Rīga +13°C 
Izpildi testuSastāvdaļas:
- gaļa pēc patikas (parasti cūkas, liellopa, jēra)
- lauru lapas
- smaržīgo piparu graudi un melno piparu graudi
- sāls pēc garšas
- taukviela cepšanai
- sīpoli un ķiploki
- kartupeļi
- svaigs kāposts (var arī skābētus)
- burkāni
- svaigas bietes
- ābolu etiķis
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nav vienas receptes
Vai ir viena tāda īstā boršča recepte? «Nav gan. Un to apliecina arī ukraiņu virtuve, kur borščam ir neskaitāmas variācijas – daudzas receptes nodēvētas kādas pilsētas vārdā, piemēram, Kijivas vai Černihivas, vai Poltavas borščs. Katrā reģionā ir kāda cita nianse, citādāki paņēmieni un izmantotie produkti. Iepazinu gan sarkano, gan zaļo, gan balto boršču. Baltais, piemēram tiek vārīts no bietēm, kuras ir baltā, nevis sarkanā krāsā, ir arī dzeltenas bietes. Bieži zupai pievieno arī maizes kvasu vai pašu biešu kvasu, lai iegūtu nepieciešamo skābumu un izvairītos no etiķa piedevas. Bietes ukraiņi skābē veselā veidā, tāpat arī kāpostus – lielās mucās veselas galvas zem sloga. Tāda skābēšanas metode raksturīga arī kaimiņvalstīm Balkānu zemēs.»
Tradicionāli vāra ar gaļu
«Tradicionāli boršču vāra ar gaļu – gan cūkgaļu, gan liellopu gaļu, dažkārt receptēs ir jaukta tipa gaļa, un arī jēra gaļa. Vēsturiski tas tā izveidojies, ka zupā nonāca tas, kas bija pieejams tuvākajā apkaimē – ja audzēja cūkas, tad cūkgaļa, ja vēršus, tad liellopu gaļa, savukārt nabadzīgākos kalnu reģionos raksturīgs sēņu borščs, jo tur toties mežos aug daudz baraviku. Visas receptes, kas mūsdienās tiek dēvētas par autentiskām, lielākoties radušās, ļaudīm meklējot iespējas izdzīvot. Piemēram, ukraiņi, vārot boršču, bieži izmanto skābētas bietes, bet nez vai tas ir garšas jautājums – kāpēc gan neizmantot svaigas bietes? Lieta tāda, ka vēsturiski tas tā izveidojās: dārzeņus jau izsenis sāka skābēt nevis tāpēc, ka gribējās pamēģināt citu garšiņu, bet gan praktisku iemeslu dēļ – lai ražu varētu saglabāt ilgāk.
Kopumā visi ukraiņu ēdieni ir ļoti vienkārši un pārdomāti.
Tauta ir piedzīvojusi grūtus laikus, tostarp arī bada gadus, un cilvēki bijuši spiesti izdomāt, kā saglabāt ražu, kā izkombinēt pusdienas no tā, kas ir. Sālītais speķis jeb salo, kas ir viens no ukraiņu lepnumiem, ir viens no, varētu teikt, izdzīvošanas simboliem – ja tev ir sasālīts speķis, bads nedraud. Arī borščs bez speķa neiztiek – ir receptes, kur speķī apcep gaļu vai saknes, ir arī tādas, kur sīki kapātu speķi ar zaļumiem un ķiplokiem iemaisa zupā pasniegšanas brīdī.»
Soli pa solim laba boršča virzienā
«Lai izvārītu boršču mājās, jāsagādā pamatlietas – bietes, sīpoli, ķiploki, burkāni, kāposti, gaļa –, kā arī garšvielas: vajadzēs smaržīgos piparus, melnos graudu piparus, laurlapas, ābolu etiķi. Tālāk jau katrs var improvizēt pēc savas gaumes un garšas!» saka Mārtiņš.
Pie boršča pasniedz:
- labu skābo krējumu
- sakapātus pētersīļus, zaļos lokus
- rudzu vai kviešu maizi, bieži ar koriandra sēklu piedevu, un pa virsu plāni grieztu sālīta speķa šķēlīti. Lai speķi varētu gana plāni sagriezt, to labāk glabāt saldētavā.
