• Kāposta brāļi – pakčoji, rožkāposti un kolrābji. Izmēģini arī savā dārzā!

    Kāposti
    Mārīte Gailīte
    10. aprīlis, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    5/5Kāpostu kaitēkļi

    Kāpostu kaitēkļi

    Klapatas ar kaitēkļiem

    Tie mazdārzos sagādā vislielākās raizes, jo kāpostiem kaitēkļu ir daudz un tie sarodas dārzā cits pēc cita, nevis visi reizē.

    Kāpostu muša

    Delia brassicae uzglūn pati pirmā, un, būdama gadīgā māte, pirms izdēt oliņas auga tuvumā, pati to nogaršo, izvēloties pašus saldākos. Muša ir sīka, tāpēc paliek neievērota, savukārt tās kāpurus pamana, kad augi jau ir sākuši vīst vai pat aizgājuši bojā.

    Ko darīt?

    • Kāpostu mušas ierobežošanai nav amatieriem reģistrēto līdzekļu, atliek meklēt citus risinājumus. Muša izlido maijā, jūnija sākumā, tāpēc vairāk bojā maijā izstādītus augus. Lai pasargātu no kaitēkļa, stādījumu var apsegt ar agrotīklu, bet jau jūnija vidū to vajadzēs noņemt, lai augiem nav par karstu.
    • Kāpostaugu šķirnes ar īsāku veģetācijas periodu var izstādīt jūnija vidū, kad pirmās paaudzes mušas jau iet bojā, bet otrā paaudze vēl nav attīstījusies.
    • Jau kāpuru bojātiem augiem var atraust augsni pie stublāja un apkaisīt ar pelniem. Maigās kāpuru ādiņas, saskaroties ar pelniem, izžūst, bet nedaudz vēlāk kāpostus vajadzēs atkal apraust ar zemi, lai veicinātu jaunu sakņu ataugšanu virs bojājuma vietas. Šīs metodes efektivitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp auga lieluma un laikapstākļiem.

    Spradži

    Tās ir sīkās, ap 2–4 mm garas, spīdīgas, ļoti kustīgas vabolītes (Phyllotreta spp.), kas uzbrūk karstā laikā. Spradži nav īpaši izvēlīgi – tiem ļoti garšo visi kāpostaugi, bet visvairāk Pekinas un Ķīnas kāposti. Vabolītes mēdz bojāt augšanas pumpuru, kā dēļ vienas galviņas vai lapu rozetes vietā veidojas slota no vairākām pazarēm.

    Ko darīt?

    Spradžu ierobežošanai vislabāk ir izmantot kādu no amatieru lietošanai reģistrētiem insekticīdiem (raksta tapšanas brīdī vēl nebija zināms, kuri līdzekļi būs atļauti 2022. gadā), bet, ja negribas, atliek kāpostus vairāk laistīt, lai veicinātu to pašu aizsargspējas. Pelnu kaisīšana pret spradžiem nelīdz.

    Cekulkode

    Jau jūnijā kāpostos sāk lidināties Plutella xylostella, kas dēj savas oliņas lapu apakšpusē, kur drīz vien izšķiļas sīki, gaišzaļi līdz gaišzili kāpuri. Tie ilgi paliek neievēroti, līdz kāpostaugu lapas pārvēršas par mežģīnēm, un tad jau ir par vēlu.

    Ko darīt?

    Vislabāk jau pašā sākumā, līdzko ievēro kaitēkļus lidināmies, apsmidzināt kāpostus ar līdzekli NeemAzal-T/S (tas ir atļauts arī bioloģiskajā lauksaimniecībā). Pēc 7–10 dienām smidzinājumu nāksies atkārtot, lai aizsargātu no jauna izaugušās lapas. Arī šis līdzeklis jālieto, stingri ievērojot etiķetes norādes.

    Balteņu un pūcītes kāpuri

    Jūlijā kāpostaugus sāk bojāt balteņu (Pieris spp.) un pūcītes (Mamestra brassicae) kāpuri.

    Ko darīt?

    • Kamēr tie ir jauni, var apkaisīt ar pelniem, sāli vai cukuru, kas izraisīs kāpuru ādiņas izžūšanu.
    • Līdzeklis NeemAzal-T/S ir efektīvs arī pret šiem kaitēkļiem, bet to drīkst lietot tikai divas reizes sezonā. Ja abas reizes ir izlietotas, cīnoties ar cekulkodēm, pret balteņu un pūcītes kāpuriem to lietot vairs nedrīkst.
    • Protams, kāpurus var nolasīt arī ar rokām un iznīcināt. Ar pūcītes kāpuriem jātiek galā, kamēr tie vēl uzturas auga virspusē un nav paslēpušies starp lapām.

    Labais draugs – laputu lapsenīte

    Jūlijā, augustā uz kāpostaugiem bieži attīstās laputis, bet parasti tās veiksmīgi ierobežo laputu lapsenīte Aphidius spp. Tā dzīvo savvaļā un pati atrod laputu kolonijas. Lapsenīte dēj savas oliņas laputīs, un tās kāpuri attīstās kaitēkļa ķermenī. Tiesa, pagājušā gada laikapstākļi nebija labvēlīgi šī entomofāga attīstībai, tāpēc laputis paguva nodarīt lielu postu, taču iepriekšējos 15 gadus laputu lapsenīte veiksmīgi aizsargāja kāpostus.

    Atceries par sēru!

    Mazināt kaitēkļu un slimību bojājumus palīdz sēru saturošie mēslojumi. Sērs veicina augu pašaizsardzības spējas, bet diemžēl padara kāpostaugu garšu sīvāku. Par tā avotu var izmantot kālija sulfātu, kas mēdz būt pārdošanā dārzkopības veikalos. To var izšķīdināt ūdenī (labāk šķīst siltā), ņemot 10–20 g uz 10 l ūdens, un ar iegūto līdzekli augus aplaistīt.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē