Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
4
-
0
-
0
-
0
-
Sadarbība ar grozu pinējām Ganā pavēra gan man, gan daudziem citiem Latvijā jaunu skatījumu. Sievietes Ziemeļganas Kongo ciemā jau izsenis pin salmu grozus dažādās krāsās un formās. Jau vairākus gadus biedrība Zaļā brīvība palīdz tos pārdot Latvijā. Grozi ceļo uz Latviju kopā ar stāstu, jo katram klāt ir pinējas fotogrāfija un vārds. Katrs pārdotais grozs ir atbalsts konkrētai pinējai un viņas ģimenei.
Groza cenu veido salmu cena, samaksa pinējai, amatniekam, kas uzliek rokturi, un ceļa izmaksas līdz Latvijai. Un tā ir godīga samaksa.
Ja šos grozus pārdotu lielveikalā, tad būtu divi scenāriji – šo grozu cenu būtu augstāka, lai arī lielveikalam tiktu savs labums par pārdošanu, vai arī būtu jāsamazina samaksa pinējām. Taču tā vairs nebūtu godīga tirdzniecība. Tā būtu pārdevēja diktēta un, iespējams, zemāka cena, lai būtu noiets tirgū, bet pinējas nonāktu tādā pašā situācijā kā miljoniem mūsdienu vergu, kuri strādā plantācijās, apģērbu šūšanas, krāsošanas un citos «lēto produktu» ražošanas uzņēmumos.
Kas ir godīga cena?
Pieņemot lēmumu par preces iegādi, mēs parasti ņemam vērā tās cenu un kvalitāti. Mums patīk iegūt preci labā kvalitātē, maksājot par to pēc iespējas zemāku cenu. Svarīgs pirkuma izvēli ietekmējošs faktors ir produkta veselīgums vai neveselīgums un tā ražošanas procesa ietekme uz vidi. Daudziem kļūst svarīgs produkta iepakojums – vai to var pārstrādāt vai ne –, kā arī tas, vai iepakojuma ražošana ir radījusi kārtējo kaitējumu videi. Šie visi jautājumi ir ļoti svarīgi. Taču ir vēl kāds tikpat svarīgs jautājums – kā labas kvalitātes produkts, atceļojis no pasaules otras malas uz Latviju, var maksāt lēti?
Produkti, kas ražoti vai audzēti citos kontinentos, var maksāt lēti tāpēc, ka, ļoti iespējams, godīgās tirdzniecības principi nav ievēroti. Un šeit vietā būtu jautājumi – kā šis produkts ir audzēts vai izgatavots? Vai ražošanas procesā ir izmantots bērnu darbaspēks? Vai strādnieki (fabrikās, plantācijās) ir saņēmuši godīgu samaksu par savām ļoti garajām stundām? Vai strādnieki strādā veselībai ļoti kaitīgos un bīstamos darba apstākļos?
Praksē godīgās tirdzniecības principi nozīmē to, ka visi ražošanas un tirdzniecības procesā iesaistītie izpilda konkrētus kritērijus. Ražotājs saņem godīgu cenu par saražoto. Strādnieks saņem godīgu samaksu par nostrādātajām darba stundām. Darba apstākļi ir droši un nekaitē veselībai. Cieņa un cilvēktiesības ir ievērotas, bērnu darbaspēks netiek izmantots. Ražošanas procesā tiek saudzēta vide.
Nē – peļņai uz nabadzīgo rēķina!
Liela problēma, piemēram, tropisko augļu plantācijās, kurās ir daudz nodarbināto, arī apģērbu ražošanas jomā un citās, ir tā, ka darba devēji izmanto darbinieku mazās vai vispār neesošās zināšanas par pesticīdu un citu ķimikāliju (apģērbu krāsas) ietekmi uz cilvēka veselību, strādnieku nespēju izlasīt brīdinājumus svešvalodās, kā arī praktiski neeksistējošās darba aizsardzības normas. Šīs plantācijas, apģērbu ražošanas uzņēmumi un citi Dienvidamerikā, Āfrikā, Āzijā vairumā gadījumu ir lielākie darba devēji un arī, iespējams, vienīgā iespēja nopelnīt iztiku. Taču, cenšoties strādniekus informēt un izglītot un veidot arodbiedrības, līderi nereti tiek brutāli novākti no ceļa. Līdz ar to mūsdienu tirdzniecība veicina sabiedrības nevienlīdzības veidošanos un nekvalitatīvu vai pat kaitīgu produktu popularizēšanu. Godīgā tirdzniecība nepieļauj peļņas gūšanu uz nabadzīgo iedzīvotāju rēķina.
Tomēr jāpiebilst, ka pastāv labās prakses piemēri. Piemēram, Ekvadorā, kas ir banānu eksporta lielvalsts, pirms pāris gadiem viesojos banānu plantācijās. Konkrēti – bioloģiskās lauksaimniecības mazajās saimniecībās, kur banāni nav vienīgā kultūra, bet līdzās tiem tiek audzēti arī citi augi, kas uzlabo augsni un tā nodrošina aizsardzību pret kaitēkļiem vai slimībām. Šiem ģimenes vai nelielajiem uzņēmumiem vieniem nav izredžu izdzīvot tirgū, bet tie ir apvienojušies kooperatīvos. Eiropas organizācijas atbalsta šos centienus, iepērkot produkciju tieši no kooperatīviem bez starpniekiem, tādējādi nodrošinot stabilu noietu, bet pircējiem dodot iespēju iegādāties tiešām veselīgus produktus.
Cik saņem ražotājs?
Lai ilustrētu to, cik maz saņem ražotājs par savu darbu, var minēt cenu, ko piedāvā lielie uzpircēji un cik – Fair trade (godīgās tirdzniecības) atbalstītāji.
Par 20 kilogramu banānu kasti uzpircēji maksā vien 2 ASV dolārus jeb 1,64 eiro, savukārt godīgas tirdzniecības organizācijas par šo pašu kasti bioloģiski audzētu banānu maksā 5 līdz 6 dolārus (4,24 līdz 4,95 eiro), kas arī nešķiet daudz, tomēr ir trīs reizes vairāk.
Kā godīgā tirdzniecība palīdz kopienai?
Kooperatīvi par kopējo naudu palīdz savai kopienai risināt problēmas, piemēram, ar dzeramo ūdeni, veselības aprūpi vai izglītību, tādējādi ieguvēji no šā finansējuma ir visi. Šāds piemērs ir Ekvadoras kooperatīvs ASOGUABO, kas ir bezpeļņas organizācija. To 1998. gadā izveidojuši 14 mazie un vidējie ražotāji, kas savu produkciju vēlējās bez starpniekiem pārdot pircējiem Eiropā un ASV. Un viņiem izdevās – jau 1998. gada nogalē uz Eiropu nosūtīja pirmo konteineru ar Fair trade jeb godīgās tirdzniecības marķētiem banāniem. Pašlaik šajā kooperatīvā iestājušies jau 125 mazo plantāciju ražotāji Ekvadoras dienvidos, un 30% no tiem ir sievietes, kas ir vēl viens būtisks sasniegums, jo šajā nozarē sievietes, lai arī nozīmīgs darbaspēks, tomēr tiek diskriminētas.
Iepirkšanās ar citu pievienoto vērtību
Godīgā tirdzniecība ir spējusi pierādīt, ka godīgu algu maksāšana vairumā gadījumu nepaaugstina preces cenu. Tas ir iespējams, ja netiek izmantoti starpnieki, kas visbiežāk ir vislabāk pelnošais visas šīs ķēdes posms. Cilvēki arvien vairāk interesējas un aizdomājas ne tikai par produktu kvalitāti un cenu, bet arī par produktu atbilstību viņu uzskatiem un vērtībām. Izdarot izvēli veikalā, pirkums ir balsojums, ar savu naudu atbalstot konkrētas vērtības.
Latvijā šobrīd lielveikalos nav liela godīgās tirdzniecības marķētu produktu izvēle. Tēja, cukurniedru cukurs, kafija, šokolāde – tie ir šobrīd populārākie pieejamie produkti mūsu veikalos.
Augot pieprasījumam pēc šiem produktiem, ļoti cerams, produktu klāsts arvien pieaugs. Piemēram, Lielbritānijā ir nopērkami vairāki tūkstoši godīgās tirdzniecības produktu. Mums ir iespējams ar savu naudu atbalstīt vērtības, kas nenoplicina vidi, ļauj bērniem iet skolā, pasargā strādniekus no smagām slimībām, ikdienā ieelpojot ļoti kaitīgas ķīmiskās vielas.
Godīgās tirdzniecības marķētus banānus diemžēl mūsu lielveikalos nopirkt nav iespējams, dažkārt mazajos bio vai eko veikaliņos tādus izdodas atrast. Toties jau vairāk nekā piecus gadus Latvijā darbojās tiešās pirkšanas pulciņu sistēma, savedot kopā zemniekus ar to produkcijas pircējiem. Šie produkti nav godīgās tirdzniecības marķēti (šis marķējums paredzēts ražotājiem Āzijā, Āfrikā, Latīņamerikā), taču principi ir ļoti līdzīgi. Pircējam ir iespēja katru nedēļu tikt pie svaigiem bioloģiski ražotiem produktiem. Pulciņu brīvprātīgais darbs ir alternatīva lielveikalu uzcenojumam. Tiešā pirkšana ir atbalsts konkrētiem zemniekiem un saimniecībām, kas ir izvēlējušies bioloģiskās lauksaimniecības ceļu.
Kā pazīt godīgās tirdzniecības marķējumus?
Marķējumus vajag zināt, jo tieši šo – marķēto – produktu ražotāji ir tie, kas nes atbildību par to, ko dara. Iegādājoties marķētus produktus, pircējs atbalsta ražotājus un tādējādi ļauj tiem turpināt savu darbu.
FLO Fairtrade ir Eiropā pazīstamākā godīgās tirdzniecības sertifikācijas sistēma. Organizācija sertificē dažādus produktus, kuru sastāvdaļas nāk no jaunattīstības valstīm. Visvairāk pārdotie ir tieši pārtikas produkti: kafija, banāni, kakao, tēja, cukurs. FLO Fairtrade nosaka katram produktam minimālo cenu, kāda ražotājam jāsaņem no uzpircēja.
Latvijā arvien biežāk varam sastapt produktus, kas marķēti ar šādu marķējumu. UTZ Certified ir dibināta 2003.gadā un šobrīd sertificē tikai kafiju, šokolādi, tēju un rooibos tēju.
Pastāv vēl arī citi marķējumi, par tiem varat lasīt šeit!
