Rīga +6°C 
Sastāvdaļas:
- 100 g miežu putraimu
- 400 g kartupeļu
- sāls pēc garšas
- 1.5 glāzes piena
Mērcei:
- 1 sīpols
- 100-150 g kūpināta speķa cauraudzīša
- pusglāze piena
- 2 ēdamkarotes skābā krējuma
- 1 tējkarote miltu
- sāls, pipari pēc garšas
Novērtē rakstu
-
13
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Pļepene tāpēc, ka miežu putra, katliņā vāroties, pļekšķēja. Putrā ievārīja arī mazos gabaliņos sagrieztu kartupeli, un tādu pļepeni varēja ēst gan siltu, gan aukstu. Putras aizdars bija vai nu uz pannas sacepti gaļas gabaliņi ar sīpoliem vai mērcīte ar maziem žāvētas gaļas gabaliņiem. Putras viducītī iespieda actiņu, ielika tajā aizdariņu, un man tas ēdiens ļoti garšoja. Vislabāk man patika, ka putrā ik pa laikam parādījās kāds kartupeļa gabaliņš. Lielā daudzumā tos pļepenē nelika, un kartupelis to putru darīja interesantāku. Zinu, ka arī vidzemnieki tādu putru vāra, bet viņi to sauc par bukstiņputru,» stāsta Uldis.
Esmu dzirdējis, ka citi to sauc par puskarpeļu putru, tieši tā – puskarpeļu!
«Neatceros, cik bieži mūsmājās vārīja pļepeni, bet otrs ēdiens, kas man ļoti garšoja, bija sakņu piena zupa, kurā salika visu, kas nu dārzā auga: kartupeļus, kāpostus, burkānus, zaļos zirnīšus. Vecmāmiņa vārīja arī biešu zupu, kas man gāja pie dūšas. Tas nebija borščs, ko tagad vāra, bet riktīga latviešu sarkano biešu zupa, ko sauca par bačiņu. Nezinu, vai tajā vēl kādas saknes bez sarīvētām bietēm lika, man liekas, ka ne, es vismaz neatceros. Ja to bačiņu gribēja stingrāku, vārīja kā gaļas zupu. Vienīgais, ko no bērnības atceros, kas man negaršoja, tie bija vārīti burkāni. Vienmēr pa kluso ķeksēju no šķīvja ārā. Atceros, ka reiz, pie tantes ēdot pusdienas, man bija neērti tos vārītos burkānus neapēstus atstāt uz šķīvja, bet kur likt arī nebija. Nevienam bērnībā negaršo vārīti burkāni – tā bija arī maniem bērniem un mazbērniem. Tagad gan ēdu vārītus burkānus. Dod tik šurp! Vēl no bērnības atceros, ka reizēm vecāmamma vai mana auklīte Lipsīte, iedamas uz klēti, mani pasauca līdzi, un tad es zināju, ka tikšu pie liela kāruma, kas man ļoti garšoja. Klētī pie sijām uz āķiem bija sakārti žāvētas gaļas gabali un uz lādes salikti pašceptas maizes kukuļi. Un tad tas jaukais gājiens beidzās ar lielu maizes riku, ko nogrieza, un žāvētas gaļas šķēli tai rikai pa virsu. Karstā vasarā klētī bija patīkami vēss un vienmēr labi smaržoja, jo tur glabājās produkti.»
Pļepenes recepte:
