Kā pareizi izvēlēties un gatavot saldētas zivis?

Proti atšķirt!

Kāda ir kvalitatīva saldēta zivs:

• Atlaidinot nerada daudz ūdens.
• Piemīt patīkama, svaigai zivij raksturīga garša.
• Pareizi cepot nekļūst sausa.
• Zivij ir stingra struktūra, tā nejūk laukā.

Vairākas reizes saldēta zivs:

• Atlaidinot bļoda ir pilna ar ūdeni.
• Rada daudz šķidruma, cepot reizēm nelāgi ož.
• Mēdz būt netīkama piegarša – metāliska, ar medikamentu piesitienu.
• Zivs gabals gan pēc atlaidināšanas, gan pēc izcepšanas jūk laukā.

Kā nopirkt labu saldētu zivi

Vislabāk izvēlēties tādas, uz kuru iesaiņojuma redzama norāde, ka zivis ir sasaldētas tikai vienreiz. Ja šādas norādes nav, visticamāk, produkts ir sasaldēts un atlaidināts vairākkārt – tādējādi cietusi gan garša, gan uzturvērtība. Cepot šāda zivs būs sausāka, bezgaršīgāka, masa neturēsies tik labi kopā, atlaidinot radīsies arī daudz liekā ūdens.

Protams, ar ūdeni apsmidzina lielāko daļu individuāli sasaldētu zivju (katra zivs tiek sasaldēta atsevišķi), jo ir nepieciešama ledus glazūra, kas aizsargā zivis no izžūšanas. Īpaši svarīgi tas ir plānajām zivju filejām kā, piemēram, visām plekstēm. Tāpēc, zivi atlaidinot no glazūras, ūdens, protams, radīsies. Jautājums ir tikai par tā daudzumu – kvalitatīvai zivij ledus glazūra veido 10–12 procentus no kopējās masas, tāpēc pēc gatavošanas tai nevajadzētu zaudēt vairāk par 15–20 procentiem no masas, jo nedaudz savas sulas zivs zaudēs arī gatavojot.

Nozīme ir arī sasaldēšanas metodei – jo ātrāk un lielākos mīnusos tas noticis, jo labāk saglabājas zivs kvalitāte. Skaties, vai uz iesaiņojuma ir norāde, ka izmantota ātrā sasaldēšana (quick-frozen, dažkārt ražotāji mēdz lietot arī terminu dziļā sasaldēšana). Abi nozīmē vienu un to pašu – produkts sasaldēts ļoti ātri un lielos mīnusos (mīnus 30–40 un vairāk grādos).

Citi lasa

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Estere Jansone

Mūzika

«Nozīmīgs notikums visai Latvijas mūzikas industrijai.» Ņujorkā ar stāvovācijām uzņem latviešu grupu DAGAMBA

Santa.lv

Slavenības

Roberto Meloni: Latvijā ir trīs vietas, kas man atgādina Sardīniju

Neizvēlies zivs fileju, kuru iesaiņojumā klāj bieza ledus glazūra, līdz ar to īsti nevari noteikt zivs veidu.

Var gadīties, ka šādi, pērkot kaķi maisā, iegādāsies pavisam cita veida (lasi – mazvērtīgāku) zivi. Biezā glazūra arī liecina, ka zivs vairākkārt atlaidināta un vairākkārt apsmidzināta ar ūdeni, tāpēc arī izveidojusies tik bieza glazūra. Zini – jo gludāka izskatās saldētā zivs, jo lielāks risks, ka tās struktūra ir pamatīgi izjaukta.

Kā atlaidināt un cept

Ja zivs ir sasaldēta kvalitatīvi, to ieteicams atlaidināt citādāk nekā vairumu lielveikalos nopērkamo saldēto zivju. Proti, laba zivs tikai nedaudz jāpatur ar visu iesaiņojumu vēsā ūdenī, un to var likt uz pannas vai cepeškrāsnī. Šādi, daļēji atlaidināta, zivs būs sulīgāka.

Lūk, ieteicamie atlaidināšanas laiki, ieliekot zivi ar visu iesaiņojumu vēsā ūdenī:

• pikša – ap 60 minūtēm,
• jūras zeltplekste jeb bute – apmēram 20 minūtes,
• palija, omāru astes – ap 30 minūtēm,
• lasis – 30–60 minūtes istabas temperatūrā, lasi var likt arī ledusskapī un pagaidīt, līdz atlaižas.

Lai zivs nekļūtu sausa, to gatavo nelielā temperatūrā 150–180 grādos, reizēm pat tikai 120 grādos – tas atkarīgs no cepeškrāsns. 

Labāk zivi no cepeškrāsns izņemt nedaudz agrāk, nevis vēlāk un svarīgi ir nepārcept!

Kvalitatīvai zivij nav nepieciešamas spēcīgas garšvielas – vislabāk derēs kausēts sviests, sāls, pipari, nedaudz karija vai ķiploka.