– Izskatās, ka jūs nekad neesat noguris – smaidīgs, enerģisks, gatavs darīt! Ko ģimenei nozīmē vīrs un tētis – politiķis, turklāt premjerministrs?
– Tā nav nekāda medusmaize ģimenei. Es tiešām bieži esmu labā garastāvoklī, un man nenoliedzami patīk tas, ko daru, citādi es to nemaz nedarītu. Tomēr pat tad, ja cilvēks dara to, kas viņam patīk, tas nenozīmē, ka viņš nenogurst. Visam vajadzētu būt ar mēru. Bet šis ir tāds darbs, kur mērs ir ļoti, ļoti pilns. Mana darbdiena ilgst divpadsmit stundu. Var teikt: tas jau nekas – diennaktī ir divdesmit četras stundas! Bet kādas no tām es labprāt arī guļu, savukārt laikā starp darbu un gulēšanu esmu vienkārši noguris. Līdz ar to bērniem tētis ir prom, tētis ir noguris, bet, ja nav noguris, prom vai neguļ, tad ir prom domās. Varu būt tikai pateicīgs, ka mana ģimene to saprot un pieņem, bet diez vai viņi to novēlētu kādam citam.
Cenšos pieskatīt, lai man ir laiks pabūt kopā ar sievu un parunāt nevis par lielām lietām, bet par mūsu lietām.
– Pirms daudziem gadiem sieva teica: ja tu 20 minūtes katru dienu vingrosi, ar to pietiks – nav jāiet uz sporta zāli stundām svīst un saļimt, un tad trīs dienas elst krēslā. Šo viņas ieteikumu stingri ievēroju – katru rītu apmēram pusstundu vingroju, un tas ļoti uzlabo garastāvokli un dod arī fizisku tonusu. Minsteres ģimnāzijā sporta skolotājs teica: kas kustīgs, tas lustīgs. Jaunībā šis teiciens man šķita muļķīgs – mēs visi taču kustamies! Bet tagad, kad man ir pāri 50, saprotu – galvenais ir neapstāties, nesacietēt un neteikt: kustības – tas nav man. Man visu patīk darīt ar mēru.
Jau studiju laikā sapratu, cik ļoti man nepatīk paģiras. Un vēl uzturēt formu noteikti palīdz arī tas, ka nesmēķēju.
– Politiķim jārēķinās, ka sabiedrība uz viņu skatīsies kā caur palielināmo stiklu. Kas tiek ielikts svaru kausā, lai teiktu jāvārdu politikai, pat zinot, ka var ciest gan pats, gan tuvinieki?
– To, ka var ciest ģimene, nevar atsvērt nekas. Latvijas politikā visbiežāk un visvairāk koncentrējas uz politiķu lēmumiem un izdarībām, bet, kopš vadu valdību, ir bijuši cilvēki, kas uzbrūk arī ģimenei. Pēc šādiem uzbrukumiem ir bijuši brīži, kad domāju: vai ir tā vērts būt politikā, ja tā jācieš ģimenei. Taču, kā zināms, kas tevi neiznīcina, tas padara stiprāku. Tā tas tiešām ir. Ir skaidrs, ka uzbrukuma ģimenei mērķis ir izsist no līdzsvara un sāpināt. Cilvēki ir dažādi. Es tā nedaru, citi tā izvēlas.
Visu interviju lasiet žurnāla IEVA 22.maija numurā!
Numurā lasi: