Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iekarotāju devums
Sicīliešu virtuve veidojusies gadsimtu gaitā, dažādiem salas iekarotājiem atstājot kaut ko no savas kultūras. Piemēram, no arābiem sicīlieši mācījušies, kā izmantot cukuru, citrusaugļus, rīsus, safrānu, piparus un kanēli. Ļoti ticams, ka slavenākā sicīliešu deserta cassata siciliana nosaukums radies no arābu valodas. Proti, šo desertu gatavo bļodā un nosaukumā šo arābu vārdu var sazīmēt. Vēlāk spāņi Sicīlijā ieviesa produktus no Jaunās pasaules – piemēram, kakao un tomātus. Savukārt no grieķiem sicīlieši aizguva prasmes, kā izmantot zivis, olīvas un kā darīt vīnu.
Ēšana ir nopietna lieta
Nez, vai sicīlieši saprastu, ka latviešiem ēšana vakaros skaitās, ja ne gluži nosodāma rīcība, tad vismaz droši saistāma ar liekiem svara kilogramiem un sliktu miegu. Jo viņi paši bez sirdsapziņas pārmetumiem vakariņās ēd daudz, un dara to patiešām vēlu – ziemā ap astoņiem, pusdeviņiem, bet vasarā vēl vēlāk! Par Itāliju kopumā varētu teikt tā: jo tālāk uz dienvidiem, jo vēlākas vakariņas, kas lielā mērā saistīts arī ar laika apstākļiem, proti, vēlu vakarā vairs nav tik karsti.
Tradicionāli vakariņu un arī pusdienu galds ir klāts bagātīgi, ar daudziem ēdieniem, kurus sicīlieši ēd noteiktā kārtībā, nejaucot visu kopā uz viena šķīvja. Turklāt pie galda viņi sēžas, lai ēstu un pavadītu ilgas stundas sarunās, nevis vienkārši malkojot alkoholu. Protams, viņi iedzer vīnu, kā tad bez tā! Un tomēr, pie galda galvenā nodarbe ir ēšana.
Ja tu viesībās pārtrauc ēst, tas nozīmē, ka tev kaut kas nepatīk, negaršo, varbūt jūties slikti vai pat esi saslimis – rēķinies, ka saimniece noteikti varētu raizēties!
Arī pēc maltītes, kas var ilgt pāris stundas, sicīlieši neturpina sēdēt ap galdu tāpat vien, bet gan pārceļas uz viesistabu vai dodas pastaigā.
Tradicionāli un konservatīvi
Sicīlieši ir gana konservatīvi, dodot priekšroku tradicionāli pagatavotiem ēdieniem, nevis improvizācijām par tēmu. Piemēram, ja viesiem ceļ galdā kādu iecienītu vietējo desertu, teiksim, cannoli trubiņas, tām jābūt arī ar tradicionālo rikotas krēmu, nevis olu krēmu vai šokolādi, kas jau ir vēlāk radušies pildījumi.
Sicīliešiem ir arī interesanti ticējumi – īpaši nepatīkams ir brīdis, konstatējot, ka pie galda jāsēžas 13 cilvēkiem. Šis ticējums saistīts ar Svēto Vakarēdienu, kur viens no trīspadsmit izrādījās nodevējs. Tādos gadījumos ir vēlams ielūgt vēl kādu viesi, bet, ja nu tas nav iespējams, jāsēžas vien ap galdu, jo maltīti garām laist nevar!
Vulkāns rūpējas par zemes auglību
Sicīlijā samērā izplatīta ir bioloģiskā audzēšana un tam ir arī praktisks pamatojums – kāpēc mēslot ar minerālmēsliem, ja to paveic Etna, viens no aktīvākajiem vulkāniem pasaulē? Mūsu dārzeņkope Mārīte Gailīte zina teikt, ka vulkāniskās augsnes patiešām ir ļoti auglīgas un tas ir vērtīgo vulkāna pelnu nopelns: «Pelnos ir ļoti daudz mikroelementu, kas pozitīvi ietekmē augu stāvokli un spējas pretoties slimībām (ne tik daudz pret kaitēkļiem, bet tieši pret slimībām) un galu galā arī uzturvērtību. Piemēram, vulkāniskajās augsnēs ir diezgan daudz sēra – ja augi to saņem pietiekami, tie mazāk slimo un arī kaitēkļi mazāk metas virsū. Ir arī zinātniski pierādīts, ka slāpekli vienu pašu augi tik labi nespēj izmantot, kā tas notiek mijiedarbībā ar sēru. Turklāt vulkāniskajās augsnēs augu saknēm ir arī pietiekami gaiss, siltums un mitrums.
Sicīliešu virtuves TOP 12
UZKODAS
1. Panelle no Palermo. Populāra ielu uzkoda, gatavota no turku zirņu miltiem un ūdens – tos savāra putrā, līdzīgi kā polentu, pēc tam sagriež gabalos un fritē olīveļļā. Panelle var ēst tāpat, bet var arī ielikt pārgrieztā maizītē kā pildījumu.
2. Arancini – pildītas rīsu bumbiņas, apvārtītas rīvmaizē un fritētas eļļā. Tradicionāli arančīni ir pildīti ar gaļas un tomātu ragū mērci, mocarellu un zaļajiem zirnīšiem. Nosaukums cēlies no apaļās formas un krāsas, kas līdzinās apelsīniem (arancino – mazs apelsīns). Sicīlijas austrumu daļā arančīniem ir koniska forma.
PAMATĒDIENI
3. Caponata – dārzeņu sautējums saldi skābā mērcē, galvenā sastāvdaļa ir baklažāni, vēl arī cukini, paprika u.c.
4. Maccu – dārza jeb cūku pupu zupa ar fenheļa zaļumiem.
5. Pasta con le sarde – pasta ar sardīnēm.
6. Pasta alla norma – pasta ar baklažāniem, sālītu rikotas sieru, tomātiem un baziliku, sevišķi populāra Katānijā.
7. Sarde a beccafico – radies kā nabadzīgo zvejnieku ēdiens, mēģinot atrast lētāku versiju smalko ļaužu delikatesei. Smalkajā versijā šajā ēdienā tika cepts neliels dziedātājputniņš, kurš pārtiek no vīģēm, bet vienkāršie ļaudis tā vietā izdomāja izmantot sardīnes. Iztīrītas un atvērtas kā grāmatiņas, zivis pilda ar rīvmaizes, anšovu, rozīņu, ciedru riekstu, pētersīļu un citrona miziņas maisījumu. Tad sarullē rullīšos un cep cepeškrāsnī.
DESERTI
8. Cassata siciliana – viens no slavenākajiem sicīliešu desertiem. Tradicionāli to gatavo bļodā. Vispirms ieklāj izrullētu marcipāna kārtu, tad liek biskvīta kārtu, pēc tam pilda ar salda biezpiena un augļu pildījumu, tad atkal biskvīts. Pēc tam kūku izveļ no bļodas un dekorē ar sukādēm un īpašām, krāsainām konfektēm.
9. Frutta martorana – marcipāna saldumi dažādu augļu un dārzeņu formās. Jā, arī cukīni un baklažānus atveido marcipānā!
10. Cannoli – fritētas jeb eļļā vārītas vafeļu mīklas trubiņas, pildītas ar saldu rikotas krēmu.
11. Pignolata – mīkstas mīklas izstrādājums, pārklāts ar šokolādi un citronu krēmu.
12.Granita – brokastīs, launagā un jebkurā citā laikā! Spirdzinošs, daļēji sasaldēts deserts, gatavots no ūdens, cukura (var būt arī saldais krējums) un dažādām garšām, piemēram, citronu, kafijas, mandeļu, piparmētru, zemeņu granitas. Tradicionāli pasniedz kopā ar apaļu maizīti brioche.
Citi populārākie produkti un ēdieni
LIELĀS, ZAĻĀS OLĪVAS Nocellara del Belice visvairāk audzē Trapāni apgabalā. Viena šāda olīva var svērt pat 7 gramus!
Trapāni reģionā ēšanas tradīcijas saistītas ar Ziemeļāfrikas virtuvi, tāpēc šeit īpaši gaidīti visi KUSKUSA fani! Te to var baudīt neskaitāmās variācijās, gan ar dārzeņiem un zivīm, gan augļiem un riekstiem.
Stiprinātais MARSALAS VĪNS šodien ir populārs visā pasaulē, bet tā izcelsme meklējama Sicīlijas senajā ostas pilsētā Marsalā. Marsalas vīns ir gan salds, gan pussauss un sauss, tā krāsa variē no zeltainas līdz piesātināti sarkanbrūnai. Ļoti aromātisks, parasti ar alkohola saturu 15– 20%.
Trapāni un Marsalas provinču piekrastē ir vairākas JŪRAS SĀLS ieguves vietas. Ja sanāk būt tajā pusē, būs interesanta ekskursija! Sicīlijas sāls ir sāļāks, nekā ierasts, tāpēc ēdieniem jāpievieno uzmanīgi.
PANELLE ir populāra eļļā fritēta turku zirņu miltu uzkoda, ko tirgo Palermo ielās.
PECORINO ir pikants puscietais aitas piena siers – to gatavo daudzviet uz salas. Slaveni Sicīlijas sieri ir arī govs piena siers RAGUSANO, aizsietam maisiņam līdzīgais PROVOLONE, CACIOCAVALLO u.c.
MANDELES no Avolas izceļas ar perfekti gludu olveida formu un biezu, grūti pāršķeļamu čaumalu.
ZIRGA GAĻAS KOTLETES un citi zirga gaļas ēdieni ir īpaši Katānijai raksturīga specialitāte.
SARKANVĪNS, darīts no vīnogām, kas augušas Etnas vulkāna pakājē, būs īstais suvenīrs no Sicīlijas kādam vīna mīļotājam.
OLĪVEĻĻA Sicīlijā, protams, ir īpaša – tās garšas notis un kvalitāti ietekmē jau pieminētās klimatiskās un augsnes īpatnības. Garšīga tradīcija, ko aizgūt: galdā pasniegt labas kvalitātes svaiga spieduma olīveļļu, kuru katrs ēdājs var uzpilināt uz maizes šķēles vai pievienot savā šķīvī pēc vēlēšanās.
BRONTES ZAĻĀS PISTĀCIJAS, kas ienākas Brontes pilsētas apkaimē, izceļas ar sevišķi izteiksmīgu aromātu un garšu, kā arī intensīvi zaļo krāsu, turklāt, pateicoties reģiona minerālvielām bagātajai augsnei, satur plašāku minerālvielu klāstu.
PECORINO ir pikants puscietais aitas piena siers – to gatavo daudzviet uz salas. Slaveni Sicīlijas sieri ir arī govs piena siers RAGUSANO, aizsietam maisiņam līdzīgais PROVOLONE, CACIOCAVALLO u.c.
PANELLE ir populāra eļļā fritēta turku zirņu miltu uzkoda, ko tirgo Palermo ielās.
