Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Ne visi cilvēki vēlas vai var kļūt par veģetāriešiem, tomēr nav apstrīdams tas, ka veģetārs uzturs ir videi saudzīgāks nekā gaļas ēšana. Neviens taču nemēģina apstrīdēt, ka braukt ar riteni ir videi saudzīgāk, nekā braukt ar mašīnu, pat tad, ja pašam garāžā stāv mašīna. Lai no kuras puses arī skatītos, ēst tik daudz gaļas, kā ēdam šobrīd, nav videi saudzīgi. Atceros, ka tad, kad kļuvu par veģetārieti, runāt par gaļas ietekmi uz vidi pat vides aktīvistiem šķita riskanti. Tagad gandrīz visas vides organizācijas nekautrējas un iesaka cilvēkiem samazināt no dzīvniekiem nākušo produktu daudzumu uzturā.
5 iemesli, kāpēc piebremzēt ar gaļu
SVARS. Ja nedaudz padomā, tad uzreiz var saprast, kāpēc gaļa ir videi smagāks produkts. Lai radītu vienu kilogramu gaļas, dzīvniekiem ir jādod krietni lielāks daudzums graudu vai cita uztura. Vienā kilogramā liellopa gaļas var tikt apslēpti septiņi kilogrami graudu. No šiem graudiem vai tajā pašā laukā izaudzētiem dārzeņiem vai pupām varētu paēst krietni vairāk cilvēku. Lai izaudzētu uzturu dzīvniekiem, tiek izcirsti meži un transportēts ļoti daudz uzturvielu, kas videi galīgi nenāk par labu. Liela daļa skaisto Amazones mūža mežu – pasaules plaušu – tiek izcirsti tieši tādēļ, lai atrastu vietu liellopu ganībām vai audzētu soju, kas vēlāk tiek izmantota dzīvnieku uzturā.
ŪDENS. Gaļas ražošanai tiek izmantots arī ļoti daudz ūdens. Latvieši par šo tēmu parasti neaizdomājas, jo mums ūdens netrūkst. Tomēr ne visa gaļa, ko ēdam, nāk no Latvijas, un ne visas Latvijas govis ēd tikai Latvijā ražotu uzturu. Pasaulē tiek iztukšoti gruntsūdeņi, lai apūdeņotu aizvien lielākas platības. Neviens nezina, kas notiks tad, kad šie zemūdens baseini būs tukši. Veselas pilsētas un reģioni var palikt bez ūdens. Puskilogramam liellopa gaļas ir nepieciešami 7000 litru ūdens. Šis ūdens ir nepieciešams, gan lai izaudzētu govij ēdienu, gan lai pati govs varētu padzerties, gan arī citiem procesiem. Puskilogramam kviešu toties ir nepieciešami tikai 650 litri ūdens.
GOVS PURKŠĶI UN ATRAUGAS. Lai cik smieklīgi tas arī šķistu pirmajā brīdī, liela problēma ir arī metāna gāze, ko satur govju purkšķi. Rēķina, ka lielajās fermās audzētās govis katru gadu rada 120 kilogramus metāna, bet pļavās turētās – aptuveni 60. Metāna gāzei ir 25 reizes lielāka ietekme uz planētas klimatu kā ogļskābajai gāzei, izraisot siltumnīcas efektu. Lai gan metodoloģijas atšķiras, tiek rēķināts, ka apmēram 19% no visām siltumnīcas efektu izraisošām gāzēm, ko izraisa cilvēks, nāk no lopkopības, šajā skaitlī iekļaujot gan metānu, gan citas ar lopkopību saistītos izmešus, piemēram, izcirstos mežus. Salīdzinājumam – viss transporta sektors ir atbildīgs par 18% no šo gāzu izmešiem. Samazinot uzturā lietotos dzīvniekus produktus, klimatam varam palīdzēt krietni vairāk, nekā izmantojot enerģiju taupošās spuldzītes, un, atšķirībā no parastās un elektriskās automašīnas, veģetārā diēta ir pat lētāka nekā tradicionālā iespēja – ēst gaļu.
LABKLĀJĪBA. Pasaulē strauji pieaug cilvēku skaits un arī labklājības līmenis. Diemžēl gandrīz visur gaļa joprojām tiek saistīta ar labāku dzīves līmeni, un, kļūstot bagātāki, cilvēki izvēlas ēst aizvien vairāk gaļas. Pēdējo piecdesmit gadu laikā globāli esam palielinājuši saražoto gaļas daudzumu vairāk nekā četras reizes. Tas nozīmē, ka pasaulē ir četras reizes vairāk govju, vistu un cūku, nekā pirms piecdesmit gadiem. Pagājušā gadsimta sākumā gaļu, ja to varējām atļauties, ēdām bez bēdām, tagad dzīvojam citā pasaulē, kurā tās lietošana būtu jāsamazina.
EKOGAĻA. Dažreiz kā atbilde lielajai gaļas ietekmei tiek piedāvāta ekoloģiska gaļas ražošana, kas parasti nozīmē to, kā iedomājamies ideālu lauku ainavu: zaļas pļavas, pa kurām staigā rāmas brūnaļas. Diemžēl šādai gaļas ražošanai ir nepieciešamas lielas platības. Pat ja mēs izmantotu visu iespējamo teritoriju, uz pasaules nav vietas, lai saražotu tik daudz gaļas, cik vēlas apēst visi cilvēki. Un vai mēs tiešām gribam dzīvot uz tādas planētas, kur visa teritorija veltīta aplokiem? Pat izvēloties ekoloģisko gaļu, tā būs jāēd mazāk.
