Izaudzē veselīgos lapu pētersīļus

Zināms, ka dažiem augiem jau izsenis bijis vairāk jācīnās par izdzīvošanu nekā citiem. Pētersīļu dzimtene ir Vidusjūras reģions, un to augšanas apstākļi vēsturiski bijuši gana atšķirīgi – dažādi mitruma apstākļi, dažādas augsnes, dažāds augstums virs jūras līmeņa. Lapu pētersīļi ir divgadīgi augi, tātad tie spēj pārdzīvot garas un grūtas ziemas, lai nākamajā gadā nobriedinātu sēklas. Pirmajā gadā pētersīļu lapas ir maigākas un garšīgākas, bet otrajā gadā, kad augs zied un cenšas nobriedināt sēklas, lapas zaudē gan garšas īpašības, gan arī kļūst cietākas.

Turpinot par pētersīļu veselīgumu – pieredze rāda, ka tiem augiem, kuriem bijis jācīnās par izdzīvošanu, bieži vien patiešām ir veselīgāks sastāvs nekā vieglos apstākļos augušajiem. Pētersīļos ir ne vien daudz C vitamīna, bet arī minerālvielas un citas aktīvas, organismam vajadzīgas vielas. To skaitā arī kalcijs, tāpēc, ēdot lapu pētersīļus, rūpējamies par kaulu veselību.

Pētersīļos ir ļoti daudz A provitamīna, pat vairāk nekā burkānos.

Citi lasa

Elza Krūmiņa

Skandāls

Kādi jaunumi Rozenbaumas parādu skandālā? Aktieris Apse: Naudas nav, bet cilvēks atpūšas un malko vīnu

Maruta Rampāne

Padomi

Cik bieži ēst skābētus kāpostus, lai tie būtu veselīgi, nevis kaitīgi? Un kam labāk fermentētiem produktiem teikt nē?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Tātad par lapu pētersīļu un arī sakņu pētersīļu lapu veselīgumu šaubu nav, problēma vienīgi, kā tos pietiekami lielos daudzumos apēst. Diemžēl cilvēks nav govs, kas pārtiek no zaļumiem, turklāt pētersīļi ne visiem šķiet garšīgi. Skumja ir kafejnīcās dažkārt redzamā aina – šķīvis tukšs, karbonāde un piedevas apēsti, bet uz maliņas vientuļš palicis… neviens cits kā nabaga pētersīlis. Iespējams, visveselīgākais no šķīvja satura! Tik daudz jau nu katrs varētu saņemties, lai apēstu pāris lapiņu.

Var audzēt kasetēs

Ērts variants ir audzēt lapu pētersīļus nevis dobē, bet kasetēs. Jau martā, kad saules gaismas ir pietiekami, pētersīļus var iesēt kūdras substrātā. Un, ja iespējams nodrošināt, ka substrāta temperatūra ir 20 grādu, pētersīļi sadīgs aptuveni pēc desmit dienām.

Kopš sadīgšanas paies vēl aptuveni divas nedēļas, līdz jaunos stādiņus varēs izstādīt kasetēs – labāk izvēlēties lielākās, ar 4–5 centimetrus lielām ligzdām. Un turpmāk katrā laistīšanas reizē būtu ieteicams pievienot, piemēram, šķidro Vito mēslojumu telpaugiem. Tiklīdz pētersīļi būs paaugušies, tos varēs šķīt un ēst.

Tiesa, apmēram pēc trim nedēļām pētersīļi būs paaugušies visai krietni, un tad var lapiņas nogriezt un sasaldēt vai izkaltēt priekšdienām. Regulāri laistot ar barības šķīdumu, pētersīļu zaļumi visu laiku ataugs – tā tas samērā intensīvi turpināsies līdz pat augustam, kad gaismas kļūs mazāk un attiecīgi samazināsies augšanas spars.

Pētersīļi satur alerģiskas vielas, kas jutīgiem cilvēkiem mēdz izraisīt ādas kairinājumus, tādēļ drošāk visus darbus ir veikt gumijas cimdos.

Audzēšana dobē

Paaugušos pētersīļu stādus no kasetēm var izstādīt dobē. To var droši darīt jau aprīļa beigās, jo pētersīļi ir aukstumizturīgi augi. Stādus izstāda apmēram 7–15 centimetru attālumā citu no cita. Lapu pētersīļus stāda tikpat dziļi, kā tie auguši iepriekš, – dziļāk ne, jo augšanas pumpurs atrodas augsnes līmenī un to nedrīkst aizbērt ar augsni, jo tad augs aizies bojā.

Sausā laikā pētersīļi jālaista, arī jāravē, taču ar pārlieku rušināšanu nevajag aizrauties, jo lapu pētersīļiem ir bārkšsakne, kuru var satraumēt. Laiku pa laikam pētersīļi arī dobē jāpamēslo ar komplekso mēslojumu – apmēram reizi nedēļā vai divās, rēķinot ap 10 gramiem uz kvadrātmetru. Tad pētersīļi augs griezdamies un tos varēs bieži griezt. Jo jaunākas lapiņas vāc, jo tās maigākas un mīkstākas. Kad lapu pētersīļi jau krietnu laiku paauguši un nobrieduši, tie kļūst sīksti un grūti sakošļājami, tāpēc labāk šķīt regulāri, lai aug atkal jauni, mīksti zaļumi.

Kā jau minēts, lapu pētersīļi ir diezgan aukstumizturīgi – iespējams, ka kādā dārza dobē tie labi turēsies līdz vēlam rudenim. Bet arī tad, kad salnas zaļos lakstus nokož, bēdāt nevajag – lapu pētersīļi veikalos un tirgos ir pieejami visu ziemu. Vēl viena iespēja ir pētersīļus rudenī iestādīt apsildāmā siltumnīcā, tad tie pēc zaļumu nogriešanas atkal ataugs – tiesa, salīdzinoši lēnāk nekā vasarā.

Lapu pētersīļus ziemā var izaudzēt, iestādot podiņā pētersīļa sakni.

Gludām vai kruzuļainām lapām?

Ja pētersīļus gribas audzēt tieši izteiktās garšas dēļ, labāk izvēlēties gludlapu šķirnes (piemēram, ‘Festival’, ‘Einfache Schnitt’,’Gigante d Italia’), bet, ja vēlas maigāku un arī gana izteiktu garšu, var audzēt šķirnes ar kruzuļainām lapām (‘Astra’, ‘Moss Curled 2’). Tās ir dekoratīvas, pēc noplūkšanas ilgāk uzglabājamas svaigas, taču jārēķinās, ka kruzuļainie lapu pētersīļi būs arī sīkstāki.

Mazdārziņa īpašnieki var audzēt gan lapu pētersīļu šķirnes, gan iestādīt sakņu pētersīļus un kā zaļumus izmantot to lakstus. Īpaši jau tad, ja garšo pētersīļu saknes. Mārīte Gailīte stāsta, ka, piemēram, viņas ģimenes tradīcija ir tāda, ka kārtīgs liellopa gaļas buljons bez pētersīļa saknes nav iedomājams.

Pētersīļu lapas lieliski var saglabāt arī ziemai, sagriežot un sasaldējot. Ja kāti šķiet pārlieku sīksti, tos var nogriezt un sasaldēt atsevišķos trauciņos – būs labu labā piedeva, vārot gan dārzeņu, gan gaļas un zivju buljonus. Tāpat saldētos pētersīļu kātus var izmantot, pildot zivis un cepot cepeškrāsnī, vai arī likt pie cepešu mērcēm.

Aktuāli tagad – zaļumi no pētersīļa saknes!

Patlaban, kad lielākoties lapu pētersīļu dobēs vairs nav, var darīt tā: nopirkt pētersīļa sakni un mājās iestādīt podiņā – tā, lai saknes piere būtu 1–2 cm virs zemes. Tādējādi svaigi izaugušas pētersīļa lapiņas būs pieejamas ilgu laiku, pat vairākus mēnešus, līdz sakne būs izsīkusi.

Vienīgais, kas varētu sarūgtināt zaļumu audzēšanas prieku, ir iespēja, ka saknei uzmetas puve. Tad celtniecības preču veikalā var iegādāties krītu un bagātīgi apkaisīt ar to puves skarto sakni. Tas puves attīstību apturēs.

RECEPTE

Pētersīļi eļļā

Ļoti labs veids, kā apēst pētersīļus, lai nezaudētu C vitamīnu, ir tos sablendēt kopā ar eļļu, sāli un citām piedevām pēc vēlēšanās. Šāds pētersīļu maisījums izcili labi turas zaļš un nebrūnē.

Sastāvdaļas:

• krietna bunte pētersīļu
• saulespuķu eļļa
• sāls
• pēc izvēles: rīvēts cietais siers un mazliet sausā pannā apgrauzdētas saulespuķu sēklas, sezama sēklas vai Indijas rieksti.

Pētersīļu lapiņas atdala no kātiem (ja tie nav ļoti sīksti, var arī kātus), pielej eļļu, pieber sāli un sablendē, līdz izveidojas viendabīga, pesto līdzīga masa. Pēc vajadzības eļļu var papildināt un, ja vēlas, maisījumu var bagātināt arī ar apgrauzdētām sēkliņām vai riekstiem (blendējot kopā ar pētersīļiem un eļļu).