Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nr. 1. Saņemties uz pikniku vīna dārzos
Ir tāds kungs Maikls Brodbents, leģendāra personība vīnu pasaulē, vīna maģistrs, ilgu laiku ietekmējis Lielbritānijas vīnu gaumi, īpaši attiecībā uz nobriedušiem bordo, portvīnu un madeiru. Viņa humora pilnās slejas ik mēnesi varat lasīt britu vīnu žurnālā Decanter. Bet ne par to stāsts.
Kādā no savām intervijām, atbildot uz jautājumu par kuriozākajiem savas dzīves vīna brīžiem, Brodbents cita starpā smalkjūtīgi piemin arī mīlēšanos vīna dārzos. Viņaprāt, mīlēšanās vīna laukā vismaz reizi dzīvē būtu jāveic. Pilnīgi piekrītu. Atzīšos, līdz šim tas man vēl nav izdevies. Tāpēc ieteikums jums visiem. Sāksim ar pikniku. Burgundijā, Toskānā, Mozelē vai Šampaņā. Un tad jau skatīsimies. Ja viss ies labi, kas zina, varbūt tiksim arī līdz Brodbenta ieteikumam.
Nr. 2. Noskatīt ražas vietu rudenim
Ražas vākšana ir ļoti intīms brīdis jūsu attiecībās ar vīnu. Tikai ražas laikā tā īsti vari saprast, kas vīnam aiz ādas. Saprast, no kurienes tas nācis, kāda zeme, saule, lietus, cilvēki, pagrabi, spiednes, procesi, domas, sarunas, draudzība, kašķi, laime un nogurums to veidojuši. Pirmais tuvības brīdis iestājas, kad nonāc vīna laukā un pēc ilgiem gadiem, ko esi nīcis pilsētas birojā, dabū melnu aiz naga un notiesā pirmo ķekaru. Pēc tam kādā brīdī tas viss sāk riebties. Tad, kad jau kuru dienu muguru neatliecis šķērē nost kārtējo ķekaru no kārtējā vīnogulāja, neredzi procesam galu, nemākulīgi sarunājies franciski un sāc apdomāt, vai ražas vākšana vispār bija laba ideja. Visu sakārto, protams, tās garās pusdienas ar vīnu, klīšana pa pagrabiem un ražas ballīte. Neaizmirstami. Tad, lūk, ja esat gatavi šādai intimitātei ar vīnu jau šogad, jums atliek tikai noskatīt savu sapņu vīndarītavu un uzrunāt to jau tagad. Jārēķinās ar vismaz divām atvaļinājuma nedēļām septembrī vai oktobrī.
Citi lasa
Un vēl. Nedaudz kremt, protams, ka 2010. gada ražas Chateau Margaux, jā, tas pats, kura ražas vākšanā piedalījos, dabūnams tikai par 1000 eiro pudelē. Toreiz, vācot ražu, jau biju iztēlojies, kā šo vīnu atkorķēšu tālajā 2025. gadā, kad tas tikko būs sasniedzis pilngadību. Diemžēl tas nenotiks. Par tādu cenu Margaux 2010 priecēs varbūt tikai Ķīnas jaunbagātniekus. Morāle – izvēlieties savu ražas vietu tālredzīgi.
Nr. 3. Pieteikties Medokas vīnu maratonam
Medoka ir vīnu pasaules meka, leģendārie bordo sarkanvīni tur darīti gadsimtiem. Medokas maratons ir kļuvis par fiziski aktīvo vīnmīļu Everestu. Medokā gan tā nopietni neviens neskrien. Atšķirībā no «normāliem» maratoniem, «sportisti» uz startu ierodas bez jebkāda stresa par personisko rekordu un iztaisās visneiedomājamākos tērpos un kostīmos, «skrienot» čāpstina jau gatavās Cabernet Sauvignon vīnogas, uzkož dešeles, sierus, zosu aknas, tam visam pa virsu iemalkojot vīnus, ko ceļmalā «skrējējiem» sarūpējušas slavenās Bordo pilis.
Tomēr nepārprotiet. 42 km nav nekāda joka lieta un līdz galam, ar visiem tiem gardumiem vēderā, jums pašiem vien būs jātiek. Labā ziņa, ka Medokas maratons notiek tikai septembra sākumā, tātad laiks sagatavoties vēl ir. Neaizmirstiet pirms tam arī nedaudz apgūt reģiona vīnus un pilis. Gadījumā, ja jums pasniegs glāzi no Chateau Mouton Rothschild, zināsiet, ka atteikties nevajag. Es neatteicos. Tāpēc arī Medokas maratons ir bijis līdz šim garākais visā manā maratonista karjerā.
Nr. 4. Izdarīt apzinātu sānsoli
Vasara nenozīmē, ka obligāti vienmēr un visur jādzer Sauvignon Blanc vai Chablis. Nepārprotiet. Šablis man patīk. Pat ļoti. Varētu pat teikt, ka mums ir ilgtermiņa attiecības. No glāzes auksta Sauvignon Blanc karstā vasaras dienā arī vēl neesmu atteicies. Tomēr vasaras mēneši arī pie mums ir pietiekami bezrūpīgi, lai varētu atļauties sānsoļus.
Sānsoļus ar Grüner Veltliner, piemēram. Savā mītnes zemē Austrijā šo universālo un visnotaļ šarmanto baltvīnu piedzer klāt gandrīz visam – no rostbifa līdz Vīnes šnicelei. Jā, pareizi, šnicelei, tādai īstai Vīnes šnicelei. Ja ar tās gatavošanu negribat ķēpāties, «grūners» tīri labi tiks galā arī ar Latvijas lauku un Jāņu labumiem – karbonādi, rosolu un dārzeņiem.
Silvaner no Frankenes Vācijā ir vēl viens labs kandidāts sānsoļiem. Pietiekami būdīgs un pilnmiesīgs baltvīns, bet ar labu skābes līmeni, lai tiktu galā ar treknākajām Latvijas ezeru zivīm, jūras veltēm un vieglākiem gaļas ēdieniem. Veikalu plauktos atpazīsiet pēc ne īpaši pievilcīgas blašķveida pudeles, kuras formu nosaka likums. Vīns gan garšo daudz labāk, nekā izskatās, un ir viens no cēlākajiem Vācijas baltvīniem.
Tad vēl Albarino no Spānijas, precīzāk, no Rias Baixas Galīcijā jeb Spānijas ziemeļrietumos. Atdzesējiet, bet nenosaldējiet, lai sajustu spāņu temperamentu un ļaujieties. Varbūtība, ka Albarino kļūs par jūsu gada sānsoli, ir ļoti liela.
Tiem snobiem, kas dzer tikai šampanieti, derētu sānsolis ar t. s. grower jeb zemnieku šampaniešiem. Zemnieki nekrāmējas ar glamūru un reklāmās supermodeles neizmanto. Zemnieki krāmējas ar saviem pāris hektāriem vīnogulāju, radot augstākās raudzes šampanieti par prieku saujiņai gardēžu. Tad, lūk, snobi, nogaršojiet kādu «zemnieku», ja varat atrast. Tad varēsiet droši raukt degunu par visiem tiem, kas dzer parastos moet.
Visbeidzot. Par tik pašsaprotamu parādību, kā sānsoli ar rose vai rīslingu jebkurā diennakts laikā (vismaz brīvdienās), īpaši neizplūdīšu. Tāpat visiem skaidrs, ka rīslings, it īpaši Mozeles «kabineti» un «špētlēzes» (vēlās ražas vīni), to mineralitāte un neatkārtojamais saldskābums kombinācijā ar zemo alkoholu, nekad nevar būt par daudz. Arī par rose viss skaidrs.
Nr. 5. Dzert mazāk, bet labāk
Zinu, zinu. Šo pēdējo apņemšanos izpildīt būs visgrūtāk, bet mēģiniet. Palutiniet sevi ar kādu dārgu sānsoli. Izmēģiniet, kā garšo nobriedis sarkanvīns. Restorānā pakonsultējieties ar vīnzini, pastāstiet, ko līdz šim esat dzēruši, un palūdziet, lai iesaka labāko upgrade. Mēģiniet. Priekā, un lai izdevusies vasara!
Raksts no žurnāla «Klubs» arhīva.
