Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Augustā daudzu tomātu audzētājus sarūgtināja negaidītas problēmas ar ražas kvalitāti. Diemžēl ļoti bieži tad jau nekas vairs nav labojams, atliek vien krāt pieredzi nākamajam gadam. Pastāstīšu par tomātu kaitēm, kas var būt redzamas siltumnīcā! Un – kā rīkoties.
Nelūgtie plankumi
Kas tas ir? Trijos vārdos – sausā galotnes puve. Kaite ir labi pazīstama daudziem amatieriem, un tā izpaužas kā sauss melns vai brūns plankums vietā, kur bija zieds (tomātu augļi nokarājas kājam gaisā, tāpēc to galotne atrodas lejā). Šādus augļus jau laikus var atpazīt pēc ieplakanas formas, tāpat tie sāk sārtoties ātrāk par citiem. Ja bojājums nav liels, to var nogriezt un atlikušo augļa daļu izmantot pārtikā. Stipri bojātos atliek vien izmest, un labāk to izdarīt laikus, lai briestot tie neatņem barības vielas citiem kaimiņiem uz zara.
Šobrīd visā pasaulē strauji izplatās tomātu augļu krunkainās brūnplankumainības vīruss.
Kāpēc rodas un ko darīt?
Sauso galotnes puvi izraisa kalcija (Ca) trūkums augļa šūnu sieniņās. Šī problēma biežāk skar šķirnes ar lieliem vai garenas formas augļiem. Kalcijs pārvietojas augā no saknēm uz augšu tikai ar ūdens plūsmu, tāpēc pat īslaicīgs mitruma trūkums spēj izraisīt sausās galotnes puves veidošanos. Jo augstāka gaisa temperatūra, jo zemāks ir relatīvais gaisa mitrums. Augi cenšas taupīt mitrumu, tāpēc tā iztvaikošana apstājas, tātad apstājas arī ūdens un kalcija kustība augā. Vienlaikus augļi turpina piebriest, tāpēc šūnas, kuras vissliktāk apgādātas ar kalciju, plīst, rezultātā veidojas sausā puve. Tai virsū dažkārt mēdz uzmesties arī bakteriālā puve.
Atvieglot augu un augļu ciešanas palīdz gan gaisa temperatūras pazemināšana, gan gaisa mitruma palielināšana.
Kalcija trūkumu spēj veicināt arī pārmērīgas kālija (K) devas mēslojumā. Grāmatās un arī interneta vietnēs ir rakstīts, ka tomātiem jādod kālijs, bet visam jābūt ar mēru. Kālijs, nātrijs, magnijs, amonija formas slāpeklis konkurē ar kalciju un traucē tā uzsūkšanos augā. Kalciju mēdz saistīt arī sulfāti un fosfāti. Pavasarī, kad augsne vēl bija auksta, daudzi audzētāji lietoja mēslojumu ar paaugstinātu fosfora saturu. Gandrīz visi mēslojumi satur fosforu fosfāta vai ortofosfāta veidā, un šīs formas mēdz veidot ar kalciju nešķīstošus, augiem nepieejamus savienojumus.
Novērst vai vismaz mazināt kalcija trūkumu ir iespējams, apsmidzinot augu galotnes ar kalcija nitrātu vai līdzekli CalMax. Tas jādara laikus, kad augļi vēl ir zirņa lielumā. Ik nedēļu uz tomāta auga veidojas jauns ziedķekars un aizmetas jauni augļi, tātad arī apstrādes ar kalciju jāveic katru nedēļu tik ilgi, kamēr turas ekstrēmie laikapstākļi.
Sāpīgā plaisa
Kāpēc rodas un ko darīt?
Tomāti mēdz plīst arī vasaras vidū, bet augustā tas notiek biežāk. Plīšanu izraisa nevienmērīgs mitruma režīms pie nepietiekami elastīgām šūnu sieniņām. Ja kādu laiku mitruma relatīvi trūkst un pēkšņi augs saņem daudz ūdens, tas strauji nonāk augļos, un tie plīst. Daudzi audzētāji vēl joprojām laista tomātus reti, bet bagātīgi, rezultātā rodas plaisas. Visbīstamākā ir laistīšana dienas beigās, jo augustā naktis jau ir garas, lapas ilgi neiztvaiko ūdeni, bet augsne ir silta un saknes intensīvi dzen ūdeni uz augšu – uz augļiem.
Laistīt katru dienu no rīta. Jālaista arī, kad ir apmācies, bet mazākā devā nekā karstumā.
Nedienas ar krāsu
Kāpēc rodas un ko darīt?
Nevienmērīga augļu krāsošanās tiek novērota katru gadu, un šai problēmai var būt vairāki iemesli.
- Visbiežāk to noraksta uz kālija (K) trūkumu, bet tas nav tik viennozīmīgi. Parasti augļi sāk mainīt krāsu no zaļās uz rozā un tālāk uz sarkano vai dzelteno. Zaļo krāsu nodrošina hlorofils, bet briestošas sēklas izdala etilēnu – gāzi, kura noārda hlorofilu. Ja zieds bija slikti apputeksnējies un sēklas aizmetušās nevienmērīgi, arī auglis krāsosies nevienmērīgi. Kālijs (K) veicina sēklu nobriešanu, tāpēc, ja vien sēklu ir pietiekami daudz, tā devas palielināšana var sekmēt augļa krāsošanos. Turpretī, ja sēklu ir maz, mēslojums to daudzumu vairs nepalielinās. Tāpat jāatceras, ka kālijs (K) konkurē ar kalciju (Ca). Tātad, palielinot kālija devu, varam nejauši izraisīt kalcija trūkumu, kā rezultātā veicināt sauso galotnes puvi. Vēl svarīgi atcerēties, ka kālija un kalcija saturs augļos stabilizējas apmēram 10–14 dienas pirms to novākšanas, tieši tāpēc svarīgi nodrošināt sabalansētu mēslošanu visā audzēšanas periodā. Kad jau redzam nevienmērīgi nokrāsotus augļus, tiem vairs nav iespējams būtiski palīdzēt. Viss, ko varam darīt, ir ietekmēt to augļu krāsošanos, kurus vāksim pēc 3–4 nedēļām. Ir svarīgi zināt, ka katrai tomātu šķirnei vai hibrīdam ir sava optimālā K un Ca proporcija, bet parasti tā nav zināma pat šķirnes selekcionāram. Jo vairāk auglī ir sēklu, jo vairāk ir vajadzīgs kālijs. Visvairāk sēklu (rēķinot sēklas gramos uz vienu kilogramu tomātu) satur ķirštomāti un šķirnes ar vidēji lieliem augļiem, bet vismazāk – lielaugļu tomāti. Audzējot vienā siltumnīcā tomātu kolekciju no pārdesmit un vairāk šķirnēm, ir grūti nodrošināt atšķirīgu K un Ca proporciju, tādēļ jārēķinās, ka daļai augļu var būt problēmas.
- Pārmērīga karstuma dēļ tā augļa daļa, kuru apspīd saule, mēdz iesilt tik ļoti, ka sarkanā krāsviela (likopīns) neveidojas, bet izdalās dzeltenais pigments (karotīns). Lai novērstu augļu pārkaršanu, nedrīkst pārcensties, augus atlapojot, un jāatstāj tik daudz lapu, lai augļi atrastos ēnā. Tas ir sevišķi svarīgi karstā laikā.
- Vīrusu infekcijas, tāpēc audzētājiem jābūt modriem un jāuzmana savi augi. Vīrusu infekcija var nonākt kādā no siltumnīcām ar internetā pirktām sēklām un tālāk izplatīties ar laputīm un baltblusiņām. Ņemot vērā, ka pašlaik visā pasaulē strauji izplatās tomātu augļu krunkainās brūnplankumainības vīruss, audzētājiem jādara viss, lai novērstu kaitēkļu izplatīšanos.
Slimiņš? Ārstēsim!
Ja pamani kādu no šīm trim kaitēm, tātad tomātam vajag nopietnāku palīdzību.
1. Pelēkā puve (Botrytis cinerea).
Infekcijas sporas izplatās ar gaisu gandrīz cauru gadu, ziemā mazāk, vasarā vienmēr. Nonākot uz lapas, spora var saglabāties samērā ilgi, ja vien to neiznīcina saules ultravioletie stari. Tomātu augi ir klāti ar matiņiem, un sporām ir viegli aizķerties starp tiem uz stublāja un pat lapas apakšpusē. Sporu dīgšanai ir nepieciešams mitrums – ūdens pilieni vai plēvīte vairāku stundu laikā (ilgāk par 4 h). Augustā naktis kļūst garas, bet siltas, augi intensīvi elpo, un gaisā krājas ūdens tvaiki. No rīta, saulei lecot, gaiss strauji iesilst un ūdens tvaiki kondensējas uz vēsākiem augiem. Šādi apstākļi veicina infekcijas attīstību. Parasti tiek uzskatīts, ka pelēkā puve izplatās vēsā, mitrā laikā, bet patiesībā optimālā temperatūra tās attīstībai ir tuvu 20–25 grādiem.
Kā ārstēt? Latvijā amatieru lietošanai jau vairākus gadus nav reģistrētu līdzekļu, audzētajam atliek vien censties nodrošināt augiem atbilstošus apstākļus. Jau samērā sen ir zināms, ka hlors veicina augu pretošanās spējas pelēkajai puvei. Interesanti, ka ieteikumi palielināt kālija devas augustā nāk no pērnā gadsimta sešdesmito gadu beigām, kad vienīgais kālija mēslojums bija kālija hlorīds. Arī mūsdienās ir vērts augustā lietot augu mēslošanai kālija vai kalcija hlorīdu (deva 15–20 g mēslojuma uz 1 m2).
2. Tomātu augļu brūnā puve (Phytophtora infestans).
Ierosinātāja sporas nāk ar gaisu no kartupeļu laukiem, to dīgšanai ir nepieciešama tumsa un ūdens pilieni vai plēvīte. Infekcijas ierobežošanai ir ļoti svarīgi laikus izņemt pazares, lapas, noražojošos augļķekarus – visas auga daļas, kas rada lieko sabiezinājumu.
Kā ārstēt? Nav iespējams novērst kondensāta veidošanos siltumnīcā, bet ir iespējams veicināt tā straujāku izžūšanu, proti, naktī un agri no rīta jātur vaļā visi vēdlogi. Šīs infekcijas ierobežošanai tomātiem amatieru siltumnīcās šogad ir reģistrēts fungicīds Revus 250 SC, tas jāsāk lietot, tiklīdz laikapstākļi kļūst labvēlīgi infekcijas attīstībai, katrā ziņā ne vēlāk, kad kartupeļu laukos parādīsies lakstu puves pazīmes. Jāņem vērā, ka šo līdzekli drīkst lietot tikai trīs reizes sezonā (ar intervālu 7–10 dienas) un nogaidīšanas laiks no pēdējā smidzinājuma līdz ražas novākšanai ir trīs dienas. Proti, ja apsmidzināja pirmdienā, ražu varēs droši vākt tikai piektdienā. Vēl neērtības rada līdzekļa deva – 6 ml uz 10 l ūdens, un šis daudzums jāizlieto uz 100 m2. Amatieru siltumnīcas parasti nav tik lielas.
3. Siltumnīcu baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum).
Visiem audzētājiem labi pazīstams sīks, līdz trim centimetriem garš, balts taurenis. Augustā amatieru siltumnīcās mēdz šķietami pēkšņi savairoties, lidinās mākoņiem un sūc lapu sulu, bet visvairāk kaitē kāpuri, kas attīstās lapu apakšpusē un arī sūc sulu. Uz kāpuru izdalījumiem attīstās melnā kvēpsarmas sēne, visļaunāk, ja tā attīstās uz rievotiem augļiem, jo to ir grūti nomazgāt.
Kā uzveikt? Cīņa ar šo kaitēkli jāsāk jau jūnijā vai jūlijā. Regulāri jāiznīcina visas nezāles, jo pirmās baltblusiņas mēdz attīstīties tieši uz tām. Rūpīgi jāaplūko augu apakšējās lapas, jo, lai gan baltblusiņas dēj olas uz augšējām lapām (to apakšpusē), kamēr kāpuri paaugsies (to attīstības ātrums ir atkarīgs no temperatūras) tik lieli, ka tos varēs pamanīt, augs pastiepsies garumā un šīs lapas nonāks auga lejasdaļā. Ieraugot pirmos kāpurus (tie ir ieapaļi, gandrīz caurspīdīgi, 1–2 mm gari), jāveic apstrāde ar līdzekli NeemAzal-T/S. Tā jāatkārto pēc 7–10 dienām. Jo karstāks, jo īsākam jābūt intervālam starp apstrādēm. Kaut gan šīs līdzeklis ir atļauts bioloģiskajā lauksaimniecībā, arī tam ir noteikts nogaidīšanas laiks trīs dienas. Atgādinu, ka visi augu aizsardzības līdzekļi jālieto, stingri ievērojot norādes instrukcijā.
Svarīga klimata kontrole siltumnīcā!
- Lai tomātus pasargātu no sausās galotnes puves, rūpējies par piemērotu gaisa temperatūru un mitruma līmeni siltumnīcā.
- Mazināt temperatūru palīdz siltumnīcas seguma balsināšana ar krītu (zemniekiem ir pieejami speciālie līdzekļi, bet amatieriem tie ir padārgi). Krītu atšķaida ar ūdeni un uzpūš siltumnīcai no ārpuses ar Kärcher palīdzību vai vienkārši uzšļaksta ar krūzīti.
- Cits labs risinājums ir baltā agrotīkla uzklāšana uz špaleras stieples (tā ir stielpe, pie kuras sien augus). Agrotīkla vietā var izmantot arī baltus palagus. Abi paņēmieni ir efektīvi.
- Paaugstināt gaisa mitrumu palīdz pietiekama laistīšana, jo augi iztvaiko ūdeni. Karstā laikā labāk laistīt katru rītu, lai dienas vidū augi būtu nodrošināti ar ūdens rezervi. Savukārt intensīva vēdināšana karstā laikā pazemina gaisa mitrumu, bet ne vienmēr temperatūru. Ļoti bieži dienas vidū gaisa temperatūra siltumnīcā starp augiem ir zemāka nekā ārpusē, tāpēc vēdināšana nekādu labumu nedod. Ja vien ir iespējams, karstas dienas vidū daļa vēdlogu jāpiever, lai mazinātu gaisa mitruma zudumu. Līdzko laukā kļūst vēsāks, vēdlogi atkal jāatver.
- Mitrināt gaisu palīdz arī vairāku ūdensbļodu novietošana siltumnīcā uz grīdas. Daudz ūdens nevajag, pietiks ar 5–6 cm biezu kārtu. Uz nakti šīs bļodas jānes laukā, jo tad gaisa mitrums tāpat ir augsts.
