Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iesaka Sandra Marcinkeviča, dārzniecības Dobītes saimniece.
Patīk vēsums
Salātiem tīk mērena temperatūra, vislabāk tie dīgst 15–17 grādos. Atkarībā no šķirnes tas prasa 3–5 dienas. Asniņus var gaidīt pat jau 5 grādu temperatūrā, tikai tas notiek ilgāk. Profesionālie audzētāji dažas šķirnes diedzē vēsos diedzēšanas skapjos, lai sējums būtu perfekti vienāds. Kopumā dēsts izaug 21–35 dienu laikā.
Lielākā daļa salātu mājas apstākļos izdīgs bez problēmām. Pirmās divas nedēļas dīgstiem vēlams nodrošināt 15–18 grādus atkarībā no šķirnes, lai izveidotos stiprāka sakņu sistēma. Temperatūrā virs 25 grādiem klasiskie galviņsalāti sāks stīdzēt un var kļūt rūgteni. It īpaši vēsums patīk romiešu salātiem un kraukšķīgajiem ledussalātiem. Nedaudz siltāku temperatūru pacietīs klasiskie mīkstie galviņsalāti un Batāvijas salāti.
Citi lasa
Kādas sēklas sēt?
Audzēšanai kastēs iesaku iegādāties dažādu šķirņu un krāsu salātu sēklas dražejās. Es pati tās pērku Mārupes sēklās un sēju apmēram 10 centimetru attālumā pastāvīgā vietā podiņā, kur tie arī izaug. 12 centimetru diametra podiņā sēju triju dažādu krāsu salātus.
Darbietilpīgāk ir salātus sēt kasetēs – katru sēkliņu savā šūniņā – un vēlāk pārstādīt jau gatavu dēstu. Pārklājot ar plēvi vai agrotīklu, salāti uzdīgs jau pāris dienu laikā.
Vēl man patīk sēklas uz lentes un gatavie salātu mikšļi, ko piedāvā, piemēram, Agrimatco. Tos sēj sabiezināti, līdzīgi kā mikrozaļumus, podiņos vai kastītēs.
Ko audzēt?
Piemērotākie audzēšanai kastēs ir ledussalāti un ozollapu salāti. Jaunākās šķirnes ir izturīgākas pret izziedēšanu un labāk pacieš karstumu, tāpēc tik ātri nekļūst rūgtas. Tomēr jāuzmana, lai sējums un stādījums nebūtu pārāk sauss vai mitrs.
Pašus mīkstākos galviņsalātus kastēs labāk nestādīt, jo to lapiņas ir jutīgas pret saules apdegumiem un puvi.
Uz palodzes iesaku pamēģināt izaudzēt Batāvijas tipa salātus ‘Caipira’, mazo romiešu zaļo salātu šķirni ‘Khan’ un ‘Moonred’, tāpat Salanova tipa sarkanos salātus ‘Seurat’ un zaļos ‘Aquino’. No kraukšķīgajiem ledussalātiem agri ienākas jau pieminētie ‘Frillice’.
Zaļumi līdz rudenim
Aprīlī, ņemot vērā laika apstākļus, salātu stādus var likt ārā. Uznākot aukstumam, tos apsedz ar agrotīklu. Salāti var paciest vieglus mīnusiņus (mīnuss 1–2 grādus). Izturīgāki nekā klasiskie mīkstie salāti ir romiešu, Salanova tipa un kraukšķīgie ledussalāti.
Salātus var sākt ēst, kad tie izauguši 6–7 centimetru lielumā, tad tie būs kā baby salātiņi. Iesaku nogriezt tikai pāris lapiņu un atstāt pārējo daļu augt, lai raža būtu ilgāku laiku. Ja salāti sāk izstīdzēt vai kļūst rūgteni, tas nozīmē, ka ir pietrūcis mitruma vai arī kļuvis par karstu.
Lai visu sezonu būtu svaigi zaļumi, no aprīļa sākuma līdz pat vēlam rudenim salātus var sēt regulāri ik pēc 2–3 nedēļām uz balkona tieši puķu kastē. Ir salātu šķirnes, piemēram, ‘Grand Rapids’, ko var izaudzēt pat rudenī – pat ja pāris pirmās lapiņas nosalst, pēc tam lapas smuki ataug.
Ašais variants
Viens no ātrākajiem variantiem, kā tikt pie salātiem ziemā un agrā pavasarī, aizstājot stādu audzēšanas posmu, ir ataudzēt lielveikalos nopērkamos salātus ar saknītēm. Tos nogriež, atstājot 5–7 centimetru zaļo daļu, un iestāda podiņā vai kastītē. Šie stādi ir labi pabaroti, mazliet padzīti un ātri izaug. Esmu eksperimentējusi gan ar Igaunijā, gan Latvijā audzētajiem salātiem. Ļoti labi izaug ledussalātu šķirne ‘Frillice’ un mīksto galviņsalātu šķirnes. Tie ir piemēroti arī audzēšanai uz palodzes.
Ņem vērā!
Salātu kastei jābūt vismaz 7–10 centimetrus dziļai, lai pietiktu vieta saknītēm. Vēlams to novietot pusēnā. Tieša saule var apdedzināt lapas. Ja aug izteikti saulainā vietā, salāti mēdz kļūt rūgti.
Dažādu krāsu salāti ļoti dekoratīvi izskatīsies puķu kastēs kombinācijās ar puķēm un citiem garšaugiem.
