Lielā sāļa ūdens daudzumā vāra makaronus, līdz tie sasniedz al dente stadiju. Saglabā makaronu vārāmo ūdeni. Ja izmanto cūku vaigus, tiem nogriež ādu un gaļu sagriež nelielos kubiņos. Ja bekonu, to vienkārši sagriež gabaliņos.
Sajauc olas dzeltenumu un sieru, noliek maliņā. Uzkarsē pannu. Ar cūkas ādu ietauko pannu, tas dos papildu garšu un aromātu. Pievieno saspiesto ķiploka daiviņu un uz lēnas uguns cep gaļas gabaliņus, līdz tie zeltaini. Ja gaļa ir ļoti cauraugusi un pannā veidojas daudz tauku, liekos taukus nolej. Kad gaļa gatava, ķiploka daiviņu izņem. Gaļai pievieno vārītos makaronus un nedaudz to vārāmā ūdens. Izkarsē. Pievieno vēl nedaudz vārāmā ūdens, izmaisa un noņem no uguns.
Pievieno olas dzeltenuma un siera maisījumu. Labi izmaisa, līdz iegūst krēmīgu mērci. Svarīgi!! Olas dzeltenumu pievieno tikai tad, kad panna noņemta no uguns un, enerģiski maisot, veido emulsiju. Ja turpinātu karsēt uz uguns, krēmīgas mērces vietā sanāktu olu kultenis.
Pasniedz nekavējoties – sasildītā šķīvī, pārkaisot ar atlikušo sieru un svaigi maltiem melnajiem pipariem.
PADOMS!
Šo ēdienu tradicionāli gatavo no spageti vai lingvīne makaroniem, taču varat izmantot arī citus pastas veidus, ja tie vairāk iet pie sirds. Vienmēr izmantojiet labas kvalitātes makaronus! Viens no viegli izmantojamiem kvalitātes noteicējiem ir vārīšanas laiks, kas norādīts uz iepakojuma, – jo tas ir ilgāks, jo labāk. Vārot samaziniet uz iepakojuma norādīto laiku par 2 minūtēm, šo laiku izmantosiet, sajaucot makaronus ar mērci, un rezultātā tie joprojām būs al dente – tātad izvārīti līdz stadijai, kad ēdot joprojām jūtama neliela pretestība. Šis termins, burtiski tulkojot, nozīmē ‘uz zoba’. Šādi vārīti, makaroni ir organismam draudzīgāki, ar zemāku glikēmisko indeksu, tātad nepaaugstina cukura līmeni asinīs tik strauji, kā pārvārīti. Turklāt tā ir garšīgāk!