Smalki sagriež dilles, notīra četras ķiploka daiviņas. Nomizo ābolus, izņem serdes, sagriež nelielās šķēlītēs. Vistu nomazgā, nosusina un izgriež liekos taukus. Vistu maigi nogulda uz dēlīša ar vēderu uz leju. Ņem labu olīveļļu, ielej sev plaukstās un sāk masēt vistu: ar noteiktām apļveida kustībām vispirms izmasē muguriņu virzienā no astes uz kaklu, tad izknaiba, visbeidzot izglauda. Jo ilgāk vistu masēs, jo tā izcepsies mīkstāka un sulīgāka. Olīveļļa iesūksies ādā, tā būs kraukšķīga. Pa vienam izmasē arī spārniņus un apgriež vistu uz muguras.
Atkal ar olīveļļu izmasē vistai vēderiņu, maigi izglauda krūtis un kājiņas. Kājas arī izloka un izvingrina, liek vistai pabraukt ar ritenīti… Masāža ir nepieciešama! Jo paradoksālā kārtā tai ir arī gastronomiska jēga…
Vistai caur dibenu iekaisa iekšā trīs devīgas šķipsnas sāls. No ārpuses sāli nekaisa. Tad vistu aiz kājām piepaceļ, uz dēlīša uzmet šķipsnu diļļu un iegulda vistu ar dibenu dillēs. Atlikušās dillītes sajauc ar āboliem. Ar šo smaržīgo maisījumu piepilda vistu.
Ar lielu, ļoti asu nazi iedur vistas krūšu filejā caurumiņu un šajā kabatiņā iebāž ķiploka gabaliņu – katrā filejas pusē taisa trīs ķiploku kabatiņas. Pa vienam ķiplokam ieliek vistai arī padusēs, un vienu ķiploku laipni iebāž dibengalā.
Vistas vēderu pārkaisa ar garšvielām: vispirms ar aso papriku, tad saldo papriku un kariju. Visbeidzot uz kājiņām un astes uzkaisa pa šķipsnai malta muskatrieksta. Griež vistu otrādi, mugurpusi un spārnus pārkaisa ar muskatriekstu un vienmērīgi pārklāj ar dillēm, kurās vista gulēja.
Ņem gabalu speķainas ādiņas un iespeķo cepešpannu. Tad tukšā, tīrā stikla pudelē ielej tik daudz ūdens, lai, turot pudeli horizontāli, ūdens tajā būtu mazāk kā puse tilpuma.
Seko nozīmīgs mirklis: vistas uzsēdināšana uz pudeles. Izskatās karaliski! Pudeles kakliņam jāpaliek vistai iekšpusē. Ūdens karstumā lēnām izgaros, un tvaiks gaļu darīs mīkstāku un sulīgāku. Nu var vistu guldīt uz plāts un – cepeškrāsnī iekšā! Jācep apmēram stundu 180–200 grādu karstumā.
Pa brītiņam jāpārbauda, vai plāts nav izcepusies sausa, un vajadzības gadījumā tajā jāielej nedaudz karsta ūdens. Bet, kad vista cepusies kādas divdesmit minūtes, cepešplātī ielej baltvīnu un, ja cepējs ir sirsnīgā noskaņojumā, var pievienot arī malciņu konjaka. Mērcītei tas noteikti nāks par labu!
Sevi cienošam vistas cepējam pienākas astīte, jo tā neapšaubāmi ir visgardākā, taču vista garšo brīnišķi arī visā augumā!