Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirms Ziemassvētkiem man vēl tā nešķita, un nebiju par to aizdomājusies, jo kāda gan vaina, ja bērni tic Ziemassvētku vecītim, ne?, bet mums pāris dienas atpakaļ bija viena… ļoti neauglīga saruna, kuras mērķis bija censties bērniem pavērt skatu uz realitāti – ka ir bērni, kuriem nav Ziemassvētku dāvanas, kāpēc mums būtu jāsarūpē dāvanas bērniem, kuriem nebūs citādi dāvanu, un ka par jebkuru dāvanu ir jāpasaka paldies utt.
Sapratāt, par ko mēs runājām. Un mirklī, kad man paziņo – tie nabaga bērni droši vien ir slikti, jo vecītis jau tikai labajiem nes dāvanas… Protams – loģika pavisam pareiza, ja tic vecītim un tam, ka viņš nes dāvanas labajiem, bet sliktajiem žagarus.Tie bērni, kas paliek bez dāvanām, paši vainīgi.
Un es knapi noturejos nepasakot – nekāda vecīša nav! Nav!
Ir ģimenes, kuras ir nokļuvušas grūtā situācijā, kuras nevar atļauties nopirkt dāvanas, ja mums nebūtu naudas, jums ar nebūtu dāvanas… bet neko, saņēmos, mēģināju vēlreiz, un atdūros pret to pašu sienu – labo un slikto bērnu saraksts. Un atcerējos vienas draudzenes meitas triumfu Ziemassvētkos, kad viņa mammai paziņo – redzi? Es tomēr esmu paklausīga, jo saņēmu dāvanu!
Šajā sturpceļā Ziemassvētku vecītis man nudien traucē. Bet ņemiet vērā, tās ir tikai manas iekšējās pārdomas, tieši tāpat kā bērnības atmiņas par to ideālo pasauli, kurā mēs dzīvojam, un viss sliktais notiek tikai Amerikā. Neprasiet. Nezinu, kur es to biju izrāvusi, bet diezgan ilgu laiku dzīvoju ar tādu uzskatu, ka pie mums nevienam nesāp, nevienam neklājas slikti un nevienu nesit un nenoslepkavo.
Varbūt, varbūt bērnam tā realitāte šobrīd nav vajadzīga. Par bērniem, kurus sit, kuriem nav vecāku, vai kuri dzīvo karadarbības zonā. Realitāte atnāks pati, gribi, negribi. Tik kā – ja jums ir idejas – kā lai argumentē to, kāpēc ir bērni pasaulē, kuri nesaņem dāvanas, un mēs visi varam kļūt par Ziemassvētku brīnuma daļu, radot otram prieku?
