Vajadzēs – lielu marli nokāšanai.
- Zivij nogriež galvu un asti. Galvai izņem žaunas.
- Pārējo zivi var izfilēt un sagriezt gabaliņos – bet droši var viekārši sagriezt steika gabalos.
- Galvu, asti, asaku un atgriezumus (ja zivs izfilēta) liek marlē kopā ar sīpolu, papriku, tomātiem, pētersīļiem, lauru lapām. Marles maliņas sasien, izveidojot maisiņu.
- Aplej ar ūdeni, pievieno paprikas pulveri, sāli un piparus un liek uz uguns.
- Lēnām vāra aptuveni 40 minūtes. Izvelk maisiņu, stingri nospiežot, lai viss labums paliek katlā.
- Pievieno sagrieztos zivs gabaliņus, pēc garšas pievieno sāli. Pavāra vēl pāris mirkļus, ņem no uguns.
- Var pasniegt ar skābu krējumu.
**********
* Samu zupā liekam reti – bet velti! Samam nav zvīņu un tātad atkrīt to tīrīšana – sama drukno ķermeni klāj bieza, elastīga āda. Mazākiem eksemplāriem tā ir ēdama, bet lielākiem gan vairs ne. Otra priekšrocība – samam praktiski nav asaku, tāpēc gatavojot, var iztikt bez filēšanas, bet vienkārši zivi sagriezt steika gabalos. Sama gaļa ir trekna, maiga un garšā bagātīga – un itin nemaz nav cimperlīga! – tāpēc derēs cepšanai, grilēšanai, zupām, sautējumiem, kā arī kūpināšanai.
,* Līdzīgi kā citas zivis, arī samu svarīgi nepārcept un nepārvārīt – citādi tā brīnišķīgā gaļa kļūs stīva, sausa un bezgaršīga.
*Mazākus eksemplārus var cept ar visu ādu – apcept uz pannas un tad pasautēt vīnā vai sviestiņā turpat uz pannas vai cepeškrāsnī.
*Jo lielāks sams, jo treknāka tā gaļa. Tos jāgatavo lēnītēm, lai taukiem ļautu izkust un gaļa nebūtu sausa un stiegraina. Paši lielākie sami lieliski derēs kūpināšanai vai lēnai gatavošanai minimālā temperatūrā.
*Sams ir vienīgā zivs, kuras ikrus ēst nedrīkst!