Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mellenes, brūklenes, zemenes, – kas tur ko nepazīt Latvijas mežu ogas, vai ne? Bet tad tu ieraugi vienu spožu un maziņu vai lielu, košu un sulīgu, un roka gaisā sastingst – kas tad tā tāda? Indīgā māsiņa?
Pierīgas mežos, kur parasti nolasa un apēd visu, kas vien apēdams, bieži vien vientuļas un neviena nenolasītas zālē mirgo kaulenes. Neliels lakstaugs, kura stublājs līdzīgs lācenei, bet galā spoži sarkans, caurspīdīgs auglis, kas sastāv no daudzām bumbiņām. Katrai bumbiņai vidū ir mazs kauliņš. Nezin kāpēc daudzi ir svēti pārliecināti, ka šī sarkanā oga ir indīga kā kurāre. Taču, ak, kāda maldīšanās, – to var droši bāzt mutē!
Vai kaulene ir garšīga? Tiem, kuriem garšo jāņogas un patīk skābumiņš – jā! Citiem – spirdzinoša odziņa.
Arī kaulenēm Latvijā ir divas sugas – viena, klinšu kaulene, zied parastiem baltiem ziediem, otra, rožaini violetiem ziediem valdzinošā aukstās biešu zupas krāsā, ir ļoti retā Ziemeļu kaulene. Abas ēdamas!
Ir tāda spoži melna odziņa, kuru tirgū neieraudzīt un ievārījumos arī ne, un vairums ogotāju tai cilpo garām kā indīgai. Taču tā ir ēdama! Nekādas dižās garšas gan tai nav, diezgan bezgaršīga un ūdeņaina. Taču visteni pazīt nemaz nav tik slikti – ja gadās aizstaigāties uz mežu bez ūdens pudeles , tad dažas mutē iemestas vistenes odziņas mazliet remdēs slāpes.
