Neliels ieskats sarunā, kurā viņa atklāj par to, kā uzzinājusi par dvīņu grūtniecību un kā šobrīd rit viņas dzīve. (..)
– Un tad tavā Instagram profilā parādījās fotogrāfija ar četrām mazām kājelēm… Augustā tev piedzima dvīņi.
– Sākumā šo informāciju ļoti sargāju. Pandēmijas laiks nāca par labu, jo nekur nebija jābrauc. Sēdēju zūmā, redzēt varēja tikai manu seju, un es nejutos izstumta. Bet es ļoti negribēju par to runāt. Šie bērni bija ļoti, ļoti gaidīti, un bija daudz stresa. Visu grūtniecības laiku biju mamma, kas baidījās pat no aukstumpumpas – vai tas neietekmēs grūtniecību? Tagad mazie jau apvēlušies.
Tā ir tik liela laime – kad novērs skatienu no datora un redzi, kā pa grīdu pie tevis rāpo tādi divi mazi kucēni. Viņi ir tik atšķirīgi gan pēc izskata, gan rakstura. Dēls ir ducīgāks un lielāks, bet Astrīda ir mazs žipčiks. Protams, nozīme ir manam vecumam un tam, ka man vairs nevajag iekarot pasauli, lai arī man joprojām ir profesionālas ambīcijas. Es to izbaudu pavisam citādi. Viņi ir manas mazās lielās laimes.
– Mēs neviena neesam gatava paziņojumam: jums būs dvīņi! Kādas bija tavas pirmās domas, kad to uzzināji?
– Šī bija ilgi gaidīta grūtniecība, un, kad tests parādīja – esmu stāvoklī, ļoti gaidīju sonogrāfiju. Sonogrāfijā man rāda: re, kur bērniņš, viss kārtībā! Tad pagriež: ā, un te ir arī otrs! Kā – otrs?! Tas bija vienkārši neticami, es apraudājos. Mēs tik ilgi to gaidījām.
Tad es salasījos, ka dvīņi ir riska grūtniecība, ka regulāri jāveic sonogrāfija… Aizeju Igaunijā pie savas ginekoloģes, viņa tāda rezervēta, kā jau igauniete: jānāk pēc mēneša! Es prasu: kā – pēc mēneša, internetā rakstīts, ka riska grūtniecība, jānāk pēc divām nedēļām! Sirdsmieram man vajadzēja, lai mani pārbauda 100 reižu.
Augustā viņi piedzima, un kopš tā laika es 10 mēnešus neesmu gulējusi. Tallinā guļam katrs savā istabā, vīrs ar dēlu, es ar meitiņu. Astrīda naktīs mostas, Rauls guļ, bet ceļas pussešos, kā mēs smejamies – Raulam jāiet uz darbiņu, agrā rīta maiņa! Varbūt dažas naktis esmu varējusi nogulēt četras stundas pēc kārtas, un miega trūkums mani mazliet uztrauc. Bet tā laime!
Cilvēki netic, kad saku, ka mēnešiem neesmu gulējusi – bet bērni dod lielu motivāciju, tad to var izturēt. Un kļūst vieglāk, viņi aug.
– Es tevi intervēju pirms 10 gadiem, tu biji tik aizrautīga, ar savu Amerikas degsmi, bet par šo Amerikā pavadīto laiku tev bija vainas izjūta pret meitu Neli. Tagad Nele jau gandrīz pieaugusi, bet tev ir Igaunija un dvīņi…
– Viņa jau ir pieaugusi. Nele tikko iestājās Tartu Universitātē! Viņa grib studēt mikrobioloģiju un ģenētiku, un es atbalstīju studijas – Tartu Universitāte topos ir daudz augstāk par Latvijas Universitāti. Latvijā ļoti vajadzīga augstākās izglītības reforma! Bet man ir arī merkantils mērķis – no Tartu viņa ar vilcienu atbrauc pusotras stundas laikā, un tad visi trīs bērni būs pie manis. (..)
Visu interviju lasi Santa+: