Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
8
-
0
-
3
-
0
-
0
-
1
-
1
-
Elzas mamma: «Labrīt, mīļie tēti un mammītes! Mums vajadzētu beidzot pieņemt lēmumu par tām dāvaniņām bērniņiem un audzinātājām. Naudiņu par vecīti var atstāt Elzas skapītī. Noteikti pierakstiet vārdiņu, kurš maksā. Pagaidām tikai daži ir samaksājuši. Kas ar pašu dāvaniņu?»
Annas mamma: «Paldies Elzas mammītei par atgādinājumu un aktivitāti! Es balsoju par grāmatiņu bērnam un naudiņu audzītēm un auklītēm. Ko saka citi? Jauku dienu!»
Mārtiņa tētis: «Ak Dievs! Lūdzu, tikai ne grāmatu! Pats nelasīju, un puika nelasa. Kāpēc nevar Lego?»
Annas mamma: «Lego arī ir jauka doma. Paldies par ideju! Vai visiem vienādus? Un par kādu summiņu?»
Dvīņu mamma: «Lūdzu, tikai ne Lego! Mums pilna māja, un vēl sadāvinās! Kāpēc nevar saldumu paciņu? Bērni taču gaida! Audzinātājām var dāvanu karti. Kāda summa?»
Alises mamma: «Katigoreski pret saldumiem! Ka-ti-go-re-ski! Jav tā zobi slikti! Visur akal būs tie saldumi! Vaj nevar ko citu?»
Annas mamma: «Tieši ko citu?»
Lotes mamma: «Atvainojos, tikko pieslēdzos. Esam jau vienojušies par dāvaniņu? Par cik metam?»
Ralfa tētis: «Es par Lego.»
Ralfa mamma: «Izbeidz! Pietiek to Lego! Lai puika mācās burtus! Ralfs priecātos par grāmatu!»
Ralfa tētis: «Nē, nepriecātos!»
Ralfa mamma: «Ej un nopērc viņam to Lego pats! Un nevajag te jaukt gaisu! Audzinātājām vajag normālu ciparu tajā dāvanu kartē. Viņas mums malači!»
Dārtas mamma: «20 eiro? 30 eiro?»
Aleksandra tētis: «Es atvaino. Ne visiem ir daudz nauda. A citiem atkal ir. Ja vajag vairak, sakat! Aleksandra papa piemetis.»
Annas mamma: «Mīļš paldies! Tad visi piekrīt? Audzinātājām 40 eiro un auklītei arī tādu naudiņu?»
Martas mamma: «Nav drusku par daudz?»
Elzas mamma: «Kas par daudz?»
Martas mamma: «Es gribu atgādināt, ka šie ir Ziemassvētki! Mīlestības laiks. Vai vajag sacensties ar dāvanu izmēru un vērtību? Vai mēs aiz tā nepazaudējam pašu galveno? Vai nevar audzinātājām medus burciņu un skaistu zīmējumu klāt? Vai visur vajag to naudu?»
Emīlijas mamma: «Martas mamma, jūs zināt, cik viņas pelna? Smieklīgi maz! Varbūt par tiem 40 eiro sanāk biļetes uz koncertu vai kurpes uz atlaidēm. Mēs visi pelnām vairāk nekā viņas! Jums kauna nav?»
Martas mamma: «Es atvainojos! Nedomāju, ka jūs man tagad norādīsiet, par ko man kaunēties! Ne visas ģimenes var pašas atļauties tik dārgas dāvanas, kādas te minēja! Ne visi pērk savu bērnu atzinību un mīlestību ar dārgiem Lego!»
Ralfa mamma: «Es neko nepērku!»
Martas mamma: «Es neteicu, ka pērkat tieši jūs! Nevajag uzreiz visu uztvert personīgi!»
Līvas mamma: «Labdieniņ! Skatos, tik daudz ziņu! Nav spēka lasīt! Esam vienojušies? Cik naudiņas, un kurš tad pērk? Tā arī nesapratu gan – ko… Hi, hi, hi!»
Mārča mamma: «Ak Dievs! Nu? Nevaram vienoties? Lai katrs pats nopērk, ko grib, un iesaiņo! Un viss! Pieliek vārdu klāt, un miers!»
Daniela mamma: «Ja? Un vienam būs Lego, citam grāmata? Kas tas par sviestu?»
Annas mamma: «Blakus grupiņa visiem pērk jauku grāmatiņu – enciklopēdiju.»
Emīlijas mamma: «Mums jau ir kādas piecas enciklopēdijas!»
Jura mamma: «Vai tiešām nevar mazo puzli un saldumu paciņu? Ar kādu suliņu, augli un dažām končām? Vajag te jaunu Ameriku atklāt?»
Elzas mamma: «Elzai pužļi nu tā…»
Alises mamma: «Auglji jaa, saldumi nee!»
Lotes mamma: «Varbūt beidzam šo farsu? Man ir 3 bērni, un katra bērna čatā notiek tieši tas pats! Es jau jūku prātā! Nopērkam to mazo puzli, mandarīnus, mazos ābolus un vienu kinderolu. Iepakojam, un miers!»
Ralfa mamma: «Par kādu summu?»
Elzas mamma: «Vienalga.»
Aleksandra tētis: «Pofig!»
Annas mamma: «Nu, tur ar 4–5 eiro noteikti pietiks! Tad tā darām? 5 eiro no bērna par dāvaniņu. Un audzītēm tad 40 eiro dāvanu karte? Vai pati naudiņa?»
Elzas mamma: «Noteikti naudu!»
Annas mamma: «Tad sanāk 40 reiz trīs ir 120 eiro, dalīt uz 20 (bērniņu skaits), tad vēl no katra 6 eiro dāvaniņām – naudiņai.»
Elzas mamma: «Elzas skapītī būs vēl viena kārbiņa! Vai aploksne. Noteikti pierakstiet, kurš maksā. Tātad 5 eiro paciņai un 6 eiro dāvaniņai. Atgādinu, ka puse vēl nav samaksājusi par Ziemassvētku vecīti!»
Mārtiņa tētis: «Kurš būs? Tas pats ideots, kurš pagājušgad?»
Elzas mamma: «Jā! Ja jums ir citas idejas, lūdzu, iesakiet! Varat arī pats nākt par Vecīti! Paldies par uzmanību!»
Mārtiņa tētis: «Kas? Pajautāt nevar?»
Ernesta mamma: «Labvakar! Tikko pieslēdzos! Vai esam jau izlēmuši, ko dāvinām Ziemassvētkos? Noteikti negribētos saldumus vai puzles!»
