Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atbild Daina Feldmane, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.
Uz lapiņām redzami tumši, paprāvi plankumi, un parasti šie bojātie audi vēlāk izkrīt, veidojot caurumus. Šogad šādi bojājumi ķiršiem sastopami bieži. Tos var izraisīt gan uz lapām dzīvojošās baktērijas, gan sēnes. To izraisītā kauleņkoku sausplankumainība biežāk sāk kļūt redzama jūnijā.
Plankumos var saskatīt koncentriskas joslas, un iesūtītajos attēlos pārsvarā redzami šādi bojājumi. Kauleņkoku sausplankumainībai labvēlīgi apstākļi ir mitrs gaiss, migla, lietus, gaisa temperatūra ap 10–25 grādiem. Brūni plankumi un izkrituši audi var rasties arī baktēriju darbības rezultātā, tas notiek dažādās temperatūrās, un mitrums ir labvēlīgs arī baktērijām.
Pirms satraukties, jāsaprot, ka, sakaltējot un nometot bojātos audus, koks cenšas apturēt slimības izplatīšanos. Un ķirši var zaudēt apmēram 20% no savas lapu virsmas, tajā pašā laikā saglabājot labu koka veselību. Atsūtītajos attēlos redzams, ka vainags nav sabiezināts, zari un stumbri ir veselīgi, plankumi uz lapām – sakaltuši un sausi, bet jaunākās lapas nav plankumainas. Visticamāk, sākoties sausākam un siltākam laikam, slimība ir apstājusies.
Tomēr jāseko koka veselībai un, ja parādās vāji, kalstoši zari, tie uzreiz jāizgriež. Nobirušās lapas jāaizvāc vai jāapstrādā ar kompostēšanas līdzekļiem. Ķiršu veselība kopumā uzlabojas, lietojot varu un cinku saturošo mēslojumu Dentamet vismaz 1–2 reizes veģetācijas sezonā.
Ja līdzīga situācija ir vecākam kokam ar biezāku vainagu, tad svarīgi ir, lai zari nesakļaujas un vainags vēdinās. Sausās, saulainās dienās var izgriezt vājākos zarus, uz kuriem visvairāk plankumaino lapu.
