"Pērkot gaļu, par kuras izcelsmi neesi droša, izvēlies to pēc iespējas liesāku, jo rūpnieciski audzētā gaļā sastopamās sliktās vielas visvairāk uzkrājas taukaudos," saka šefpavāre. "Ja vien iespējams, gaļu pērkot vajag rūpīgi apskatīt, aptaustīt un pasmaržot. Ja gaļai ir nelāgs, specifisks aromāts, tā nav svaiga. Laba gaļa ir tvirta un elastīga, iespiežot tajā ar pirkstu, iespiedums ātri izlīdzinās. Kvalitatīva gaļa nespīd un nesulojas. Ja gaļa izteikti sulojas, ļoti iespējams, gaļas tirgotāji to uzpildījuši ar ūdeni, lai palielināt svaru. Kvalitatīva cūkgaļa un teļa gaļa ir rozīga, nevis tumša, liellops – sarkanīgāks, bet arī – jo gaišāks, jo labāks. Treknajai gaļas daļai jābūt baltai, ne iedzeltenai, kaulam – rozīgam, nevis pelēcīgam."
Izskanējušas bažas par rūpnieciski audzēto vistu gaļas kvalitāti, par to, ka šajā gaļā ir augšanas hormoni, tomēr tiešu pierādījumu tam nav. Nav zināms arī tas, kāda varētu būt šo hormonu koncentrācija gaļā un ietekme uz cilvēka organismu. Tomēr, protams, jebkuru gaļu vienmēr labāk iegādāties no pazīstamiem zemniekiem, kas var garantēt tās kvalitāti un tīrību. Svetlana Riškova atzīst, ka novērojusi atšķirību starp veikalā un pie zemniekiem nopērkamo gaļu un pēc iespējas izvēlas otro, jo tā ir aromātiskāka un garšīgāka.