Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2003. gadā Veselības ministrija uzticēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centram sākt veidot nacionālu biobanku, jo līdzīgas iniciatīvas tobrīd notika visā Eiropā. Un šo biobanku nosauca par Valsts iedzīvotāju genoma datubāzi.
Spermas, olšūnu banka nodrošina reproduktīvās medicīnas vajadzības, nabas saites cilmes šūnas bankā tiek uzglabātas ar domu, ka nākotnē būs izstrādātas terapijas, kas ļaus cilvēkus ar šīm šūnām ārstēt, savukārt nacionālā biobanka kalpo zinātniskiem pētījumiem. Tajā tiek ieguldīts cilvēka bioloģiskais materiāls: asinis, audi, siekalas, urīns un citi paraugi. Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs katru gadu ievāc bioloģiskos paraugus no aptuveni 2000 dalībniekiem un izsniedz ap 2000 paraugu daļu zinātniskajai pētniecībai. Šobrīd paraugus biobankai ir atvēlējuši jau vairāk nekā 35 000 Latvijas iedzīvotāju. Lielākoties – cilvēki gados, jo šajā vecumā bieži vien ir attīstījusies kāda no slimībām, kas tiek vairāk pētīta. Piemēram, kardiovaskulārās, endokrīnās, onkoloģijas u. c. slimības.
Kāpēc tāda banka?
Tagad iedomāsimies, ka kāds zinātnieks vēlas atklāt zāles kādas slimības, piemēram, diabēta, ārstēšanai. Lai viņš varētu pārliecinoši statistiski pierādīt zāļu efektivitāti, ar viena cilvēka asins paraugu nepietiek – viņam izpētei vajag tūkstošiem diabēta slimnieku asins paraugu, un tos viņš var saņemt biobankā. Ja zinātniekam pašam vajadzētu savākt tik daudz paraugu, cik gan laika tas aizņemtu?
Kā iegūst paraugus?
Paraugi lielākoties tiek iegūti, Biomedicīnas pētījumu un studiju centram sadarbojoties ar ārstiem. Piemēram, ja bankai ir nepieciešama asins plazma, serums vai baltās asinsšūnas, DNS vai audu paraugi kādam konkrētam pētījumam, piemēram, vēža audi, vai arī tiek pētīta gripa un jāiegūst attiecīgi paraugi no gripas slimniekiem, tad ārsti to zina un savus pacientus aicina piedalīties. Vienmēr tiek stingri ievēroti gan ētiskie, gan likumiskie aspekti, un cilvēkam vienmēr ir rakstiski jāapstiprina, ka viņš piekrīt savu materiālu atvēlēt pētnieciskajam darbam. Nododot asinis laboratorijā bioķīmijas analīzēm, jūsu asinis neviens uz banku nenes!
Ievācot bioloģisko materiālu, centrs ievāc arī klīnisko informāciju par konkrēto cilvēku – kāds ir svars, garums, kādas vēl slimības un dzīvesveids. Iegūtais materiāls nonāk centra glabātavā, kur to apstrādā, kodē un uzglabā.
! Pētījumos, kas vērsti uz cilvēka organisma, molekulārās bioloģijas, slimību rašanās un profilakses pamatprincipu izpēti, cilvēks var piedalīties arī brīvprātīgi, piesakoties Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Šādos pētījumos iespējams piedalīties, piemēram, ziedojot, asinis vai pēc plānveida manipulācijām atvēlot audus, kas tad tiek izmantoti turpmākai izpētei. Vairāk informācijas par iesaistīšanos biobankā var meklēt genomadatubaze.lv
Aicinās noteikt mikrobiomu
Nākamgad Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs nāks klajā ar jaunu iniciatīvu jeb sabiedriskās zinātnes projektu, kurā aicina aktīvi iesaistīties Latvijas iedzīvotājus. Proti, zinātniskai izpētei tiks vākti mikrobioma (labo un slikto baktēriju kopums, kas dzīvo katrā no mums) paraugi, un cilvēki, kuri vēlēsies līdzdarboties šajā projektā, par pašizmaksu varēs veikt analīzes, pretim saņemot informāciju par savu mikrobioma sastāvu. Katram cilvēkam mikrobioms ir citāds, to ietekmē dažādi faktori – sākot ar to, vai esam piedzimuši dabiskās dzemdībās vai nākuši pasaulē ar ķeizargriezienu un kāda ir mūsu ģenētika (arī tas nosaka, kādi mikroorganismi labprātāk mūsos mīt), un beidzot ar uzturu, ko lietojam, un kādā vidē dzīvojam.
Līdzsvarots mikrobioms palīdz mūsu organismam ražot vitamīnus, pārstrādāt pārtikas produktus, regulē metabolismu, apmāca mūsu imūnsistēmu un pasargā no infekcijām, palīdz izvadīt toksiskus savienojumus, neitralizēt potenciālās kancerogēnās vielas utt.
Kāpēc šāds materiāls biobankai ir vajadzīgs? Arvien jauni pētījumi liecina, ka mikrobioms ietekmē mūsu veselību, svaru, mūsu kognitīvās funkcijas un medikamentu iedarbību, un šos pētījumus ir nepieciešams turpināt. Īpaši svarīgi ir ņemt vērā, ka mikrobioma sastāvs ir populācijai jeb ģeogrāfiskajai lokalizācijai specifisks, līdz ar to plašāka informācija par tieši Latvijas iedzīvotāju mikrobiomu ļaus izmantot šīs zināšanas mūsu populācijai piemērotu personalizētas medicīnas pieeju izstrādei nākotnē.
Piemēram, runājot par zarnu mikrobiomu, pierādīts, ka tas ietekmē ļoti daudzu slimību attīstību – ne tikai diabētu vai aptaukošanos, bet arī autoimūnās slimības, alerģijas, depresiju, autismu. Analizējot kaut vai tikai zarnu mikrobioma sastāvu, var atšķirt veselu cilvēku no slima. Diabēta gadījumā zarnu traktā pārsvarā mīt baktēriju grupas, kas nodarbojas ar papildu tauku uzkrāšanu un enerģijas uzņemšanu. Savukārt veseliem cilvēkiem šis mikrobioms ir daudzveidīgāks. Un – jo daudzveidīgāks, jo labāks, jo tāds mikrobioms ir stabilāks, izturīgāks pret nelabvēlīgām vides ietekmēm un spējīgs kompensēt kādu veselībai labo baktēriju trūkumu ar citu līdzvērtīgu baktēriju palīdzību.
Iegūstot mikrobioma analīzes, cilvēki varēs izpētīt, cik daudz dažādu mikroorganismu ģinšu un sugu viņos mīt, kādi ir specifisku sugu īpatsvari, cik kopumā slikto, cik labo baktēriju, piemēram, bifidobaktēriju, ko iespējams vairot tikai ar uztura maiņu. Nododot vairākus paraugus ar laika intervālu, būs iespējams pašiem apskatīt, vai, piemēram, izmaiņas dzīvesveidā vai uzturā ir izmainījušas arī zarnu mikrobiomu un kā tieši.
Vairāk informācijas par Latvijas mikrobioma projektu sekos jau drīzumā, bet tikmēr interesenti, kam radušies kādi papildu jautājumi, var rakstīt uz [email protected]
Jaunākie raksti
