Svarīgi ir nenovākt ķiplokus par vēlu. Tad jau labāk pasteigties un to izdarīt ātrāk – tāpat pa nedēļu, divām ķiploks neko brangāks neizaugs. Toties, uzturoties par ilgu augsnē, rezultāts būs krietni bēdīgāks. Jo sausās zvīņas, kas veidojas uz ķiploka galviņas, tad saplīst, daiviņas atdalās, un tādu ziemas ķiploku ir grūti uzglabāt. Siltā un mitrā rudenī ķiplokdaiviņas sāks dīgt – paradīsies asniņi. Turklāt saplaisājušas galviņas augsnē vieglāk inficējas ar fuzariālo puvi.
Kā rīkoties?
Jūlija vidus ir tas laiks, kad ik pēc pāris dienām no zemes jāizrauj daži ķiploki, lai pārliecinātos, vai ražas vākšanas brīdis nav klāt. Ziemas ķiplokus novāc, kad stublāja apakšējā trešdaļa kļūst dzeltena.
Tie jānovāc, kamēr visas daiviņas galviņā ir cieši sakļāvušās un ārējā miza ir vesela un ieskauj visu galviņu.
Ja ķiploku nav daudz, tos labāk žāvēt ar visām saknēm, lapām un stublāju, tos nogriezīsi tikai tad, kad ķiploks būs labi izžuvis. Var protams, stublājus saīsināt arī uzreiz, atstājot tikai 6–8 cm garus puļķīšus.
Žāvēt vislabāk redeļu kastē, caurvējā, gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par 15 grādiem. Pēc tam, ja vēlies ziemas ķiplokus saglabāt pēc iespējas ilgāk, tiem nepieciešama iespējami zemāka temperatūra – tuvu nullei. Un svarīgi, lai temperatūra nemainītos, nesvārstītos. Svārstības drīkst būt tikai 3–4 grādu robežās. Citādi veidojas kondensāts, kas veicina puves izplatīšanos.
Populārākie raksti