Rīga -2°C 
Sastāvdaļas:
- ap 1 kg samērā liesas cūkgaļas
- 200 g baltmaizes
- sīpoli un ķiploki pēc garšas
- sāls, malti melnie pipari un ķirmenes pēc garšas
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Baltmaizi (īstu baltmaizi, nevis švammi, vislabāk, pāris dienu pastāvējušu un nobriedušu) sagriež šķēlēs un iemērc ūdenī. Samaļ gaļu. Izmērcētajām baltmaizes šķēlēm nospiež lieko ūdeni un arī tās izlaiž caur gaļasmašīnu. Sīpolus un ķiplokus var sasmalcināt ar nazi vai samalt atsevišķi un mīcot pievienot pēc garšas. Samīca – daudz pamatīgāk nekā kotletes –, pa ceļam pievienojot sāli, piparus un ķimenes (ja vēlas, tās var samalt kafijas dzirnaviņās). Gatavs ir tad, kad masa kļuvusi vijīga, nelīp ne pie rokām, ne trauka.
Tagad pats svarīgākais – jādabū no mīklas ārā itin visi gaisa burbulīši. Tāpēc mīklas pikuci sit un dauza, un met pret galdu padsmit un vairāk reizes. Ja mīklā paliks gaiss, zaķis cepoties plaisās un tajā būs caurumi, kas ir glīti tikai sierā, ne gaļas šķēlītēs. Kad topošais zaķis kārtīgi iekaustīts, to nopaijā garena kukulīša formā vai vairākos (no kilograma gaļas sanāks vairāk par vienu).
Liek pannā, kur ieklāts cepamais papīrs, tad nedz vajadzēs cept taukvielās, nedz pieraus pie pannas. Šauj krāsnī un cep. Malkas plīts jākurina pēc izjūtas, bet elektriskajā 200–220 grādu karstumā cep 20–30 minūtes – atkarībā no zaķa lieluma. Kad ir smuka un brūna gan virsa, gan apakša, zaķim vajadzētu būt gatavam. Ja īstas pārliecības nav, pārbauda, iedurot kociņu, – ja mīkla klāt neķeras, ir gatavs; ja ķeras – vēl jāpacep. Ņem no krāsns ārā, ēd pilnu vēderu un nākamā dienā vēl liek uz maizītēm!
