Visbiežāk ar malku kurināma plīts un cepeškrāsns būs saimnieku apzināta izvēle. Lai nu kā, plīts un krāsns ir gatava, un klāt pirmā cepšanas reize.
Ēdiena smeķis, ko dod dzīvās uguns klātbūtne, ir nenovērtējams.
Kā saka gatavošanas malkas krāsnī meistare Ilze Briede un šefpavārs Ēriks Dreibants, jārēķinās, ka pirmajās reizēs var arī nesanākt, bet noteikti ir vērts mēģināt vēl un vēlreiz. Ēdiena smeķis, ko dod dzīvās uguns klātbūtne, ir nenovērtējams. Var jau spriest: kāpēc tā mocīties, ja ir elektriskā cepeškrāsns, kur visu tik viegli noregulēt? Taču atliek vien nobaudīt kādu sautējumu vai pīrāgus, un būs skaidrs – ir tā vērts.
Princips ir pavisam vienkāršs – ar malku kurinātas plīts krāsnij karstumu regulē ar pagalēm. Noteikts daudzums pagaļu uzkarsēs krāsni līdz noteiktai temperatūrai. Sākumā temperatūru var izmērīt ar termometru. Turklāt modernās ar malku kurināmās krāsnīs tas jau paredzēts komplektā. Ar laiku arī bez termometra būs skaidrs, cik daudz un cik lielas pagales liekamas, lai izsutinātu cepeti vai izceptu pīrāgus. Kā? Ar sajušanu, cik lielu karstumu krāsns dod pēc noteikta skaita pagaļu izkurināšanas. Tiesa, jārēķinās, ka pirmie ēdieni var arī nesanākt tik labi, kā cerēts. Pieredzējušas saimnieces iesaka sākt ar vieglāko, piemēram, kādu sautējumu, plātsmaizi vai smalkmaizītēm.
Iesaka eksperts!
Ilze Briede, lauku māju Donas saimniece, ikdienā ēdiena gatavošanā pārsvarā izmanto malkas plīti un krāsni: «Ikdienā es lielākoties gatavoju tieši uz malkas plīts un pamatā izmantoju arī malkas krāsni. Jā, malkas krāsnij nevar precīzi un ātri iestatīt karstumu, kāds norādīts receptē. Taču pēc pāris reižu izmēģināšanas nav nemaz tik grūti sajust, cik karstai tai jābūt, lai izceptu pīrāgus vai plātsmaizi.
Grūtākās receptes ir, piemēram, tortes biskvīts, kam ļoti svarīga ir vienmērīga temperatūra. Taču tas nav nekas salīdzinājumā ar bezē cepumiem, ko varētu nosaukt par augstāko pilotāžu.
Īsto karstumu katram ēdienam sajūt, attaisot durtiņas, kā arī ielāgojot, cik daudz un cik lielas pagales jāliek. Malkas krāsnī ļoti labi padodas pīrāgi un plātsmaizes. Tieši šie divi ēdieni tajā ir visvieglāk izcepami. Iespējams, plātsmaizi gan vajadzēs apgriezt, jo viens gals cepsies ātrāk, otrs, kas tuvāk durtiņām, – lēnāk. Te gan jāņem vērā, vai krāsns ir no plāna vai bieza metāla, piemēram, čuguna. Pēdējā ir vieglāk cept, jo tā vienmērīgi uzkarst un labāk notur temperatūru. Ja mūrē jaunu krāsni, noteikti iesaku likt tieši čuguna cepešvietu.
Grūtākās receptes ir, piemēram, tortes biskvīts, kam ļoti svarīga ir vienmērīga temperatūra. Taču tas nav nekas salīdzinājumā ar bezē cepumiem, ko varētu nosaukt par augstāko pilotāžu. Es teiktu, ka bezē biskvītu ir teju neiespējami izcept. Bet ir meistares, kuras zina: ja savā krāsnī ielieku četras noteikta lieluma pagales un pēc tam, kad tās līdz zināmai stadijai izdegušas, ielieku vēl divas pagales, būs sasniegta temperatūra, kurā var izcept bezē cepumus.
Esmu daudzreiz pārliecinājusies, ka tieši ar malku kurinātā krāsnī ēdieni sanāk garšīgāki. tā ir pavisam cita garša! Pirms kāda laika mums gadījās, lūk, kāda situācija: ar bērniem gribējām kaut ko ātri uzkost un nolēmām uzcept mazās piciņas, jo krāsns vēl bija silta. Pamatnei sameklējām lavašu, salikām virsū kāroto. Dēls tomēr sāka šaubīties, vai malkas krāsnī kaut kas sanāks, un ieslēdza elektrisko cepeškrāsni. Kad mēs izņēmām savas un viņš savas… nu, divi pilnīgi dažādi ēdieni! Malkas krāsnī ceptās bija kraukšķīgas un ar tādu smeķi, ka tagad citādi vairs nemaz necepam. Jāteic, es nevaru iedomāties ēst gatavošanu bez malkas plīts.»
Ēriks Dreibants, šefpavārs, pavāru radošās mājas saimnieks: «Katrai plītij ir sava specifika, un pie katras ir jāpierod. Mūsdienās, piemēram, nav jābaidās no gāzes cepeškrāsns, jo, salīdzinot ar vecajiem modeļiem, tagad ir karstuma padeve gan no apakšas, gan arī no augšas. Tajā jau ir iebūvēts vai arī pats var ielikt termometru. Ja plīts vecāka gadagājuma un ēdiens piedeg, jāizlīdzas ar vecu vecajām metodēm un jāpaliek apakšā kaut kas, kas izlīdzina temperatūru. Ar malkas krāsni man nav bijusi tik liela pieredze, bet te tieši pieredze ir ļoti no svara! Katra saimniece zina, kā viņas krāsns sakarst, kā sasniegto temperatūru noturēt. Mērierīce te samērā vienkārša – pa pagalītei vien.»