Es paļaujos
«Reizēm Kristapam saku – tu atceries, kad mums nebija bērnu, kā mēs vakaros sēdējām mājās? Kāpēc mēs sēdējām mājās?! (Smejas.) Būtu varējuši visur iet! Tagad pat – tik skaists vasaras vakars, varētu aiziet līdz Vecrīgai, bet nespīd! Tāpēc jau tev iedod bērnus, lai saproti, ko nozīmē tavs brīvais laiks, tavas brīvās kājas, tavas brīvās rokas