Kad mazulis piedzimst, viņam itin viss pasaulē ir nepazīstams. Tāpēc bērniņa pirmajā dzīves mēnesī vecākiem jāpalīdz viņam iedzīvoties neierastajos apstākļos. Lai šajā sarežģītajā laikā bebītis jūtas drošāk un patīkamāk, mammai un tētim jācenšas viņam pat izdabāt, piemēram, bērniņam jādod ēst pēc viņa pirmā pieprasījuma, neskatoties pulkstenī, cik ilgs laiks pagājis pēc iepriekšējās ēdienreizes.
Visatļautība nogurdina
Tomēr nereti bēbītim iemācām ieradumus, kas pašiem vēlāk kļūst par apgrūtinājumu, bet tad cenšamies mazo no tiem atradināt. Piemēram, vispirms zīdaini pieradinām iemigt uz rokām, bet pēc tam brīnāmies, kāpēc, nolikts gultiņā, viņš raud. Mediķi ievērojuši, ka, arī mazulim paaugoties, daudzas māmiņas viņam aizvien izdabā un pat nemēģina bērnam veidot dienas režīmu. Tā nu ģimene pilnīgi pieskaņojas bebītim: sak, viņš ēdīs tad, kad gribēs, bet ies gulēt tad, kad kritīs.
Dienas režīms zīdainim ir liels atbalsts. Ja dienai ir noteikts ritms, tam pieskaņojas bērniņa organisms.
Šādas rīcības dēļ diemžēl bieži vien bērniņš pārgurumā vairs nesaprot, ko īsti grib. Piemēram, pretēji pieaugušam cilvēkam, kas noguris ātri aizmieg, noguris mazs bērns nespēj aizmigt. Viņš raud, aizvien vairāk nogurst un satraucas, raud vēl izmisīgāk, kaut arī ir paņemts rokās un aijāts.
Dienas režīms = dzīves kārtība
Precīzi nav noteikts zīdaiņa vecums, kad viņam pienācis laiks visatļautību nomainīt ar dienas režīmu. To var sākt veidot otrajā vai trešajā dzīves mēnesī. Taču tas nenozīmē, ka mazulīti turpmāk drīkst barot, pārtīt, vest pastaigā, likt gulēt tikai stingri pēc pulksteņa. Tik strikti dienu sakārtot nevajag! Jo zīdaiņa dienas režīms ir tā kārtība, kādā seko viņam svarīgas norises – ēdienreizes, miegs, došanās pastaigā, vannošanās.
Kā atrast zelta vidusceļu, lai mazo neraudinātu, bet viņam arī ik brīdi neizdabātu, – tas ir savdabīgs eksāmens vecāku sirdsgudrībai.
Vēl svarīgi, lai tās notiek aptuveni vienā un tajā pašā laikā, piemēram, dienišķā apkope – no rīta, pastaiga – dienas vidū pēc ēdienreizes, vannošana – pirms naktsmiega. Dienas režīmu palīdz veidot arī nemainīgi rituāli, kas tiek ievēroti aprūpē, piemēram, kā mazajam maina autiņbiksītes, sagatavo naktsmiegam.
Dienas režīms zīdainim ir liels atbalsts. Ja dienai ir noteikts ritms, tam pieskaņojas bērniņa organisms. Piemēram, ir vieglāk iemigt, ja iet gulēt vienā un tajā pašā laikā, vienos un tajos pašos apstākļos. Arī gremošanas sistēma ir sagatavota, ja ik pēc noteikta laika mazais ēd. Taču, ja katra diena aizrit atšķirīgi, šis cikliskums neizveidojas. Tad bērniņš nesaprot, kas ar viņu notiek, un ir satraukts.
Protams, tas, kā jūtas un uzvedas zīdainis, ietekmē noskaņojumu ģimenē. Tā ka mazuļa dienas režīms palīdz arī vecākiem.
Apzinoties ieguvumus, ko rada dienas režīms, vērts censties neaiziet sava mīlulīša pavadā. Kā to panākt, kā atrast zelta vidusceļu, lai mazo neraudinātu, bet viņam arī ik brīdi neizdabātu, – tas ir savdabīgs eksāmens vecāku sirdsgudrībai. Mazulis pateiks priekšā, kā rīkoties, tāpēc jācenšas ieklausīties gan viņā, gan sevī. Mazuļa aprūpē tiek doti daudzi un ļoti atšķirīgi padomi. Nevajadzētu locīties tiem visiem līdzi, jo bieža aprūpes paradumu maiņa bērnu samulsina.