Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gandrīz pusgadsimtu sērskābā gudrona dīķi – Ziemeļu un Dienvidu – bija viena no piesārņotākajām vietām Latvijā, kas ietekmēja gan tuvējā Inčukalna iedzīvotājus, gan plašu teritoriju bijušajā Inčukalna novadā. Visu Latviju kā asinsrite apņem ūdeņi – virszemes un pazemes, un gudrona piesārņojums kā inde nokļuva dabā.
Kā tas radās
Šī izgāztuve tika izveidota laikā un valstī, kad par ekoloģiju un dabas aizsardzību neviens pārlieku neuztraucās, – padomju Latvijā pagājušā gadsimta 50. gados. Smilts karjeros nonāca Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas atkritumi – jēlnaftas pārstrādes blakusprodukts, kas rodas dažādu parfimērijas un medicīnisko eļļu ražošanas tehnoloģiskajā procesā, jeb sērskābais gudrons. Tā ir melna, agresīva, šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku, kura sastāvā ir toksiskas ķīmiskās indes. Gudrons var saturēt no trim līdz pat 50 procentiem sērskābes, tādējādi ieelpojot izgarojumus vien, var rasties veselības traucējumi.
Gudronu izgāza brīvā dabā – tilpnes netika nedz nodalītas, nedz norobežotas no apkārtējās vides, bez pamatnes un sānu hidroizolācijas. Pirmais tika izrakts tā saucamais Ziemeļu dīķis, kas atradās vien dažu kilometru attālumā no Gaujas. 60. gadu vidū to aizbēra un izraka nākamo – Dienvidu dīķi, turklāt arī Ziemeļu dīķa apraktais saturs turpināja indēt zemi un gruntsūdeņus.
Vairāk kā piecdesmit gadu laikā piesārņojums no gudrona dīķiem sūcies zemē un ar pazemes un lietus ūdeņiem vēsturiski aizmigrējis jau vairāku simtu hektāru platībā.
Sūcoties cauri smiltij, piesārņojums no dīķiem bija nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70–90 metru dziļumā, un piesārņotie artēziskie ūdeņi ar ātrumu 25 – 35 m/gadā virzījās uz ziemeļiem Gaujas upes virzienā. Neveicot dīķu attīrīšanu jeb avotu likvidēšanu, piesārņojums turpinātu izplūst un piesārņojuma areāls paplašinātos, samazinot kvalitatīva artēziskā ūdens resursus Rīgas un Inčukalna novada ūdensapgādei, savukārt Ziemeļu dīķa piesārņojums rada draudus Gaujas upei un tālāk draud nonākt arī Baltijas jūrā. Turklāt Dienvidu dīķa atklātā tilpne bija bīstama arī putniem un meža zvēriem, kas iestiga atklātajā tilpnē un gāja bojā.
Izgāztuve tika slēgta 1986. gadā, bet bīstamā viela turpināja atrasties šajos dīķos.
Pirmie mēģinājumi
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vides veselība un ekoloģija kļuva par būtisku jautājumu, un gudrona dīķu problēma jau nonāca dienaskārtības pirmajās lappusēs. Vēl jo aktuālāk tas kļuva, kad šos dīķus turpināja izmantot kā nelegālu ķīmisko izgāztuvi.
Labā griba jaunajai valstij bija, bet pieredze – ne, tāpēc dīķu attīrīšanas process pēc vairākiem mēģinājumiem pieklusa un neturpinājās. Viens no pirmajiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanas mēģinājumiem tika veikts 2001. gadā, bet, atdūrās tā laika tehnoloģiju, zināšanu un pieredzes trūkumā.
Situācija sāka izskatīties cerīgāka, kad 2009. gadā tika saņemts Eiropas Savienības līdzfinansējums un uzsākta projekta Vēsturiski piesārņoto vietu Inčukalna sērskābā gudrona dīķi sanācija īstenošana. Pēc dažādām peripetijām un sarežģījumiem projekts tomēr uzsāka reālu virzību.
Darbu mērķis bija novērst turpmāku piesārņojošo vielu nonākšanu pazemes ūdeņos un piesārņojuma izplatīšanos pieguļošajā teritorijā, kā arī uzlabot vides stāvokli līdz tādai pakāpei, ka netiek apdraudēta cilvēka veselība un vide, kā arī attiecīgo teritoriju būtu iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai. Projekta pirmā posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015. gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016. gada līdz 2023. gadam.
Īstenojot projekta I posmu no 2009. līdz 2015. gadam, daļēji izdevās likvidēt Dienvidu dīķa piesārņojuma atklātā avota tilpni. Tāpat tika tamponēti divi dziļurbumi, kuros bija iesūknēti bīstamie atkritumi, un tika izveidoti monitoringa urbumi tamponēto dziļurbumu monitoringam, kā arī izveidots pagaidu pārklājums. Tāpat tika uzsākta sanācijas darbu pētniecisko darbu veikšana un priekšlikumu izstrāde tehniski – metodiskajiem risinājumiem.
Dabai atdotie hektāri
Pēc ilgas darba veicēju atlases, 2018. gadā tika uzsākts gudrona dīķu attīrīšanas projekta II posms. Apsargātā teritorijā izbūvēja gudrona apstrādes angāru, kurā tika veikta vielas apstrāde transportēšanai uz gala utilizācijas vietu.
Darbu I posmā Dienvidu dīķis tika pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai tam netiek klāt lietus ūdeņi, tādā veidā nepalielinot izsmeļamo apjomu un samazinot kaitīgo vielu noplūšanu dabā. Uzsākot gudrona ekskavāciju, šis pagaidu pārklājums tika daļēji atsegts un sākās rakšana. Nošķiedušies melni, ekskavatori tonnām lāpstoja ārā bīstamo masu Dienvidu dīķī, bet Ziemeļu dīķī, tā kā tas bija aizbērts, gudronu raka laukā kopā ar grunti.
Gudrona neitralizācija, pirms aizvest uz pārstrādi, notika šādi – izrakto masu novietoja īpašā neitralizācijas novietnē, lai izreaģētu sastāvā esošā sērskābe, sajauca ar kaļķi, zāģu skaidām vai sasmalcinātu šķeldu un citām neitralizācijas piedevām. Tā tika iegūts tā saucamais sekundārais kurināmais, ko savukārt nogādāja utilizācijai projektā iesaistītajā uzņēmumā Brocēnos. SIA Schwenk Latvija no gudrona dīķiem izrakto izmantoja cementa ražošanai. Materiāli tika ievadīti klinkera krāsnī pie 1500 grādiem, un saražots cementa ražošanas starpprodukts klinkers.
Jāpiebilst, ka sadegšanas procesā netika radīts nekāds piesārņojums – ne vides, ne gaisa, un kurināmais neietekmēja gala produkta – klinkera un cementa – kvalitāti.
Kurināmā sagatavošanas procesā būtiski bija darbu veikšana pa porcijām, kas ļāva pielāgot sekundāro kurināmo atbilstoši SIA Schwenk Latvija noteiktajai receptei. Lauka apstākļos tika izveidota laboratorija, kurā tika veikta galveno parametru testēšana pirms kravas nosūtīšanas, kas ļāva izvairīties no situācijas, ka krava neatbilstību dēļ tiek atgriezta atpakaļ.
Projekta II posma laikā, īstenojot Ziemeļu dīķa sanāciju, veikta sērskābā gudrona atklātās tilpnes piesārņotās grunts ekskavēšana un utilizācija – vairāk kā 430 automašīnu kravas, veikta dolomīta šķembu iestrāde teritorijā – aptuveni 14 hokeja laukumu platībā. Tāpat tika izveidots rekultivācijas reljefs ar vertikālu un horizontālu ūdens necaurlaidīgu aizsargbarjeru un virszemes ūdens novadīšanas sistēmu. Savukārt, izmantojot reversās osmozes tehnoloģiju, tika atsūknēts un attīrīts piesārņotais pazemes ūdens aptuveni tādā apjomā, kā visu Rīgas iedzīvotāju ūdens patēriņš diennaktī.
Savukārt, īstenojot Dienvidu dīķa sanāciju, likvidēta Dienvidu gudrona dīķa piesārņojuma atklātā avota tilpne, veikta ekskavētās tilpnes pamatnes neitralizācija un homogenizācija aptuveni 10 hokeja laukumu platībā, kā arī veikta gudrona ekskavēšana, sagatavotas 1950 sekundārā kurināmā kravas un nogādātas utilizācijai SIA “ Schwenk Latvija”. Tāpat projekta II posma laikā izveidots Dienvidu dīķa rekultivācijas reljefs ar ūdens necaurlaidīgu aizsargbarjeru un virszemes ūdens novadīšanas sistēmu.
2021. gada maijā – prieks un apsveikumi! Pēc vairāk nekā 30 gadiem, īstenojot Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrīti no vēsturiskā piesārņojuma – bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķi un atdoti dabai vairāki hektāri zemes.
Atjaunotā platība, kas aptver abu dīķu platību, kur veikta sanācija, ir 5,1 ha, bet ietekmētā zemes platība, kas atgriezta saimnieciskajai apritei ir 8,4 hektāri.
Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies vēl līdz 2023. gadam. Savukārt, izmantojot gan Dienvidu, gan Ziemeļu dīķī izveidoto pēcsanācijas monitoringa sistēmu, Valsts vides dienests vēl 30 gadus pēc projekta pabeigšanas turpinās veikt vides kvalitātes monitoringu.
“Inčukalna sērskābā gudrona piesārņoto dīķu sanācija ir vērienīgākais un tehniski izaicinošākais šāda veida un apjoma projekts, kāds Latvijā jebkad ir ticis īstenots. Sekmīgu rezultātu izdevies sasniegt kopīgi sadarbojoties daudzām iesaistītajām pusēm – uzņēmējiem, kas ieviesa īpašas šī projekta specifikai pielāgotas inovācijas un atbildīgi risināja iepriekš neparedzamus sarežģījumus, kādi neizbēgami rodas šādos projektos, kā arī valsts institūcijām, kas kopīgi pārraudzīja projekta gaitu un finanses un spēja būt atvērtas gan tehnoloģiju, gan pārvaldības inovācijām,” uzsver projekta īstenotājs Valsts vides dienests. “Gandarījums gan par paveikto darbu, gan pārliecība, ka 21. gadsimta sabiedrība daudz labāk izprot un apzinās savas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, un šādu ekoloģisko katastrofu radīšana vairs nebūtu iespējama.”
Tās vēl nav beigas
Bīstamā viela nu ir savākta, neitralizēta, un vieta sakopta, bet ar šo teritoriju ir tāpat kā ar cilvēku, kas atgūstas pēc smagas slimības. Tā ir jāatveseļo līdz galam, bet lai to varētu veikt, tāpat kā slimniekam ik pa laikam jādodas pie ārsta, jāveic pārbaudes, tāpat arī ar šo teritoriju - Valsts vides dienests vēl 30 gadus pēc projekta pabeigšanas turpinās veikt vides kvalitātes monitoringu.
Ziemeļu dīķa pēcsanācijas monitoringa tīklu veido kopā 10 pazemes ūdens urbumi, divi virszemes paraugošanas punkti Gaujā un divi virszemes paraugošanas punkti Ziemeļu dīķa teritorijā. Papildus monitoringa vajadzībām Ziemeļu dīķa apkārtnē var izmantot jau līdz šim kopumā izveidotos 42 urbumus.
Savukārt Dienvidu dīķa pēcsanācijas monitoringa tīklu veido 18 pazemes ūdens urbumi un četri virszemes ūdens novērojumu punkti dīķa teritorijā. Papildus monitoringa vajadzībām Dienvidu dīķa apkārtnē var izmantot jau līdz šim kopumā izveidotos 19 urbumus.
2020. gada nogalē tika veikta datormodelēšana, lai gūtu apstiprinājumu, ka sanācijas mērķi ir izpildīti un iegūtu prognozes par vides stāvokļa uzlabošanās tempiem plašākā apkārtnē. Tajā konstatēts, lai piesārņojums pilnībā samazinātos līdz videi nekaitīgam līmenim, ir nepieciešams nozīmīgs laika intervāls – Ziemeļu dīķī šis process ilgtu 100 gadus, Dienvidu dīķī – 180 gadus.
Jau 2021. gada 8. maijā Valsts vides dienests kopā ar projekta sadarbības partneriem Dienvidu dīķa teritorijā simboliski iestādīja apmēram 2400 priedes.
Lai daba varētu pilnībā atgūties, šobrīd ir aizliegts izmantot Ziemeļu un Dienvidu dīķu teritoriju jebkādām aktivitātēm, Dīķu teritorijās ir izvietotas brīdinošas zīmes, kas aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem: nestaigāt pa izveidoto rekultivācijas kalnu, nebojāt infrastruktūras elementus, neveikt rakšanas darbus, nemest atkritumus, kā arī nepārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem.
Daži fakti par Ziemeļu un Dienvidu gudrona dīķu attīrīšanas darbiem:
- no abiem dīķiem izvestas 2380 kravas ar sekundāro kurināmo un piesārņoto grunti;
- Ziemeļu dīķī iestrādātas dolomīta šķembas aptuveni 14 hokeja laukumu platībā;
- Ziemeļu dīķī atsūknēts un attīrīts piesārņotais pazemes ūdens aptuveni tādā apjomā, kā visu Rīgas iedzīvotāju ūdens patēriņš diennaktī;
- Projekta izmaksas - 57,8 miljoni eiro, no tiem 44 miljoni eiro – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.
