- Burkānus, seleriju, sīpolus un ķiploka daiviņas smalki sagriež. Aknas un bekonu sasmalcina.
- Pannā sakarsē eļļu un tajā izkausē kārtīgu sviesta pikuci. Apcep bekonu un dārzeņus – cep apmēram 10 minūtes, līdz dārzeņi atmaiguši.
- Pannas saturu pārliek lielā sautējamā katlā.
- Ķeras pie gaļas: to pannā apcep pa daļām un uz lielas liesmas – tā, lai gaļa nesutinās savā sulā, bet apcepas brūngana. Ļauj iztvaikot visam šķidrumam. Apcep arī aknas un visu pārliek katlā.
- Katlu liek uz palielas liesmas, pievieno vīnu un maisot karsē apmēram 5 minūtes, ļaujot alkoholam iztvaikot.
- Visbeidzot pievieno konservētos tomātus, buljonu, kā arī pienu. Apmaisa, pievieno sāli un piparus, ļauj uzvārīties, tad samazina liesmu līdz minimumam un atstāj bez vāka (!) karsēties 4 stundas (vismaz 3!). Ik pa brīdim apmaisa.
- Gatava mērce būs bieza un krēmīga. Ļoti garšīga tā būs, arī uzsildīta nākamajā un vēl aiznākamajā dienā.
**Padomi**
Piens Boloņas mērcē?! Jā, šī sastāvdaļa tiek minēta daudzās itāļu receptēs – toties tomātu pastu gan šeit neatradīsiet. Piens patīkami līdzsvaro tomātu skābenumu (iesaka izvēlēties nesālītus un neskābinātus konservētos tomātus), un dod pilnīgāku, maigāku garšu.
Tāpat arī bekons un akniņas dod savu artavu, lai mērce izdotos bagātīga un pamatīga.
Ja liellopa garša nesajūsmina, noteikti var ņemt arī pusi cūkgaļas.
Pagatavojiet šo mērci labi daudz. Tālāk to, protams, var pārvērst lazanjā, taču vislabāk to pasniegt ar labu makaronu (tagliatelle, fettucine vai papardelle) kaudzi un Parmas siera kupenu. Un maigu itāļu sarkanvīnu. Saaicināt draugus un pārsteigt ar vislabāko Boloņas mērci, kāda būs ēsta.
**Par Boloņas mērci**
Boloņas mērci jeb ragū par savējo ar lielu lepnumu sauc Boloņas pilsētas un tās apkaimes iedzīvotāji. Tikai nevajag iedomāties, ka ļaudis tajā slīcina savus makaronus ik pārdienas – nē, lazanja vai pasta alla bolognese drīzāk ir svētku ēdiens, ko Ziemeļitālijā galdā ceļ, piemēram, Ziemassvētkos vai jubilejās. Kāpēc? Jo, lai pagatavotu kārtīgu Boloņas mērci, būs nepieciešamas vismaz četras stundas. Un kuram gan tādas ikdienā ir? Šī iemesla dēļ Boloņas mērci parasti vāra daudz – lai vēlāk to pārvērstu dažādos ēdienos. Un, starp citu, otrajā un trešajā dienā tā kļūst tikai gardāka. Par vienu «īsto un pareizo» Boloņas mērces recepti nevar būt ne runas: tādu ir daudz un nereti – krietni atšķirīgas. Zināms tikai, ka senākā zināmā recepte tikusi pierakstīta Imolas pilsētiņā 18. gadsimta otrajā pusē. Tā tikusi pagatavota no teļa filejas ar pančetu (nesālītu cūkas pavēderes gabalu), burkāniem un sīpoliem, kā arī buljonu. Mērce tikusi pasniegta ar saldo krējumu un trifelēm. Tomāti, vīns un citas tipiskas sastāvdaļas (kā, teiksim, piens) šim ēdienam tika pievienotas jau krietni vēlāk, laika gaitā. Ak jā, un itāļi Boloņas mērci nemēdz pasniegt ar spageti – šī, nu jau gandrīz ikoniskā kombinācija ir amerikāņu radīta! Patiesībā smagnējā, pamatīgā mērce labāk sader ar druknākiem, rupjākiem makaroniem.