Izzinām mežaudzes šķērslaukumu

Skaidro un raksta Jānis Folkmanis

• Praktizējošs mežkopis.
• Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mežu apsaimniekošanas speciālists.
• Biedrības Meža īpašnieku apvienība Bārbele vadītājs.

Lielais – KĀPĒC?

Tu noteikti man vaicāsi, ko tev kā meža īpašniekam dos tas, ja būsi ar šķērslaukumu uz tu… Atbildu! Iedomājies, kā būtu, ja tev liktu pildīt matemātiskus uzdevumus, bet tev nav ne nojausmas, kas ir reizrēķins! Vai arī – tu vadi automašīnu, bet tev nav ne mazāko zināšanu, ko vēsta brīdinājuma un aizlieguma zīmes. Līdzīgi ir ar meža apsaimniekošanu – ja tev nebūs izpratnes par to, kas ir mežaudzes šķērslaukums, vari uzskatīt, ka savās iespējās līdzinies augstāk minētajam matemātiķim vai autovadītājam. Zinot mežaudzes šķērslaukumu, tu varēsi:

• patstāvīgi aprēķināt, cik daudz koksnes kubikmetru atrodas mežaudzē;
• noskaidrot, vai ir pieļaujama mežaudzes kopšana un kāds meža kopšanas cirtes veids ir lietojams konkrētajā gadījumā;
• prognozēt kopšanas cirtē izcērtamās koksnes daudzumu, un pārliecināties par izpildītas kopšanas cirtes kvalitāti;
• kontrolēt izcērtamo apjomu un saglabājamo šķērslaukumu galvenajā izlases cirtē;
• pārliecināties, vai koku skaits ir pietiekams, lai mežaudze varētu attīstīties produktīvi.

Svarīgais krūšaugstums

Pirms stāstu tālāk par šķērslaukumu, atgādināšu par vēl kādu meža ābeces pamatjēdzienu, bez kura neiztikt, runājot par augošu koku uzmērīšanu. Gan dastojot kokus (nosakot stumbra caurmēru jeb diametru), gan mērot šķērslaukumu, mērījumus uz stumbriem neveic, kur pagadās. Mēra konkrētā augstumā, ko sauc par krūšaugstumu.  Ja vidēja auguma cilvēks izstieptas rokas pacels sev taisni priekšā, tad plaukstas skaitīsies krūšaugstumā – aptuveni 1,3 m augstumā no zemes.

Krūšaugstums ir izraudzīts praktisku apsvērumu dēļ – lai cilvēks, stāvot taisni, varētu izmērīt stumbra diametru. Taču atceries – krūšaugstuma atskaite nesākas no zemes!

Stumbram krūšaugstums atradīsies 1,3 m augstumā virs koka sakņu kakla! Koka sakņu kakls skaitās vieta pie celma, kur beidzas saknes un sākas koka stumbra daļa. Parasti tas sakrīt ar vietu uz stumbra, kurā koku gāzējs, zāģējot koku, izdara horizontālo zāģējumu. Tātad – faktiski mērījuma vieta uz stumbra (krūšaugstums) atradīsies vismaz 1,5 m, citos gadījumos pat apmēram 2 m augstumā virs zemes.

Izsaka kvadrātmetros

Pats vārds šķērslaukums jau pasaka priekšā, ka darīšana būs ar kādu šķērsgriezumu un tā laukumu. Šķērslaukuma mērvienība ir kvadrātmetri uz hektāru (m²/ha). Pieņemsim, ka tev jānosaka šķērslaukums meža nogabalā, kura platība 1,5 ha. Vispirms apskatīsim vienu nejauši izraudzītu koku – iztēlosimies, ka tas tiek nozāģēts krūšaugstumā, tas ir – 1,3 m augstumā virs sakņu kakla! Šī 1,3 m augstā celma virsma (šķērsgriezums) veidos apli, kam ir konkrēts laukums (šķērslaukums). Laukumu, kā zinām, varam izteikt kvadrātmetros (m²). Piemēram, koka stumbram, kura diametrs krūšaugstumā ir 36 cm, šķērs­griezuma laukums būs 0,102 m². Līdzīgā veidā iegūstot visu (!) pārējo koku šķērslaukumus un saskaitot tos visus kopā, iegūstam šķērslaukumu summu nogabalā. Pieņemsim, ka šī summa mums sanāk 39 m². Lai noskaidrotu faktisko mežaudzes šķērslaukumu, mums šī summa jāizdala ar nogabala platību. Rezultātā iegūstam, ka mežaudzes šķērslaukums nogabalā ir 26 m²/ha, aprēķins: 39 m² : 1,5 ha.

Raksturo augšanas telpu

Kā redzi iepriekš aprakstītajā piemērā, mežaudzes šķērslaukums raksturo augošo koku izvietojuma blīvumu uz vienu platības hektāru jeb, citiem vārdiem sakot, atspoguļo to, cik lielā mērā koki ar saviem stumbriem aizņem augšanas telpu. Šķērslaukumu visprecīzāk noteikt, mežaudzi nodastojot, t.i., uzmērot visus kokus, kas atrodas mežaudzē. Taču dastošana ir laikietilpīgs pasākums, un parasti to veic tad, kad īpašnieks vēlas noskaidrot mežaudzes (cirsmas) patieso vērtību.

Ērtāka, ātrāka un vienkāršaka metode šķērslaukuma aptuvenai noteikšanai ir tā sauktā parauglaukumu metode, kad šķērslaukums tiek uzmērīts atsevišķās, mežaudzei raksturīgākajās vietās, un pēc tam mērījumu rezultātā iegūtā vidējā vērtība tiek attiecināta uz visu mežaudzi.

Viena no biežāk lietotajām šķērslaukuma noteikšanas metodēm ir 1948. gadā austriešu mežsaimniecības inženiera Valtera Biterliha ieteiktā, kad  tiek izmantots speciāls Biterliha lineāls. Tautas valodā to vienkārši sauc par biterlihu.

Par mērīšanu parauglaukumos

Biterlihu var nopirkt veikalos, bet principā tas ir pavisam vienkāršs instruments, tāpēc itin viegli var uzmeistarot arī katrs pats. Biterliha uzbūve: ķēdīte vai neelastīga aukla (bāze), kurai galā piestiprināta plastmasas vai kartona plāksnīte ar atbilstoša lieluma izgriezumu jeb lodziņu. Galvenais – lai izgriezuma platuma un bāzes garuma attiecība būtu 1:50. Piemēram, ja aukla (bāze) būs 70 mm gara, tad lodziņam jābūt 14 mm platam! Kā darboties ar biterlihu? Bāzes brīvais gals ar vienas rokas pirkstu jātur piespiests pret vaigu, tieši pie acs. Otrā, izstieptajā rokā jātur plāksnīte ar lodziņu. Bāze jātur nostiepta. Ar skatienu jāmērķē (jāvizē) cauri lodziņam uz apkārtējo koku stumbriem. Atceries, ka jāvizē ir uz koka stumbru 1,3 m augstumā virs sakņu kakla! Kā ar biterlihu mērīt?

1. Jāatrod nogabalā parauglaukums  – vieta, kas meža sastāva un visādā ziņā vislabāk raksturo audzi.
2. Jānostājas vienā punktā (parauglaukuma centrā).
3. Stāvot parauglaukuma centrā un griežoties ap savu vertikālo asi (pa 360°), ar biterlihu jāvizē uz apkārt augošajiem kokiem.
4. Katrs koka stumbrs, kas pilnībā aizsedz lodziņu, uzskaitāms kā šķērslaukuma 1 kvadrātmetrs; ja koka stumbrs neaizsedz lodziņu, to neuzskaita; ja koka stumbrs precīzi ietilpst lodziņā – to uzskaita kā 0,5 kvadrātmetrus.
5. Izpildot pilnu apgriezienu (pa 360°), visus uzskaitītos stumbrus (šķērlsaukumus) summē.
6. Jo lielāka nogabala platība, jo vairāk parauglaukumos jāveic mērījumi, un beigās jāizrēķina vidējie lielumi!

Ar biterlihu mēra šādi!

Veicot parauglaukumā vienu pilnu apgriezienu (360°) un sasummējot visus uzskaitītos šķērslaukumus, iegūst mežaudzes šķērslaukumu, kurš izteikts kvadrātmetros uz hektāru (m²/ha).

Ja koka stumbrs ir platāks par biterliha plāksnītes izgriezumu, tad tas tiek uzskaitīts kā atbilstošs šķērslaukuma 1 m².

Ja koka stumbrs sakrīt ar izgriezuma platumu, tad tas tiek uzskaitīts kā 0,5 m².

Ja koka stumbrs ir šaurāks par izgriezuma platumu, tad tādu koku neuzskaita.

Precizē vidējo augstumu

Droši vien pamanīji, ka šķērslaukuma sakarā pieskāros jautājumam par koku augstumu mežaudzē... Arī koku augstums (mežaudzes vidējais augstums) ir viens no būtiskiem mežaudzes rādītājiem. Kāds tas dotajā brīdī ir, vari sameklēt sava meža inventarizācijas aktuālajos datos (tos tu vari saņemt mežniecībā vai arī pa tiešo no Meža valsts reģistra, ja vien esi šī reģistra lietotājs). Ja rodas aizdomas, ka reģistrā pieejamie dati par augstumiem ir neprecīzi, vari veikt precizējošus augstumu mērījumus. Ja atklājas neatbilstības, ziņo Valsts meža dienestam un pieaicini tā  pārstāvi (mežzini) veikt inventarizācijas rādītāju, tostarp vidējā augstuma, pārbaudi ar viņa palīdzību!

Faktiskais, minimālais un kritiskais

Starp citu, mežsaimniecībā šķērslaukuma apzīmēšanai izmanto burtu G.  Šķērslaukumu parasti iedala sekojoši. Pirmkārt, ir faktiskais šķērslaukums – šķērslaukums, kas mērījumu rezultātā mežaudzē  uzmērīts šobrīd. Otrkārt, ir minimālais un kritiskais šķērslaukums – šķērslaukumi, kuru skaitliskās vērtības ir fiksētas, atrodamas speciālā tabulā un ir atkarīgas no mežaudzē valdošās koku sugas un koku vidējā augstuma. Minimālā un kritiskā šķērslaukuma skaitliskās vērtības ir atrodamas Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 1. pielikumā.

• Ja mežaudzes G faktiskais šķērslaukums ir lielāks par G minimālo, šādā mežaudzē tu drīksti veikt kopšanas cirti (mežaudzes retināšanu). Kopšanas rezultātā G faktiskais nedrīkst kļūt mazāks par G minimālo!
• Ja mežaudzes G faktiskais atrodas robežās starp G minimālo un G kritisko, tad šādā audzē pieļauj meža kopšanu sanitārajā cirtē, kuras ietvaros izcērt tikai slimību, kaitēkļu vai citādi bojātos kokus.
• Ja mežaudzes G faktiskais izrādās mazāks par G kritisko, tiek uzskatīts, ka šādā gadījumā mežaudzes apmierinoša attīstība vairs nav iespējama un mežaudze ir jāatjauno.

Tātad G minimālais ir tāda audzes šķērslaukuma skaitliskā vērtība, kāda nepieciešama, lai būtu iespējama mežaudzes produktīva attīstība. Savukārt G kritiskais ir robežvērtība, zem kuras nonākot mežaudzi vairs neattaisnojas saglabāt no zemes lietderīgas izmantošanas viedokļa un platība jāatjauno. PIEMĒRS! Aplūkosim trīs G variantus, kas iespējami priežu mežaudzē, kurā koku vidējais augstums ir 28 metri.

• G faktiskais ir 26 m²/ha. Ja ielūkojamies šķērslaukumu tabulā, tad redzams, ka šādā mežaudzē G minimālais ir 22 m²/ha. Tas nozīmē, ka mež­audzē pieļaujama kopšanas cirte, kuras ietvaros drīkst samazināt šķērslaukumu par 4 m²/ha (26 – 22 = 4);
• G faktiskais ir 20 m²/ha (mazāks par G minimālo, bet lielāks par G kritisko). Nogabalā pieļaujama sanitārā cirte.
• G faktiskais ir 8 m²/ha (G kritiskais 9 m²/ha). Vienkārši sakot – no meža maz kas palicis pāri, faktiski tas ir izcirtums, un īpašniekam ir pienākums to atjaunot.

Ja tev būs pieticis uzņēmības praksē iemācīties biterliha lietošanas principus, tad iegūtās iemaņas varēsi vēlāk izmantot augošu koku aptuvena apjoma (kubatūras) noteikšanā. Lai to veiktu, tev būs nepieciešama speciāla veidaugstumu tabula (Ministru Kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 228 1.pielikums), kurā atbilstoši valdošajai koku sugai un vidējam augstumam ir zināma veidaugstuma vērtība. Sareizini G faktisko ar attiecīgo veidaugstuma vērtību – un tuvināti būs zināms koksnes apjoms uz vienu hektāru! Pavisam aptuveniem aprēķiniem var izmantot vienkāršotu metodi: faktisko šķērslaukumu, kas uzskaitīts nogabalā, pareizināt ar pusi no vidējā augstuma. Piemēram, ja mežaudzes faktiskais šķērslaukums ir 26 m²/ha, bet vidējais augstums 28 m, tad 26 m²/ha x (28 : 2) = 26 m²/ha x 14 m = 364 m3/ha. Ievēro – tā būs kubatūra uz 1 hektāru! Iegūtā vērtība ir jāreizina ar attiecīgā meža nogabala platību. Piemēram, ja iepriekš minētā nogabala platība ir 0,8 ha, tad 364 (m³) x 0,8 (ha) = 291 (m³).

Svarīgi atcerēties!

1. Šķērslaukumus uzskaita katrai koku sugai atsevišķi!
2. Uzskaita tā sauktos 1. stāva kokus – kokus, kas faktiski veido audzes galveno masu un raksturo audzes šķērslaukumu. 2. stāva kokiem jeb tiem kokiem, kas par 20 procentiem un vairāk ir īsāki par 1. stāvu, šķērslaukumus uzskaita atsevišķi, taču ar 1. stāva šķērslaukumiem tos nesummē!
3. Jāraugās, lai kāds koks nav paslēpies aiz citiem, jo tādējādi var netikt uzskaitīts.
4. Šķērslaukuma noteikšana veicama tikai pa meža nogabaliem (katra atsevišķā nogabala ietvaros).