Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Amerikāņi baklažānu sauc par eggplant, kas tulkojumā nozīmē olu auglis. Izrādās, ka tā to dēvē, jo pirmie baklažāni, ko sāka lietot uzturā, esot bijuši nelieli un gaiši – balti un krēmkrāsā. Tāpēc patiešām izskatījušies pēc tādām brangām zosu olām. Šodien mēs vairāk pazīstam piesātināta toņa tumši violetus baklažānus, tikai šad tad tirdziņos ir manāmi gaišie.
Gan izskata, gan garšas ziņā interesanti ir tā dēvētie japāņu baklažāni. Tie ir slaidi un gari, plānāku miziņu, garšas ziņā saldāki. Klasiski tos gatavo austrumnieciskos ēdienos, pievienojot sojas un terijaki mērci, sezama sēkliņas, bet tos droši var izmantot jebkādiem kulinārajiem eksperimentiem.
Interesanti, ka baklažāns, lai arī to pieņemts uzskatīt par dārzeni, īstenībā ir oga. Tas ir nakteņu dzimtas augs – tāpat kā tomāts un kartupelis. Tāpat kā tomātam, tam ēdama ir gan miziņa, gan sēklas, bet ar kartupeli radniecība izpaužas tajā, ka arī baklažānu nevajadzētu ēst termiski neapstrādātu.
Kas tajā vērtīgs?
Tas, ka baklažānu nevar grauzt svaigu (un svaigs tas arī ne pēc kā negaršo), nav nekāda bēda, jo zinātnieki ir izpētījuši, ka grilēts vai cepts tas satur pat vairāk antioksidantu nekā svaigs. Turklāt termiskā apstrāde palielina gan antioksidantu aktivitāti, gan bioloģisko vērtību. Violetais pigments antocianīns ir antioksidants, kurš augam nodrošina izturību, bet mums – palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, kas mūsu organismā rodas gan novecojot, gan vides piesārņojuma dēļ. Tātad droši varam teikt, ka baklažāns mums palīdz turēties pretī novecošanas procesiem.
Ir pierādīts, ka baklažāniem piemīt arī pretvēža īpašības un tas var atvairīt ar vecumu saistītus psihiskus traucējumus, uzlabot vispārējo veselību, nodrošināt labu mikrofloru zarnās. Savukārt viela nasunīns, kas atrodams baklažāna mizā, uzlabo asinsriti un samazina holesterīna līmeni asinīs. Jau ilgāku laiku zinātnieki pēta ar fenoliem bagātus dārzeņus, kāds ir arī baklažāns, un pagaidām visi rezultāti parāda, ka tiem piemīt cukura līmeni pazeminošas īpašības. Baklažāns ir pētīts arī saistībā ar sirds un asinsvadu slimībām un uzrādījis pozitīvu rezultātu. Gadās, ka, pārgriežot baklažānu, vidus ātri vien paliek brūns un nesmuks. To paveic enzīms, ko sauc par polifenola oksidāzi. Tas izraisa fenola reakciju, radot brūnus pigmentus, tas nav nekas kaitīgs. Baklažāns pilnīgi noteikti ir lielisks kompanjons tiem, kuri vēlas atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, jo ir sātīgs, bet satur maz kaloriju, un vēl ir bagātīgs šķiedrvielu avots.
Kā to ēst?
Baklažāns nav nekāda eļļaina švamme! Nu, ja vien mēs pašas to par tādu nepadarām, cītīgi mērcējot taukvielās. Lai baklažāns neuzsūktu lielu daudzumu taukvielu, to vajag vien nedaudz apziest ar eļļu un cept uz sausas pannas, likt cepeškrāsnī uz sviestpapīra vai grilēt. Šādi izceptā baklažānā nav daudz ne tauku, ne kaloriju. Interesanti, ka vēl mazāk kaloriju ir tikai gurķī, bet vai tad no gurķa var paēst? Bet no baklažāna var! Tas ir tik sātīgs un gaļīgs, ka Turcijā to pat dēvē par nabaga ļaužu gaļu.
Kādreiz pavāru raidījumos, kad gatavoja baklažānus, vienmēr sāka ar padomu, ka tas ir jāsagriež šķēlēs, tad jāapkaisa ar sāli un uz pusstundu jānoliek malā, lai no tā tiktu izvilkts sīvums. Mūsdienās tas vairs nav spēkā, jo baklažāni ir tā selekcionēti, ka tie nemēdz būt ne sīvi, ne rūgti. Ja nu tiešām kāds tāds gadījies (šis niķis ir drīzāk raksturīgs vēl līdz galam neizaugušiem, maziem baklažāniem), tad šo triku ar sāli droši var likt lietā.
Manu iemīlēšanos baklažānos veicināja nostāsti par to kā par ilgmūžības augli. Gatavoju tos dažādi: blendēju pastētē jeb gatavoju baklažānu ikrus, rullēju rullīšos ar dažādiem pildījumiem, cepu kā karbonādi, lieku klāt baklažānu kubiņus pie dārzeņu sautējumiem, biezinu zupas. Tomēr man vislabāk garšo biezas, grilētas baklažāna šķēles, iemarinētas un pasniegtas ar sieru. Šo recepti piedāvāju arī tev!
Ja gadījies liels dārzenis ar daudz sēklām, to var pārgriezt uz pusēm, izcept cepeškrāsnī, tad sēklas ar karoti izgrebt un pagatavot pildītu baklažānu, piemēram, ar ķiplokiem, svaigiem pētersīļiem un kazas sieru. Bet no izgrebtā mīkstuma sablendēt humusu, ko brokastīs apēst kopā ar grauzdētu maizīti. Baklažāns labi draudzējas ar riekstiem, rozīnēm, kaperiem. Lieliski papildina gaļas, zivju, dārzeņu, graudaugu ēdienus. Tas ir labs zupu un sautējumu iebiezināšanai – nevajadzēs ne miltus, ne kartupeļus! Vispirms baklažāns jāizcep cepeškrāsnī, pēc tam jāietin un jāpatur mitrā dvielītī, lai varētu vieglāk novilkt miziņu, pēc tam mīkstumu var sablendēt un pievienot zupai vai mērcei. Baklažānam ļoti piestāv siers, manuprāt, īpaši kazas siers, mocarella un burata.
Kam no baklažāna jāpiesargās?
Pat Austrumu medicīnā, kurā pret nakteņiem – arī tomātu, kartupeli un papriku – izturas piesardzīgi, jo ājurvēdā tiek uzskatīts, ka visi nakteņu dzimtas dārzeņi var saasināt locītavu problēmas un alerģiju, baklažāni netiek pavisam noliegti. Tomēr tos neizmanto ikdienā un nekad kā ēdiena galveno sastāvdaļu, bet kā piedevu. Un sliktumu neitralizē ar garšvielām – pipariem, kurkumu, kanēli. Īpašu piesardzību iesaka ievērot pitas tipa cilvēkiem.
No minerālvielām baklažāna trumpis ir kālijs. Cilvēkiem, kuriem tīk ēst sāļu, baklažānos esošais kālijs var drusciņ palīdzēt līdzsvarot sāļu attiecību organismā. Savukārt tiem, kuriem nepieciešama rūpīgi plānota diēta, lai uzturētu pareizu kālija un nātrija attiecību, piemēram, nieru mazspējas pacientiem, ar baklažāna lietošanu uzturā jābūt piesardzīgiem. Nedaudz tas nekādu skādi nenodarīs, bet, ja baklažāns ļoti iegaršojas un to ēdīs no rīta līdz vakaram, īsti labi nebūs.
Baklažāns tomātu mērcē
SASTĀVDAĻAS
- Baklažāns,
- mazā kārbiņa konservētu tomātu savā sulā,
- 1–2 šķēles rudzu tostermaizes,
- neliela sauja pistāciju,
- neliela sauja mandeļu skaidiņu,
- 5 daiviņas ķiploku,
- 10 ķiršu tomātiņu,
- ēdamkarote ābolu etiķa,
- tējkarote cukura,
- nedaudz mocarellas un saulē kaltētu tomātu,
- zivju garšviela,
- olīveļļa,
- timiāna zariņš,
- čili pulveris pēc garšas,
- tējkarote kūpinātas paprikas pulvera,
- sāls, pipari pēc garšas.
PAGATAVOŠANA
- Baklažānam nogriež galus un sānu malu. Pārgriež gareniski uz pusēm, lai iegūtu divas paresnas šķēles.
- Pagatavo marinādi – olīveļļa, zivju garšviela, sāls, pipari, viena ķiploka daiviņa izberzta caur ķiploku spiedni. Baklažāna šķēles ierīvē ar marinādi un uz pusstundu atstāj ievilkties.
- Nelielā eļļas daudzumā apcep caur spiedni izspiestas vai sīki sakapātas pārējās četras ķiploka daiviņas kopā ar timiāna zariņu.
- Cepeškrāsnī vai tosterī apgrauzdē maizi. Uz sausas pannas apgrauzdē mandeļu skaidiņas. Atsevišķi sasmalcina pistācijas.
- Blenderī liek tomātus savā sulā, apceptos ķiplokus ar visu eļļu, grauzdēto maizi, čili, paprikas pulveri, mandeļu skaidiņas, sāli, ābolu etiķi, olīveļļu un cukuru. Visu sablendē viendabīgā masā.
- Uz sausas pannas apcep tomātu pusītes, apsāla. Arī iemarinēto baklažānu uz sausas pannas apcep no abām pusēm.
- Tad apcepto baklažānu liek uz cepamplāts, virsū liek saplucinātu mocarellu un sasmalcinātus saulē kaltētus tomātus. Baklažānu liek cepeškrāsnī un 180 grādu karstumā cep 20–30 minūtes.
- Baklažānus pasniedz ar tomātu mērci, apceptām tomātu pusītēm un pārkaisa ar sasmalcinātām pistācijām.
Dekorēšanai var izmantot arī grauzdētas mandeļu skaidiņas, grauzdiņa vietā – rīvmaizi.
Citas receptes ar baklažāniem:
