Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Terroir ir viens no pirmajiem smalkajiem franču terminiem, ko iemāca visos vīna kursos. No sākuma visi baidās, izturas ar godbijību un piemin reti. Bet pēc tam tas ātri vien kļūst par visu snobu mīļvārdiņu, līdzīgi kā cru, millesime vai barrique.
Tātad te-ru-ā. Ieteicams izrunāt pietiekami ātri, lai, nedod die’s, kāds franču lietpratējs nepamanītu kļūmes izrunā. Pilnai laimei varat nevērīgi izmest gout de terroir, nu, tad, kad esat beiguši dziļdomīgi čāpstināt mutē vīnu.
Tomēr pirms smalki izrunāties nākamajā ballītē, derētu vismaz pa diagonāli piefiksēt dažus domu graudus par un ap terroir.
Ar terroir saprot visu to apstākļu un faktoru – ģeogrāfisko, ģeoloģisko, topogrāfisko un meteoroloģisko – kopumu, kas konkrētā vīna izcelsmes vietu padara atšķirīgu un neatkārtojamu.
Attiecīgi tikai šādās ar īpašu terroir aplaimotās vietās jeb ar likumu noteiktās apelācijās var radīt t. s. vins de terroir jeb vīnus, kas garšo pēc izcelsmes vietas. Šādu vīnu un vietu Eiropā ir tūkstošiem, bet Francijā vien, piemēram, to ir vairāk nekā pieci simti.
Atpazīt vīnu, kas garšo pēc izcelsmes vietas, ir pavisam vienkārši. Smalkam baltajam burgundietim, piemēram, uz etiķetes būs rakstīts Montrachet, izcelsmes vietas jeb vīna dārza, nevis Chardonnay, vīnogas, no kuras vīns ražots, nosaukums. Kāpēc? Vienkārši un ģeniāli. Tāpēc, ka tas garšo pēc Montrachet.
Chardonnay var iestādīt jebkurā pasaules malā, vīndarīšanas trikus nokopēt, iekārtas iepirkt, smalkus franču konsultantus un vīndarus noalgot ar vēlmi imitēt slaveno burgundieti arī var jebkurš. Bet pamēģiniet nokopēt Montrachet īpašo terroir, kas to Chardonnay padara tik īpašu. Ha! Nesanāks. Pamēģiniet savākt vienuviet visus tos mālus, oļus un smiltis pareizajā proporcijā, nogāzes leņķī un tieši ar tādu pašu drenāžu. Tā, lai tas viss būtu konkrētā ģeogrāfiskajā pozīcijā ap 46. paralēli, ar tiem pašiem 700 mililitriem lietus un 3000 saules stundām tā, lai saule kristu identiskā leņķī. Jāatceras, ka tas Montrachet dārzs neguļ tur tāds viens izolēts visiem par prieku. Īpašo terroir neglābjami ietekmē un papildina arī pa nogāzi uz augšu gulošais un ar oļiem vairāk bagātais kaimiņš Chevalier-Montrachet, zemāk nogāzē ar māliem apveltītais «ārlaulības bērns» Batard-Montrachet un citi dārzi, kas kopā veido vienotu terroir un ekosistēmu. Tie tad arī būs jānokopē. Pat pieņemot, ka tuvākā vai tālākā nākotnē uzrastos kāds vīndarīšanas Stīvs Džobss, kas prastos to visu ļoti eleganti noimitēt, no kurienes gan lai viņš ņemtu tos unikālos vīnogulājus, kas klonēti gadsimtiem un noslīpēti līdz perfekcijai? Vai vīndarus, kuri tos montrašetus kopj jau n-tajā paaudzē simtiem gadu? Jūtat, kā franči iesmīn? Jā, jā, vīndari arī esot terroir sastāvdaļa, un neko, neko jūs nevarat tam mūsu terroir izdarīt.
Jaunās pasaules vīnkopji un kritiķi daļā gadījumu, protams, smīkņā pretim par visu šo terroir padarīšanu – tas viss esot viens liels SCAM jeb veids kā attaisnot «nedraudzīgus» un vidējam patērētājam nesaprotamus vīnus.
Ar zināšanām, tehnoloģijām un atbilstošu klimatu vien pietiekot, lai iegūtu vismaz tikpat labus vīnus, vins d’effort, tā teikt. Austrālijas ikona jeb slavenākais vīns Penfold’s Grange, piemēram, ir tieši tāds – izcilāko Barosas, Adelaides un Kunavaras širazu un kabernē vīnogu sajaukums bez jebkāda konkrēta te-ru-ā.
Tomēr nepārprotiet. Lai arī terroir ir franču un Eiropas jājamzirdziņš, vīni ar spēcīgu identitāti, vīni, kas garšo pēc izcelsmes vietas, protams, atrodami arī ārpus Eiropas. Daži izteiktākie, piemēram, Austrālijā – Morningtonaspussalas pinoti un šardonē, Tasmānijas dzirkstošie, Klēras un Ēdenas ielejas rīslingi, Jaunzēlandē – Gimblett Gravels merloti, Marlborough sovinjoni vai Otago pinoti, ASV – Napas ielejas kabernē vai Oregonas pinoti, Argentīnā – Mendozas malbeki. Un tā tālāk.
Iemesls, kāpēc terroir «sērga» ir izplatījusies pa visu pasauli ir gaužām vienkāršs. Cilvēku analoģijās runājot, mēs visi bez izņēmuma «garšojam» pēc vietas. Pēc savas izcelsmes, pēc sava te-ru-ā. Terroir ir tad, kad mums ir vārds, uzvārds, valoda, nacionālā identitāte un dzīvesvieta (var, protams, būt pasaules pilsonis un visu mūžu dzīvot uz koferiem, bet arī tas ir sava veida terroir). Tad, lūk, iedomājieties, ka Jūs iepazīstaties ar meiteni un viņa stādās priekšā. Tā un tā, es esmu Elza. No Eiropas. Vai Amerikas, vienalga. Jā, bet no kurienes Eiropā vai Amerikā? Gribas zināt ko vairāk. Un uzvārds jums ir? Kādās valodās runājat? Vai tikai angļu? Bez jebkādiem aizspriedumiem, bet lielos vilcienos taču mums ir skaidrs, ko sagaidīt un kā «garšos» vāciete, itāliete, krieviete, latviete, ņujorkiete vai teksasiete. Katrai savi untumi, fiškas, īpatnības, plusi un mīnusi. Bet šī, redz, esot no Eiropas, un viss. Parunāties, protams, var, zināmu prieku arī pie iespējas gūsiet, bet ilgtermiņa attiecības ar tādu veidot? Nu, nezin, nezin.
Tieši tas pats ar vīnu. Negribam mēs vīnu no Dienvidaustrumaustrālijas vai no Kalifornijas, mēs gribam vīnu no Ēdenas ielejas vai Napas. Negribam mēs Itālijas vai Spānijas sarkanvīnu, mēs gribam Chianti Classico vai Priorato. Un jā, es, šampanieša fans negribu anonīmu non-vintage šampi no lielas mājas par Ls30 gabalā, kas terroir izmanto kā marketinga aizsegu, jaucot visus Šampaņas reģionus kopā. Kāds tur vairs te-ru-ā? Piedāvājiet man Avize, Ay, Bouzy un vai vismaz uz aizmugures etiķetes pastāstiet, no kurienes tās ogas šim konkrētajam šampim ņēmāt. Baudu, kā jau teicu, var gūt arī no anonīmām attiecībām, bet tikai īstermiņā. Ilgtermiņam vajag te-ru-ā.
Vislabāk terroir saprast, aizbraucot uz kādu ar šo konceptu apsēstajiem reģioniem. Tepat Eiropā. Burgundijā, piemēram. Noīrējiet auto un vienkārši pabraukājiet starp vīna dārziem. Izkāpiet. Pasmaržojiet zemi, bet respektējiet dārzus. Pasēdiet uz kāda no mūriem, kas apjož laukus un iemalkojiet vīnu. Pavērojiet kā krīt saule un kāpēc grand cru vīna dārzi atrodas tur, kur tie atrodas. Līdzīgu laimi esmu atradis arī uz Hermitage kalna Tain l’Hermitage ciematelī, Cote-Rotie pakājē Ampuis apkārtnē apmērām stundas braucienā uz dienvidiem no Lionas, Bandolas pakalnā kādus trīs simtus metrus virs Vidusjūras vai Chateneuf-du-Pape pilsētelē. Ja tur trāpīsieties pēc lietus, varu apgalvot, ka tie lielie laukakmeņi, kas atrodas vīna laukos, tik tiešām smaržo pēc nobrieduša ‘Grenache’ vīnogu vīna. Arī Šampaņa, iespējams, lielākā terroir zaimotāja praksē, dabā izskatās iespaidīgi – atliek tikai izbraukt cauri, piemēram, Montagne de Reims grand cru ciematiem un cauri pirkstiem izslidināt slaveno kaļķakmeni.
Tomēr kā lai latvisko Terroir? Viens no spilgtākajiem mūsdienu vīna pasaules domātājiem, slavenais Rhone Ranger Rendels Grēms, savā grāmatā Been Doon too long apgalvo, ka terroir ir «ķīmija» starp augsni un vīnogulājiem vīndara klātbūtnē. Deja trijatā. Tāds threesome starp augsni, vīnogulājiem un vīndari. Kāpēc ne? Tomēr, iespējams, kodolīgākais «tulkojums no franču valodas» pieder Metam Krēmeram no Wine Spectator – viņš terroir sauc par somewhereness, tātad vīna «kautkuriene». Ģeniāli. Nav slikts arī plaši pielietotais angļu termins sense of place. Bet latviski? Paliksim pie terroir. Izrunā te-ru-ā.
Vīna vārdnīca
- Cru (franču val.) – izcils vīna dārzs; millesime (franču val.) – noteikta ražas gada vīns; barrique (franču val.) – standarta bordo (225 l) ozola mučele; gout de terroir – kā garšo konkrēta vieta jeb terroir.
- Bordo Universitātes G. Seguina pētījumi gan apgalvo, ka nekāda sakarība starp augsnes sastāvu un vīna kvalitāti nepastāv. Citi pētījumi savukārt apgāž populāro mītu, ka augsnē atrodamos minerālus un vielas varot sagaršot vīnā. Esat taču dzirdējuši apspriežam, ka Kunavaras kabernē var sagaršot dzelzi (es gan nezinu, kā garšo dzelzs), ka Mozeles rīslingā varot sagaršot kramu un šīferi (esmu bez panākumiem mēģinājis Mozelē aplaizīt apetītlīgāka paskata iežu gabalus, lai saprastu, kas ir kas), bet šablī esot gliemežvāku garša. Šablī arī es regulāri sagaršoju kaļķi un slapjos akmeņus (leģenda stāsta, ka Chablis savulaik esot bijis zem ūdens, no turienes arī tā akmeņu garša), bet zinātne, lūk, saka, ka glāzes saturam ar zemes sastāvu neesot nekāda sakara.
- Montrachet tiek uzskatīts par cēlāko baltās Burgundijas (100% ‘Chardonnay’) grand cru vīna dārzu 8 hektāru platībā, atrodas t. s. Cote de Beaune apgabalā Puligny-Montrachet un Chassagne-Montrachet ciematiņos.
