• Ciemos pie Līvas Jaunozolas lauku mājās

    Dzīvesveids
    Santa
    Santa
    Ieva Jātniece
    Ieva Jātniece
    18. septembris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Andrejs Nikiforovs
    Vēsturiskā un modernā sintēze. Andeles mandeles rīkotāja Līva Jaunozola un viņas dzīvesbiedrs uzņēmējs Artūrs Šveds nupat pilnībā iekārtojuši lauku mājas Vecpiebalgas pusē. Abi ir vienisprātis: īsts latvietis var mitināties īrētā dzīvoklī, bet savām lauku mājām ir jābūt. Tās dod fundamentālu izjūtu, ka vienmēr būs patīkama vieta, kur patverties no steidzīgās Rīgas.

    «Šī ir latviešiem kopumā raksturīga tendence – gandrīz katrs meklē savu lauku īpašumu, par kuru rūpēties. Tas nav velti, jo līdz ar lauku mājām parādās jauns saturs ģimeniskām tradīcijām – visiem kopā par to rūpēties, darīt lauku darbus un vienkārši baudīt kopābūšanu. Daba ir mūsu dieviņš,» uzskata pāris.

    Senu māju atjaunošana ir Artūra aizraušanās.  

    Māja ar mākslinieka auru

    Ēka Vecpiebalgā savulaik piederējusi arhitektam Jānim Pipuram. Mājas bēniņos mētājušies viņa zīmēti meti, kas pašlaik izlikti goda vietā. «Aiz cieņas pret arhitektu vēlējāmies arī veidot pārdomātu ēkas interjeru, lai bijušajam saimniekam nebūtu kauns,» uzsver Artūrs. Ēkā patiesi saplūdināts senatnīgais ar moderno. Cik vien bijis iespējams, saglābti un restaurēti grīdas dēļi, pārējā plaknē ielejot betonu. Saglabāti arī dēļi griestos un sienās, vietām tos nokrāsojot gaišā tonī. No bijušā saimnieka paturēti arī skapji, kas labi sader ar citām šeit atvestām antikvārām mēbelēm. Taču Artūra nodoms bijis šāds: mēbelēm jābūt tikai tik, lai būtu ērta dzīvošana, bet tās nepārblīvētu telpu un neradītu muzejam līdzīgas izjūtas. Tāpat bijis skaidrs: interjerā izmantotajiem materiāliem jābūt dabiskiem. «Māju sajūta man asociējas ar koka smaržu. Nespēju  atrasties vietā, kur ir lamināta mēbeles un plastmasa, šādos interjeros burtiski smoku nost. Visu bērnību esmu dzīvojusi ēkās ar īstu koka grīdu un pamatīgām mūra sienām un to vēlos joprojām. Man parādās zosāda, domājot par mūsdienu tendencēm: printēta koka krāsas flīzēm, vinila, lamināta grīdas segumiem. Šādā vidē es nevarētu atrasties,» uzsver Līva.

    Ēkā mainīts tā sākotnējais plānojums. Izbūvēta āra terase un otrpus ēkai tikpat liela veranda sākotnēji vēsturiskā vējtura vietā. Lai radītu plašuma izjūtu, ēkā nojauktas arī pāris starpsienas, piemēram, starp virtuvi un dzīvojamo istabu, jo ēkai jābūt ērtai un viegli apdzīvojamai. Kā atzīst Artūrs, atjaunot lauku māju noteikti ir dārgāk un piņķerīgāk nekā uzbūvēt jaunu, toties mājas smeķis atjaunotajai ir cits.

    Komfortam jābūt!

    Līva un Artūrs ir vienisprātis, ka arī lauku mājās ļoti svarīgs ir komforts. «Visu bērnību vasaras pavadīju laukos pie vecmāmiņas, un, lai gan lauki man patīk, atceros arī diskomfortu, kas saistīts ar to, ka mums bija sausā tualete dārzā un, lai nomazgātos, uz plīts bija jāsilda ūdens. Mums bija svarīgi, lai arī lauku mājā varam ieiet siltā dušā vai vannā,» stāsta Līva. Savukārt Artūrs nosmej, ka no vannasistabas loga paveras visskaistākais skats, bet, viņaprāt, tam tā arī jābūt. Arī vannasistaba ir jāuztver kā atsevišķa istaba, kur jājūtas ērti un labi. Šeit ievietota gan moderna vanna, gan neuzkrītošs dušas aizslietnis, kā arī divas modernas izlietnes.

    Komforts tiek nodrošināts arī tādējādi, ka ēkas pirmajā stāvā ir apsildāmā grīda, istabās ierīkotas krāsniņas. Ja saimnieki atbrauc ziemā, ēkas pirmo stāvu var ātri apsildīt.

    Tonalitāšu meistari

    Lauku ainavā ir jāiederas ne tikai ēkas eksterjeram, bet arī interjeram – uzskata Līva un Artūrs. Tāpēc šeit nav kliedzošu detaļu, visi priekšmeti ieturēti mierīgā tonalitātē, kur spēlējas vien tekstila akcenti. «Pievēršu uzmanību arī dvieļiem un pat trauku lupatiņām. Tumši dūmakainā interjerā nevar ielikt salātzaļu dvieli ar svītrām vai puķēm vai  šķidrās ziepes veikala iepakojumā – tie neiederēsies māju kopējā izjūtā un kontekstā. Rotaļīgākus akcentus var ienest ar rūpīgi piemeklētām kontrasta lietām – gultas pārvalkiem un dekoratīvajiem spilveniem,» stāsta Līva. Viņa pievērš uzmanību arī apgaismojumam, lai griestu lampas, stāvlampas un naktslampas iekļautos interjerā, bet vienlaikus būtu ar odziņu. Artūrs savukārt uzsver: gaumīgus un interesantus gaismas ķermeņus un spuldzes var atrast arī pavisam vienkāršos veikalos, galvenais ir veltīt meklējumiem laiku.

    Māju izjūtai pārim svarīgi arī augi. Ziemā šeit tiek ienesti zaļie telpaugi, pavasarī – tulpes un krokusi, bet vasarās – pļavā svaigi plūkti ziedi. Savu akcentu kopumā mierīgajā interjerā ienes arī trauki. «Neesam servīžu cilvēki, mums nešķiet interesanti divdesmit vienādi balti šķīvji. Tādu mums nav nedz Rīgas dzīvoklī, nedz šeit. Patīk dažādība traukos, kad katru reizi pusdieno no citas krāsas vai formas šķīvīša un, katru reizi uzklājot galdu, tas izskatās citādi,» saka Līva. Starp citu, brokastis ir galvenā ēdienreize, ko laukos visa ģimene bauda kopā. Bet pirms tam, ja vien laiks ir gana silts, visi dodas nopeldēties piemājas dīķī. Lauku videi ir neatkārtojams šarms. Šeit pāris klausās mūziku no latviešu kinofilmām, kas tiek atskaņota uz vecā kasešu magnetofona, klētiņā noskatās kādu filmu vai uzspēlē galda spēli. Jo galvenais ir izbaudīt mieru.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē