Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Aukstasinīgs vienpatis
«Ja Jums gadījies šardonē, kas «tastes like shit», aklās degustācijas pamatprincipus mums, pirmziemniekiem, ar gudru seju skaidro cienījams vīna maģistrs («Master of Wine»), «tad tas ir šablis. Visticamāk, «premjer krū» šablis». Zālē klusums. Ko? Garšo pēc s…? Šablis?
Kopš tās lekcijas Londonā apritējuši daudzi gadi, bet britu profesora teikto atceros ik reizi, kad man «aklajā» trāpās šardonē. Vai tikai šis negaršo pēc s…? Nepārprotiet. Ne es, ne paši briti pat nenojauš, kā garšo «shit», un «tastes like shit» ir tik vien, kā cinisks britu kompliments šablim. Morāle gan no «Master of Wine» stāstiņa viena – labs šablis ir vienpatis, kuram šardonē pasaulē nav līdzinieku. Vēsā klimata joslā, pārakmeņotu austerčaulu augsnēs un tērauda tvertnēs izlolots, šablis ir aukstasinīgi atturīgs ar stiegrainu mineralitāti, krīta un jūras niansēm piesūcināts indivīds, kas nepavisam nelīdzinās saviem Burgundijas brālēniem. Šablis negaršo ne pēc apaļīga Merso («Meursault»), ne stiegraina Puliņī («Puligny-Montrachet») Šablim nepiemīt arī jauna ozola mučelēs lutināto Jaunās pasaules šardonē vaibsti, un nav nekā kopīga ar saulē pietvīkušiem Vecās pasaules šardonē. Kā autsaideram pienākas, raksturā Šablis daudz tuvāks ir savam ziemeļu kaimiņam šampanietim, piemēram, nobriedušam «blanc de blancs» jeb 100% šardonē šampanietim.
Pazelējiet akmeni
Kad Endrū Džefords savulaik «Riga Wine & Champagne» meistarklasē klāsta par «Chablis», viņš demonstrē paprāvu pārakmeņota kaļķakmens gabalu, kurā skaidri nolasāmas molusku un gliemežvāku paliekas. «Kad šādu atrodat Šablī vīna dārzos (tādi tur ir atliku likām), sadauziet gabalos un pasmaržojiet!», viņš māca: «varu garantēt, ka sajutīsiet visu šabļa buķetes gammu».
Pārakmeņotām gliemežu un austeru čaulām bagātā augsne, kurā lepni iekārtojušies Šablī reģiona vīna dārzi, esot pie vainas jūras un joda niansēm, kuras pārpārēm atrodamas šablī.
Un, lai arī zinātne izslēdz iespēju, ka austeru un jūras nianses no augsnes varētu nokļūt vīna glāzē, labs šablis atļaujas zinātni ignorēt pilnībā un garšo pēc jūras tā, kā neviens cits vīns. Iespējams, tieši šī iemesla pēc šablis ir labākais kompanjons austerēm.
Šablī vizītes rituāla neiztrūkstoša sastāvdaļa ir turpat «Les Clos Grand Cru» dārzā atrasta simpātiskāka paskata akmeņa atrašana un iebāšana mutē. Nepakautrējoties. Visi tā dara. Es vienmēr tā izdaru. Akmeni brīdi pazelējiet. Putekļainu krītu jūtat? Jūras garšu? Austeres? Aļģes? «Tastes like shit»? Viss kārtībā. Esat gatavi šablim.
Krū, premjer krū, grand krū
Pauguri, plakankalnes un nogāzes, kas ieskauj «Chablis» ciematiņu un kurās izvietojušies vīnogulāji, aizņem ap 4000 ha, un tiem ir sava kvalitātes hierarhija. Plakanākie, vēsākie, ēnainākie zemes gabali, kuri ne vienmēr atbilst «Chablis» reputācijai, atvēlēti t.s. «mazajam šablim» jeb «Petit Chablis», ar kuru neiesaku ķēpāties. Nogāzes atvēlētas t.s. ciema šabļiem (uz etiķetes «Chablis»), «Premier Cru» jeb pirmās raudzes šabļiem, savukārt, «Grand Cru» jeb augstākās raudzes dārzi iekārtojušies 106 ha lielā efektīgā amfiteātrī «Chablis» ciemata pakājē. Slavenākie pirmās raudzes dārzi (kopā 17), kuru nosaukumus meklējiet uz etiķetes, ir, piemēram, «Montée de Tonnere», «Forchaume», «Vaillons» vai «Forêt», savukārt, visu laiku iekārojamākais augstākās raudzes dārzs (kopā 8 grand cru) – 27ha lielais «Les Clos Grand Cru» dārzs.
«Chablis» ir ideāli piemērots, lai vīnmīļa maņas un garšas izjūtas trenētu vīna kvalitātes noteikšanā.
Jāatceras, ka kvalitātes vērtēšanai nav sakara ar «garšo» vai «negaršo» .
Kvalitāti vērtē, uzmanību pievēršot tādiem aspektiem kā intensitātei un koncentrācijai garšās un aromātos, kā arī pēcgaršai, spējai noturēt uzmanību un potenciālam ilgstoši nogatavoties pudelē. Ja vēlaties uztaustīt atšķirības, ciemata šabli, «premier cru» jeb pirmās raudzes un «grand cru» jeb augstākās raudzes šabli salejiet blakus glāzēs. Nopētiet, izgaršojiet, apspriediet. Jāņem vērā, ka ciemata šablis baudīšanai pieejams ātrāk, bet grand krū šabļi piemēroti ilgstošai (vismaz 5–10 gadu) nogatavināšanai pudelē. Ciemata šabļus gandrīz vienmēr iztur tikai tērauda tvertnēs, savukārt, premjer un grand krū šabļiem nav svešas ozola mučeles. Un vēl – par viena grand krū šabļa cenu parasti var nopirkt vismaz trīs pudelītes parastā šabļa. Kuram dosiet priekšroku?
Kapeikas
Nevienam nesakiet, bet šablis maksā kapeikas. It īpaši, salīdzinājumā ar atbilstošas raudzes Burgundijas brālēniem. Pudelīte «Meursault Charmes» jeb pirmās raudzes burgundieša Jums izmaksās vismaz pāris reizes vairāk par, piemēram, «Vaillon» vai «Montée de Tonnere» dārzos tapušiem šabļiem. Savukārt, «Chevalier – Montrachet» vai «Corton – Charlemagne», Burgundijas cēlākajos dārzos darināto pudeļu cenas, neaizsniedzamas liksies lielākajai daļai «Les Clos», cēlākā Chablis dārza, piekritēju.
Cenu, pirmkārt, ietekmē reputācijas likstas (vispārējs kvalitātes kritums 90.-2000.gados, aizraušanās ar standartizētiem skābulīšiem, vīnogulāju platību gandrīz nekontrolēts pieaugums 70.-90. gados). Un otrkārt, kā jau minēju, labs šablis nav bezrūpīgs «uci-puci» vīniņš, kā mums labpatīk domāt.
Lai arī vīnu pasaules «ūnikums», šablis ir salīdzinoši noslēgts vienpatis ar raksturu, kas ne visiem pa prātam.
Ko dzert
Divi uzvārdi, kas sapņainus padara pat šabļa nīdējus, ir «Raveneau» un «Dauvissat». Šablī pasaulē šie abi riņķo savā orbītā un par atbilstošām cenām. No jaunajiem un daudzsološajiem atcerieties «Patrick Piuze» un «Eleni et Édouard Vocoret», bet no vecajiem grandiem – «Louis Michel», «Christian Moreau», «William Févre» un «Laroche». Priekā!
Raksts publicēts žurnālā «Klubs» 2018. gada 7. numurā.
