Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nav tā kā par daudz? Iespējams. Studiju laikā Oksfordā, piemēram, Vo ar domubiedriem «pillā» esot bijis trīs četras reizes nedēļā. Viņa noslēpums, ja vien vispār var ticēt Vo memuāriem, ir «māksla skaisti piedzerties», citiem vārdiem – māksla darīt to estētiski un bez briesmīgām sekām nākamajā rītā. Tieši šo «mākslu» slavenajā augstskolā viņam esot iemācījuši vislabāk.
«Brideshead Revisited», vienā no Ivlina Vo slavenākajiem romāniem, atrodami, iespējams, elegantākie «mākslas» (lasi – romantiskas žūpošanas) apraksti daiļliteratūrā. Čārlzs Raiders un Sebastjans Flaits, galvenie stāsta varoņi, Oksfordas studenti, mācību laiku lietderīgi izmanto, apreibinoties ar Sebastjana papucīša pagraba labumiem – veciem bordo.
Tā nav prasta žūpošana, draugi pēc pagrabā atrastās instrukcijas dara to Ivlina Vo manierē – estētiski. Vīnu nopēta, osta un izsmaržo, čāpstina, dzer, protams, un stundām diskutē.
Šis vīns, lūk, esot «jauna, tramīga gazele». Tas tur – «gulbis». Vēl šis – «pērļu virtene uz bāla kakla», bet tas savukārt «vienradzis». Kad kārtējo šādu «degustāciju» čaļi atkal pabeidz puskomā, viens no viņiem jautā: «Ought we to be drunk every night?» – jeb: vai tiešām mums katru vakaru jābūt «pillā»? Tālākais dialogs demonstrē nepārprotamu vienprātību. «Yes, I think so,» skan atbilde. «I think so, too,» piebalso otrs2.
Žūpas? Nē, draugi. Žūpas dzer, lai tikai piedzertos. Šie, lai ostītu, čāpstinātu, diskutētu, ņemtos, rastu sakarības un kontekstu, dzertu estētiski un piedzertos skaisti (ja vien tas vispār ir iespējams). Kā jau pieminētais Čārlzs, piemēram, kurš, vakariņojot ticis pie leģendārā «Chambertin Clos de Beze" 1904. g. ražas pudelītes, izplūst garos apcerējumos par šā vīna «klusinātajiem čukstiem». No citas operas. Varbūt atceraties Maju? To pašu, kas ar lokainajiem matiem no slavenās filmas «Sideways»? Kalifornijas «Syrah» iespaidā mums un savam nākamajam «boifrendam» viņa filmā pamanās uzburt ainiņu par vīna dzīves ceļu un to, ka katra pudele, tieši tāpat kā mēs, ir dzīva – ar savu bērnību, jaunību, briedumu un norietu.
Atzīsimies, tādos brīžos iepazīšanos un sarunas ar savu nākamo vīna pudeli gribas sākt pilnīgi no jauna. Estētiskāk. Ar mulsuma pilnām pieklājības frāzēm brīdī, kad vēl salīdzinoši neuzkrītoši pētām viņas krāsu gammu glāzē, mēģinot ko sīkāk apjaust par izcelsmi un dzīves gājuma stadiju. Ar personiskāku iepazīšanos, kad glāzes dziļumos ar degunu cenšamies uztaustīt kaut ko, kas liktu iepazīties tuvāk. Ar izplūšanu jau garākā un nopietnākā sarunā, čāpstinot, izgaršojot un pirmos malkus testa režīmā rijot. Un tikai tad, dārgie draugi, tikai tad, pēc neatvairāmas pēcgaršas uzplūdiem, tā pa īstam ar konkrēto pudeli ielaižoties. Iedziļinoties. Pabeidzot to līdz galam. Tiekoties atkal. Tagad un pēc gadiem. Rādot draugiem. Darot to skaisti.
Iespējams, divi pasaules lielākie eksperti «skaistas piedzeršanās mākslā» ir Endrū Džefords (Andrew Jefford), viens no pasaules pieprasītākajiem vīna autoriem, un Džons Kepons (John Kapon), izsoļu nama «Acker», «Merrall», «Condit» šefs. Pirmā domas lidojumu divarpus stundu garumā varējāt baudīt «Riga Wine & Champagne» festivāla rudens sesijās tepat Rīgā. Kad pēc meistarklases vakaru turpinam ar «Ch. de Beaucastel 2001» magnumu, pēcgarša kombinācijā ar Endrū stāstiem ir nebeidzama. Līdzīgi kā viņa «dialogiem» ar vīnu «The World of Fine Wine» slejā «One bottle», kuras katrā žurnāla numurā meklējiet vairāku gadu garumā2.
Otrs estēts Džons Kepons, tas pats, kura izsoļu nams savulaik iesaistīts Burgundijas krāpnieka Rudija Kurnivana skandālā, savas ekstravagantās vīnu piezīmes un visu «skaisto iedzeršanu» liecības fiksējis iekš «The Compendium», milzīga izmēra kopotajos rakstos.
Ja jums patīk vīnu «izgaršot kā mīļāko» vai «zīdīgu jaunavas kleitu», tad Kepona daiļrade ir kā radīta jums.
Tātad, draugi, apgūstiet «skaistas piedzeršanās mākslu» un turpmāk dariet to vismaz estētiski. Uz jūsu atbildību un ar mēru, protams.
