Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Laikam miršu…
Kā novērojušas ārstes, lielai daļai topošo māmiņu veģetatīvā distonija – slikts miegs, nepamatota trauksme, nomākts garastāvoklis, ātra sirdsdarbība un sirds ritma traucējumi, sāpes vēderā vai citos orgānos, elpas trūkums, ko pavada bailes nomirt vai sajukt prātā – bijusi jau pirms bērna ieņemšanas. Dažkārt tā pierimusi, taču, iestājoties grūtniecībai, atkal atgriezusies. Šādā gadījumā, kā uzskata ginekoloģe Ingrīda Šilberga, grūtniecības laikā varētu būt mazliet vieglāk, jo sieviete savu slimību ir pieņēmusi un zina, ko ar to iesākt. Tām, kurām veģetatīvie traucējumi pirmo reizi parādās tieši gaidību laikā, nereti ir grūtāk, jo tad kopā ar grūtniecības radītajām izmaiņām sieviete piedzīvo ne tikai fizisku, bet arī spēcīgu emocionālu satricinājumu, ar ko nav viegli tikt galā.
Ginekoloģe un psihoterapeite Gunta Frīdenberga skaidro, ka veģetatīvās distonijas izpausmes var būt divējādas. Pirmajā variantā grūtniece kopumā jūtas labi, līdz kāda situācija, piemēram, atrašanās cilvēku pārpildītā lielveikalā, viņai izraisa panikas lēkmi. Tā var izpausties ar elpas trūkumu, sirdsklauvēm, diskomforta sajūtu krūtīs vai vēderā, sliktu dūšu, reiboņiem, drebuļiem, bailēm nomirt vai zaudēt pār sevi kontroli. Otrajā variantā slimība ir epizodiska un to izraisa pati grūtniece, pastiprināti pievēršot uzmanību savai veselībai.
Sieviete baidās no tā, ka viņai varētu kļūt slikti, piemēram, paātrināties sirdsdarbība, un galu galā viņa varētu nomirt. Šīs domas patiešām provocē veģetatīvas reakcijas – sirdsdarbība tiešām paātrinās, pieaug bailes un trauksme, ka situācija kļūs nekontrolējama.
Kāpēc izjūk līdzsvars
Gunta Frīdenberga skaidro, ka veģetatīvās distonijas rašanos un izpausmi grūtniecības laikā var veicināt hormonālās izmaiņas un stress, ko izraisa pati grūtniecības iestāšanās. Grūtniecība – neatkarīgi, vai tā ir pirmā, otrā vai trešā – liek sievietei pielāgoties daudzām pārmaiņām, kas saistītas gan ar ķermeni, gan attiecībām ģimenē un sabiedrībā kopumā. Tāpat bieži grūtniecības pirmajos mēnešos topošā māmiņa jūt diskomfortu, ko veicina slikta dūša, vemšana, vēdera uzpūšanās, krūšu jutīgums, aizkaitināmība un garastāvokļa maiņas. Šos simptomus rada hormons progesterons, kas grūtniecības sākumā ievērojami pārsniedz hormona estrogēna līmeni. Tādēļ nav brīnums, ka visos šajos hormonālajos un paaugstināta stresa apstākļos sievietei var izjukt līdzsvars starp fizisko un emocionālo stāvokli.
«Veģetatīvā nervu sistēma regulē ķermeņa un emociju sadarbību. Ja negatīvu emociju brīžos sieviete nemēģina saprast, kāpēc tie radušies un necenšas atrisināt situāciju tā, lai negatīvās emocijas atkal neatkārtotos, bet vienkārši nedomā par to un mēģina ātrāk aizmirst, emocijas nonāk zemapziņā.
Kad apspiesto nepatīkamo emociju un pārdzīvojumu krājums ir liels, viss iepriekš piedzīvotais un apspiestais ar lielu spēku izlaužas no zemapziņas dzīlēm un izpaužas ar ķermeniskiem simptomiem.
Vēl viens no iemesliem, kas veicina veģetatīvo distoniju, ir tiekšanās dzīvot pēc noteiktiem priekšstatiem vai stereotipiem. Domas par to, kādai sievietei jābūt kā grūtniecei un vēlāk kā mammai, var izjaukt līdzsvaru starp emocijām un ķermeni,» skaidro Gunta Frīdenberga.
Savukārt Ingrīda Šilberga novērojusi – lai gan daudzas sievietes neapzinās un neatzīst, taču dziļākajā būtībā viņas ir ļoti nobijušās no grūtniecības, no nezināmā, kā būs tad, kad piedzims bērns.
Bailes, kas izpaužas kā panikas lēkmes, var parādīties arī tad, ja sieviete nav pa īstam gatava grūtniecībai, – viņai tik ļoti gribējās mazuli, ka brīdī, kad grūtniecība tiešām iestājas, sievietei sākas depresija.
Turklāt jāatceras, ka veģetatīvie traucējumi iet roku rokā ar pēcdzemdību depresiju – ja bijušas problēmas grūtniecības laikā, pastāv lielāks risks, ka pēc mazuļa piedzimšanas attīstīsies arī pēcdzemdību depresija.
Grūtniecību neapdraud
Ja veģetatīvā distonija jau apstiprināta pirms grūtniecības iestāšanās, par to noteikti jāpastāsta ārstam, kurš novēros grūtniecību. Ja veģetatīvo traucējumu simptomi grūtniecības laikā parādās pirmo reizi, ginekologam kopā ar sievietes ģimenes ārstu topošā māmiņa vispirms jāizmeklē, lai izslēgtu kādu fizisku saslimšanu vai, piemēram, grūtniecības pārtraukšanās draudus, ja sievieti nomoka sāpes vēdera lejasdaļā. Ja analīzēs un izmeklējumos fiziska slimība (piemēram, vairogdziedzera saslimšana, kuras izpausmes var būt līdzīgas) neapstiprinās, nepatīkamo sajūtu iemesls ir veģetatīvie traucējumi.
Diemžēl veģetatīvās distonijas gadījumā grūtniece sūdzības jūt reāli – viņa patiešām piedzīvo sirdsklauves vai zarnu darbības traucējumus, taču viņai nav ne sirds, ne zarnu saslimšanas. Veģetatīvā distonija pati par sevi grūtniecību neapdraud, un lielāko daļu simptomu ārstēt nevajag, taču, ja sievietei ir paaugstināts asinsspiediens vai aritmija, zāles tomēr ir nepieciešamas.
Vispirms jāpieņem fakts, ka sajūtas un simptomi, kas parādījušies, nav slimība un neapdraud ne viņas, ne gaidāma bērna dzīvību, taču tos arī nevajag noliegt, bet meklēt risinājumu.
Gunta Frīdenberga uzskata, ka grūtniecēm šādā situācijā ļoti nepieciešams gan tuvinieku, gan mediķu atbalsts, – vecmātei vai ārstam, kas novēro grūtniecību, jābūt gatavam izskaidrot simptomu iemeslus un iedrošināt nebaidīties, kā arī palīdzēt meklēt racionālu situācijas risinājumu, piemēram, kā rīkoties, kad paātrinās sirdsdarbība.
Tāpat Ingrīda Šilberga novērojusi, ka bieži sievietei, kurai ir veģetatīvie traucējumi, kļūst labāk jau no tā vien, ka viņu sāk izmeklēt, sāk ar viņu runāt. Kad sieviete saņem apliecinājumu, ka var ārstei zvanīt jebkurā laikā, bailes kaut mazliet mazinās. Tāpat vienmēr svarīgi grūtniecei atgādināt – lai cik slikti šādā brīdī tu jūties, zini, ka no tā nenomirsi!
Kas var palīdzēt?
Lai gan parasti veģetatīvās distonijas ārstēšanai lieto antidepresantus un trankvilizatorus, grūtniecības laikā tas nebūtu labākais risinājums. Tomēr ir medikamenti, kurus drīkst lietot arī, gaidot bērniņu, un ir arī gadījumi, kad grūtniecības laikā antidepresanti nepieciešami. Kā atzīst Ingrīda Šilberga, vienmēr jāizvērtē, kas konkrētajā situācijā ir mazāk kaitīgs – zāles vai tas, ka sieviete varbūt izlēks pa logu. Grūtniecības laikā nedrīkst lietot arī visus dabas līdzekļus, piemēram, asinszāļu un melisas tēju, taču drīkst dzert baldriāna preparātus (tabletes un tēju), piparmētru tēju un oranžo pasifloru saturošus līdzekļus. Lai gan ne ātrs, tomēr ļoti iedarbīgs palīdzības veids ir psihoterapija.
Mazināt ārkārtīgi nepatīkamos simptomus var fiziskas aktivitātes, joga, peldēšana, jebkurš vaļasprieks – galvenais, lai sieviete piepilda laiku ar kaut ko interesantu.
Katrā gadījumā – universālas receptes nav, katrai jāmeklē savs variants un nodarbe, kas aizrauj. No vienas puses, ja sieviete gaida pirmo mazuli, viņai ir lielāka iespēja atrast un veltīt laiku sev. No otras puses, ja mājās jau ir kāda atvase, tas liek mobilizēties un rūpēties par bērnu, nevis tik ļoti koncentrēties uz savām sajūtām. Jebkurā gadījumā visu grūtniecības laiku sievietei vajadzētu censties sev radīt drošības sajūtu. Piemēram, izstrādāt plānu, ko darīt, ja sākas panikas lēkme. Viena grūtniece tādā brīdī varbūt elpo, otra zvana draugam, bet trešā skaļi lasa grāmatu, skaidri apzinoties, ka ar viņu un viņas mazuli viss būs kārtībā.
Vai mammas nemiers ietekmē bērniņu?
Fizioloģiski arī veģetatīvās distonijas gadījumā grūtniecība norit normāli, bez sarežģījumiem. Taču, kā atgādina Gunta Frīdenberga, mamma un bērns grūtniecības laikā ir vienots veselums. Ja mamma pirmajos grūtniecības mēnešos jūt ļoti lielu trauksmi, tas var ietekmēt mazuļa smadzeņu aktivitāti un radīt lielāku iespēju, ka arī viņš savā dzīves laikā var ciest no veģetatīvajiem traucējumiem. Taču psihoterapeite uzskata, ka daudz lielāka nozīme ir tam, vai bērns vecāku ģimenē iemācās vai neiemācās risināt nepatīkamas situācijas. Ja vecāki, sevišķi mamma, izvairās vai noliedz savas emocijas, nevis godīgi tās atzīst, ja viņa nemeklē ceļu, kā situāciju mainīt, tad iespēja, ka mazais izaugs par nelaimīgu cilvēku, kas cieš no veģetatīvajiem traucējumiem, ievērojami palielinās.
