Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā izstāstīt stāstu par dabas daudzveidību, tās nozīmi un apdraudētību cilvēkiem? Kā skaidrot to, ka arī uz mums attiecas dabas daudzveidības zudums, un visvairāk tas apdraud tieši mūs pašus un mūsu iespējas turpināt ērti dzīvot uz šīs planētas? Turklāt vēl sarežģītāks ir jautājums – vai mēs vispār varam savā ikdienā ko darīt dabas un bioloģiskās daudzveidības labā?
Avelīna Holma un Marts Meriste
Ko mēs katrs varam darīt?
Igaunijā darbojas neliels, bet augošs uzņēmums, kura darbības kodols ir tieši bioloģiskā daudzveidība un tās cieša saikne ar ikdienas dzīvi ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Tartu Universitātes pētniece bioloģijas doktore Avelīna Helma un Igaunijas vadošais zirnekļu pētnieks zoologs Marts Meriste pirms sešiem gadiem izveidoja uzņēmumu Nordic Botanical, kas gluži praktiski nodarbojas ar bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu un vairošanu.
Tā kā neviens visā Baltijā to iepriekš nav darījis, nav zināms, kuri augi augs labprāt, ar kuriem tik vienkārši neizdosies.
Taču viss sākās ar to, ka Avelīna un Marts savā ikdienas darbā daudz runāja ar cilvēkiem par dabas daudzveidības nozīmi un skaidroja, cik svarīgi apturēt tās straujo samazināšanos. Uzrunātie un aizkustinātie cilvēki uzdeva jautājumu – bet ko mēs varam darīt lietas labā? Tūlītējas atbildes uz šo jautājumu nebija, jo bioloģiskā daudzveidība ir ļoti sarežģīta un kompleksa sistēma, kuru visvairāk ietekmē intensīvā lauksaimniecība, mežistrāde, piesārņojums. Ko gan var darīt cilvēks savā ikdienā? Viens no veidiem, kā mēs katrs varam būs dabas sargātājs un saglabātājs, ir dabiskas pļavas augu sēšana un izplatīšana. Augiem un puķēm vieta var atrasties gandrīz jebkur, kur ir kāds zemes pleķītis – pilsētu zaļajās zonās, ceļmalās, apstādījumos, pagalmos, dārzos. Labi palūkojoties sev apkārt, gandrīz katrs var atrast vietu, kur kaut ko iesēt un audzēt. Tā – ar atbildi par to, ko katrs no mums var darīt bioloģiskās daudzveidības labā – arī aizsākās igauņu pļavas sēklu bizness.
Marts demonstrē, kā praksē darbojas sēklu kombains.
Pašu radīts sēklu kombains
Pļavu augu sēklu ieguve nav vienkārša lieta. Dabā puķes zied un to sēklas nogatavojas dažādos laikos, viena suga neaug vienlaidu plantācijās, bet kopā ar citām sugām, tāpēc iegūt glītas vienas sugas sēklu paciņas, piemēram, gaiļbiksītes sēklas, ir gandrīz neiespējami. Taču, liekot kopā profesionālās zināšanas par ekosistēmām un mēģinājumus praksē, igauņu pētnieki sāka ar sēklu ievākšanu ar rokām vietās, kur aug pļavu augi: pļavās, izcirtumos, ceļmalās visā Igaunijā. Šādā veidā arī ir iespējams iegūt vienas konkrētas augu sugas sēklas, taču šis ir ļoti rūpīgs un laikietilpīgs roku darbs, ar kuru lielus apjomus savākt nav iespējams.
Avelīnas un Marta saimniecība, kurā šogad pirmo gadu tiek audzēti dažādi pļavu augi sēklām.
Nākamais solis Nordic Botanical attīstībā bija sava sēklu kombaina radīšana – Marts pats uzkonstruēja nelielu sēklu kombainu ar rotējošu birsti, kas ļauj efektīvāk iegūt sēklas, savācot tās pļavā. Tā gan savāc, nevis tikai sēklas, bet arī augu stiebrus, augļus un vēl nenobriedušas ziedkopas, tādēļ savāktais materiāls pēc tam ir jāsijā. Šādā veidā iespējams iegūt pļavas augu sēklu maisījumus. Viena dienā var ievākt sēklas 2 hektāros un iegūt ap 100 kg sēklu materiāla pirms sijāšanas. Igauņu radītā ierīce ļauj ievākt sēklas gandrīz jebkur – gan mitros purvos, gan sausos zālājos.
Katrs, pat mazākais dabas pleķītis var kļūt par mītni dabas daudzveidībai – vai tas ir balkons, ielas mala vai puķu pods pagalmā.
Šogad Nordic Botanical ir sākuši pļavas augu sēklas arī audzēt paši, lai varētu efektīvāk iegūt ne vien sēklu maisījumus, bet arī vienas augu sugas sēklas. Šobrīd tiek audzētas apmēram 90 dažādas sugas – no vienkāršām margrietiņām, pelašķiem, pļavas dzelzeni, vidējo ceļteku, līdz jau retākiem pļavu augiem: pļavas vilkmēlei, dziedniecības ancītim, parastajai raudenei, dzeltenajai ilzītei, smiltāja neļķei. Kā stāsta Avelīna un Marts, šis ir process, kuram nepieciešams pieiet elastīgi – tā kā neviens Igaunijā un visā Baltijā to nekad iepriekš nav darījis, nav zināms, kuri augi augs labprāt, ar kuriem tik vienkārši neizdosies.
Ne tikai vāc, sēj un pārdod, bet – glābj
Uzņēmuma klienti ir cilvēki, kuri savu vidi vēlas redzēt tādu, kas tuvāka dabiskai pļavai, – ar krāsainām puķēm, augu dažādību. Sākotnēji, uzņēmumu veidojot, Marts un Avelīna bija iecerējuši, ka viņu galvenā auditorija būs dabas atjaunošanas projekti, taču realitāte darbību ievirzīja nedaudz citā gultnē. Par uzņēmuma izrāviena punktu kļuva brīdis, kad par Nordic Botanical piedāvājumu ieinteresējās ainavu arhitekti, kuru klienti vēlējas savos dārzos un ainavās vairāk dabiskuma. Sadarbība ar ainavu arhitektiem šobrīd ir galvenais veids, kā pļavu augu sēklas nokļūst cilvēku ikdienas telpā, un tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc tika sākta arī sēklu audzēšana – pieprasījums jau kļuva tik liels, ka ar sēklu ievākšanu dabā vien to nebija iespējams nodrošināt.
Marts Meriste pie paša konstruētā sēklu savākšanas kombaina.
Sēklu ievākšana un pārdošana nav vienīgais, ar ko nodarbojas Nordic Botanical, jo arvien biežāk tās ir konsultācijas par kādas konkrētas teritorijas atjaunošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu un vairošanu tajā. Tāpat uzņēmums ir palīdzējis risināt konfliktsituācijas starp nekustamo īpašumu attīstītājiem un dabas aizsardzību – kādā privātā projektā, kura iecerētajās apbūves teritorijās atradās aizsargājami augi, tika veikta augu pārvietošana. Augus kopā ar velēnu izraka un pārveda uz citu vietu, kur izveidoja dabisku pļavu, izklājot velēnas ar izraktajiem augiem no plānotās apbūves teritorijas, un starp tām papildus iesējot arī dabisko pļavu sēklas. Pēc diviem gadiem jaunajā pļavā auga 400 augu. Nordic Botanical ar labiem panākumiem turpina nodarboties ar augu pārvietošanu uz drošākām mājām.
Viens kilograms ar rokām dabā lasītu sēklu maksā no 700 līdz 2000 eiro, jo to ievākšana ir smalks darbs.
Bizness tikai vietējam tirgum
Dabisko pļavu sēklas nav lētas – viens kilograms ar rokām dabā lasītu sēklu maksā no 700 līdz 2000 eiro atkarībā no sugas, jo to ievākšana ir smalks darbs. Ar sēklu savākšanas mašīnu ievākto sēklu maisījumu cena ir zemāka, tās maksā apmēram 50 eiro par kilogramu. Tomēr Avelīna stāsta, ka, par spīti cenas atšķirībai, ainavu arhitekti un pašvaldības biežāk izvēlas konkrēto puķu sēklas un nepaļaujas uz maisījumiem, jo vēlas redzēt savus apstādījumus tieši tādus, kā iedomājušies.
Tā izskatās sēklu ievākšana ar rokām.
Eksperti apliecina ka Igaunijā ievākto sēklu realizācijai jānotiek valsts ietvaros, un sēklu eksports ārpus Igaunijas iespējams tikai uz tuvākajām valstīm – reāli tikai Latviju, jo citos reģionos Igaunijas sēklas nebūs piemērotas, un tāla sēklu pārnese nav vēlama arī no ģenētiskās daudzveidības viedokļa. Neskatoties uz šiem šķietamajiem šķēršļiem, kas apturētu ne vienu vien uzņēmēju, Nordic Botanical darba ir daudz, un izskatās, ka būs arvien vairāk. Jau šobrīd pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, un Marts un Avelīna ir pilni apņēmības attīstīt un paplašināt sēklu ražošanas procesu. Galvenais biznesa panākumu iemesls – igauņi arvien vairāk novērtē dabiskumu sev tuvākajā apkaimē, arvien vairāk izprot dabas daudzveidības nozīmi un vēlas piedalīties tās saglabāšanā un redzēt dabu sev tiešā tuvumā.
Viena no vietām, kur izmantotas Nordic Botanical sēklas, lai izveidotu dabisku pļavu pilsētā – iela Tartu.
Kas ir bioloģiskā daudzveidība?
Tas ir termins, ar ko apzīmē dzīvības visdažādākās izpausmes uz mūsu planētas – sākot ar gēniem, sugām un beidzot ar dzīvniekiem un cilvēkiem. Tas apzīmē arī visu dzīvības formu savstarpējos savienojumus, kas veido milzīgo un apbrīnojamo dzīvības tīklu, kurš nodrošina mūsu pastāvēšanu uz zemes. Pateicoties šim tīklam, mums ir gaiss, ko elpot, ūdens, barības vielas augsnē un līdz ar to – pārtika, dažādas ārstnieciskās vielas mūsu veselībai, ainava, kas ir daļa no mūsu identitātes un sevis apziņas, labsajūta, ko dod daudzveidīga dabiska vide.
Šos neredzamos dabas daudzveidības sniegtos pakalpojumus, ko dēvē par ekosistēmu pakalpojumiem, mēs ļoti bieži nepamanām un uztveram kā pašus par sevi saprotamus. Taču patiesībā šobrīd dzīvojam laikā, kurā dabiskā pasaule piedzīvo krīzi – tās daudzveidība samazinās vēl nebijušā ātrumā. Kā vēsta šovasar klajā laistais globālais ziņojums par bioloģiskās daudzveidības stāvokli pasaulē – iznīcība draud miljonam sugu, un ekosistēmu dzīvības tīkls kļuvis bīstami trausls.
Taču tajā pašā laikā bioloģiskā daudzveidība ir ļoti komplekss un savā ziņā vēss un tehnisks termins, kas lielākajai daļai cilvēku šķiet saistīts ar zinātni, pētījumiem, atsevišķas cilvēku grupas – «dabas draugu» – darbu un interesēm, ne mūsu visu ikdienas dzīvi.
Mēs katrs varam būt dabas aizsargātājs
Nordic Botanical attīstības izrāvienu uzņēmuma vadītāji saista ar to, ka Igaunijā pēdējo gadu laikā arvien populārāka kļūst ideja, ka ikviens var kļūt par dabas aizsargātāju un saglabātāju. Retās un aizsargājamās sugas un dzīvotnes tiek saglabātas, veidojot īpašas dabas aizsardzības teritorijas, taču tās ir tikai neliela daļa valsts. Kas notiek ar dabu ārpus aizsargājamām teritorijām? Tajās dabas daudzveidība strauji samazinās – varam vērot arvien vienveidīgāku augu valsti, invazīvo sugu, kas izskauž citas sugas, uzplaukumu, attiecīgi samazinās kukaiņu un citu dzīvo būtņu daudzveidība. Taču tieši šeit katram ir iespēja pielikt savu roku dabas daudzveidības saglabāšanai un vairošanai:
- nenopļauts stūris pagalmā, kur izzied puķes;
- dzīvības pilna komposta kaudze;
- atstāts nokaltis koks.
Visi šie elementi rada nosacījumus dabas daudzveidībai. Turklāt labākais ir tas, ka ar dabas saglabāšanu šādā – ikdienas – līmenī var nodarboties ikviens savā mājā un pagalmā. Arī skolas, pašvaldības, uzņēmumi.
Nevajag atļaujas, saskaņošanas, dabas plānu izstrādi, tikai vēlēšanos, nedaudz zināšanas un vērību. Igaunijas aicinājums – katrs, pat mazākais dabas pleķītis var kļūt par mītni dabas daudzveidībai – vai tas ir balkons, ielas mala vai puķu pods pagalmā.
IETEIKUMI DABAS DAUDZVEIDĪBAS VEIDOŠANAI SAVĀ APKAIMĒ
- Iepazīstiet augus un dzīvotnes, iemācieties jaunas puķu un citu augu sugas, lai labāk varētu novērtēt, kas atrodams jūsu apkaimē.
- Neaizraujaties ar mauriņa pļaušanu – dabas daudzveidībai ir labi atstāt nenopļautus gabalus, kuros ļaut izziedēt puķēm, un nopļaut tās tikai vasaras beigās.
- Uz balkona, piemājas puķu dobēs, puķu kastēs audzējiet augus, kuri zied visu cauru vasaru dažādos laikos un patīk apputeksnētājiem – tā nodrošināsiet tiem kafejnīcu visas sezonas garumā.
- Mēģiniet ievākt sēklas no augiem dabā un izsēt savā piemājas zālājā! Tā palīdzēsiet izplatīties augu sēklām. Nav ieteicams sēt dabisko augu sēklas no citām valstīm.
- Veidojiet savā pagalmā un dārzā nelielas ūdenskrātuves – dīķīšus, straumītes, arī vienkārši atstāta ar ūdeni pildīta bļoda var būt gan mājvieta kādām dzīvām radībām, gan vieta, kur tiem padzerties.
- Atstājiet dārzā uz ziemu dažas nokaltušās puķes vai citus augus ar sēklām, lai nodrošinātu barību putniem.
- Atstājiet žagaru kaudzes, lapu čupas, atsevišķus krūmus – tie var nodrošināt mājas putniem un citām dzīvām radībām.
- Saglabājiet kādu nokaltušu koku, akmeņu krāvumus – tie dos mājvietu kukaiņiem, augiem un vairos dabas daudzveidību.
Ieskaties!
Ko mēs katrs ikdienā varam izdarīt dabiskās pļavas labā? Izvēlies savu pļavas apņemšanos.
