Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par to, ka zivis izmirst, dzirdēts daudz. Tajā pašā laikā arī gaļas ražošana rada piesārņojumu videi un paātrina klimata pārmaiņas. Šķiet, ka ar tīru sirdsapziņu vispār vairs nevar ēst un jāliek nost karote… Taču tik traki nav. Viss atkarīgs no konkrētās izvēles. Šoreiz par to, kā apēst zivi tā, lai ne tikai uztura speciālists, bet arī vides pētnieks būtu apmierināts.
Pērn Latvijas Dabas muzejs par gada dzīvnieku pasludināja Eiropas zuti, lai pievērstu sabiedrības uzmanību tā skaudrajam liktenim un pagalam bēdīgajam stāvoklim. Dažu desmitu gadu laikā Eiropas zušu skaits samazinājies par apmēram 95%. Lielākā bēda ir tā, ka, lai kā meklētu, diemžēl nav iespējams zuti nozvejot saudzīgi.
Zutis ir ļoti interesanta zivs. Tā nārsto tikai un vienīgi Sargasu jūrā. Zuši no visas Eiropas dodas pāri Atlantijas okeānam, lai tur nodotos mīlas priekiem un pēc tam ietu bojā. Pēc tam jaunie zuši peld atpakaļ uz senču dzimteni. Kā tad ar zušu audzētavām? Kā ar mākslīgo pavairošanu? Nekādas pavairošanas nav. Tie zuši, kas ielaisti ezeros vai audzētavās, ir notverti pie Eiropas krastiem un pārvesti uz konkrēto ūdenstilpi. No šādas pārvietošanas zušu skaits nepalielinās. Vēl sliktāk – ja zivs nonāk ezerā bez ceļa uz jūru, tad viņš zaudē iespēju tikt līdz savai mīļajai Sargasu jūrai un radīt pēcnācējus.
Citi lasa
Vienkārši jāsaka zušiem – nē! Arī tiem, kas Unagi maki suši setos.
Ar Baltijas mencu zināmā mērā ir mazliet labāk. Tai ir laba alternatīva – Barenca un Norvēģu jūrā zvejotās mencas var ēst droši, jo tur to populācija ir labā stāvoklī. Kā zināt, no kurienes konkrētā zivs nākusi? Tas veikalos parasti ir rakstīts pie cenu zīmēm. Ja nav – jāprasa!
Kāda vaina Baltijas mencai? Tās populācija ir uz izmiršanas sliekšņa. Ne tikai zivju ir mazāk, arī tās, kas palikušas, ir tādas zombijmencas – mazas, kārnas un ļoti agri rada vārgus pēcnācējus. Veikalos, kuros ir gan Baltijas, gan citas mencas, viegli atšķirt Baltijas jūrā dzimušās – tās ir krietni mazākas nekā, piemēram, Atlantijas okeānā vai Barenca jūrā augušās.
Apokalipsei mencu populācijā nav viena vienīga iemesla, bet skaidrs, ka labāk mencu neēst vispār. Mencu Baltijas jūrai vajag ne tikai tāpēc, ka varbūt mūsu bērniem vai mazbērniem tā garšotu.
Šī zivs ir svarīgs plēsējs mūsu jūras ekosistēmā. Piemēram, tā apēd mazās zivtiņas, kas barojas ar zooplanktonu – maziem ūdens dzīvnieciņiem. Un šie sīkuļi apēd aļģes, kuras mums vasarā jau līdz kaklam. Ja mencu nav, tad mazo zivtiņu kļūst vairāk, tās izēd zooplanktonu. Un kurš tad ēdīs aļģes? Neviens! Protams, mencu populācijas un dzīvesprieka samazināšanās ne tuvu nav vienīgais aļģu savairošanās iemesls, taču stabila sistēma ar spēcīgiem plēsējiem noteikti uzlabotu jūras izskatu un smaržu. Par mencas un aļģu saistības piemēru patiesībā jāatceras vienmēr, kad izdzirdam par kādu apdraudētu vai jau izmirušu sugu – ne tikai izmirst konkrētā suga, bet arī tiek ietekmēta visa ekosistēma kopumā.
Pasaules Dabas fonds kopā ar Kantar TNS šovasar veikuši pētījumu par cilvēku paradumiem veikalā pie zivju plaukta. Izrādās, esam tikuši līdz līmenim, kad vispopulārākā zivs ir lasis. Savulaik Mārtiņš Rītiņš tad, kad mājās nekā nav, neapdomīgi ieteica no ledusskapja izvilkt lasi. Sanāk, ka nu ir pienākuši laiki, kad ir augsta varbūtība, ka šī zivs tiešām varētu gulēt kādā ledusskapja stūrī.
Populāras zivis uz Latvijas galdiem ir arī siļķes, reņģes un brētliņas, kas ir ļoti laba vēsts, jo Baltijas jūrā ar to krājumiem viss ir kārtībā, un šo zivju trīsvienību var ēst droši.
Pasaules Dabas fonds šogad izdevis jaunāko Zivju gida versiju – tas ir ceļvedis videi saudzīgā jūras velšu izvēlē. Tas palīdzēs nopirkt maltīti, kas netraumē zivju populācijas un nepiesārņo vidi. Kad šis ceļvedis nebūs pa rokai vai vienkārši jāsteidzas, visdrošāk meklēt zivis ar MSC vai ASC sertifikāta logo. Pētījumā gan noskaidrots, ka vien pavisam niecīgs procents patērētāju tos atpazīst, tāpēc tev, lasītāj, ir iespēja kļūt par to gudro, kas varēs pamācīt draugus, kā apēst zivi ne tikai garšīgi, bet arī atbildīgi pret savu un nākamo paaudžu vidi.
ASC (Aquaculture Stewardship Council) – audzētavā audzētas zivis vai jūras veltes, kuru radīšanā ievērotas augstākās vides prasības.
MSC (Marine Stewardship Council) – jūrā nozvejotas vai jūras veltes, kuru populācija ir veselīga, tā zvejota ar saudzīgām metodēm un rada nelielu spiedienu uz vidi.
