Šī grāmata apvieno Lienes gadiem krāto pieredzi konditorejā, un tās atvēršanas svētki notika Lienes radītajā kafejnīcā Lapsas Māja, pulcējot ģimeni, draugus un atbalstītājus. Galdā tika celtas gardas uzkodas, kas ir no grāmatas sāļo kūku recepšu nodaļas, tikai miniatūrā versijā. Taču vakara nagla bija lielā, četrstāvīgā burkānkūka, ko cepa pati Liene. Un arī tas recepte ir grāmatā!
Viesus iepriecināja vīra Oskara Zemīša sirsnīgais muzikālais priekšnesums, bet vakara izskaņā bija kopīga muzicēšana kopā ar Kasparu Zemīti, Kārli Zemīti un citiem ģimenes locekļiem.
«Daudzi domā, ka man jau sen ir pavārgrāmata un nemaz netic, ka šī ir pirmā.
Es par savu grāmatu domāju jau daudzus gadus, jau no raidījuma Lapsa virtuvē laika, taču nekad nesatiku īstos cilvēkus, ar kuriem kopā sapni īstenot. Te nu tas notika un šajā komandā mani saprata no pus vārda,» tā par grāmatas tapšanu stāsta Liene Zemīte.
Liene atklāj, ka daudzas iekļautās receptes ir jau gadiem ar viņu kopā, un iedvesmojusies tām arī no ceļojumiem, pieliekot kaut ko no sevis. Piemēram, Napoleona recepte ir aizgūta no Francijas, taču krēmu pielāgojusi savai gaumei.
Savukārt grāmatas pirmā recepte ir tā, kuru Liene gatavojusi kā savu pirmo, apmēram desmit gadu vecumā, un tā esot no krustmātes recepšu pūra. Jau bērnībā Lienei paticis recepti pamainīt, samazināt cukura daudzumu un papildināt ar savām garšām.
Par katru recepti grāmatā Lienei ir stāsts, un neviena tajā nav nejaušības pēc. Tās ir neskaitāmas reizes pārbaudītas, novērtētas un atzītas par lieliskām. Prezentācijas laikā viesi jautāja, vai Lienei nav žēl nodot visas savas labākās receptes, un viņa godīgi atzina, ka nav, tieši pretēji – ir prieks ar tām dalīties, jo tāds ir viņas aicinājums. «Kūkas ir mīlestības valoda, un katra no tām atspoguļo gan manu radošumu, gan arī vēlmi iedvesmot citus gatavot un radīt prieku,» teica Liene.
Grāmata tapa pus gada laikā, tāpēc darbs pie 101 kūkas iemūžināšanas bijis diezgan intensīvs. Turklāt grāmatas fotogrāfs Mareks Blūzmanis ierosināja fotografēt Lienes mājās un ar dabīgo apgaismojumu, arī tas nebija vieglākais ceļš, taču tas attaisnojies katrā bildē.