Marta beigās un aprīļa sākumā Franciju piemeklēja neparasti liels sals, kas skāra 80% Francijas vīna dārzu. Atsevišķi reģioni līdz ar to jau varētu būt zaudējuši 25 līdz 50% ražas, lēš Eiropas Vīna kompāniju komisija.
Sals skāris Francijas slavenākos vīna reģionus – Ronas ieleju, Bordo, Šampaņu, Provansu un Luāras ieleju. “Dažos rajonos šogad ienāksies ļoti, ļoti maz vīnogu,” CNN citē Ronas apgabala Kornas apelācijas prezidenti Annu Kolombo.
Vīnogu audzētāji centās glābt situāciju, dārzos dedzinot sveces un ogļu pannas, taču daudzviet tas nav līdzējis, un vīnogu pumpuri nosala.
“Zaudēta nozīmīga daļa ražas. Pagaidām pāragri nosaukt skaitļus, taču tā jebkurā gadījumā vīna ražotājiem būs traģēdija,” saka Bordo Vīna padomes komunikāciju direktors Kristofs Šato.
Problēmu vēl vairāk saasina tas, ka pirms negaidītā sala, kas Eiropu pārņēma Lieldienās, pieturējās silts laiks, kas veicināja augu atmošanos pēc ziemas un saplaukšanu. Piemēram, Šampaņā gaisa temperatūras svārstības nedēļas laikā pārsniedza 30 grādus – no plus 26 uz mīnus sešiem grādiem pēc Celsija.
Francijas vīndarus ne mazāk spēcīgi šogad ietekmēs arī pandēmija, kas samazinājusi ieņēmumus starptautiskajā tirgū un faktiski apturējusi tūrismu, kā arī ASV muitas tarifi Eiropas precēm.
Negaidītais sals iespaidojis arī citas lauksaimniecības kultūras, piemēram, rapsi un bietes, apstiprinājusi Francijas Nacionālā Zemnieku savienība.