Jūels bija cerējis, ka 6. klasē būs citādi, bet viss ir tāpat kā bijis. Viņam jāturpina spiesties gar sienām, jāturpina izlikties neredzamam. Lai tiktu prom no viņiem – mobingotājiem. Ar Esteri priekšgalā – meiteni ar asu skatienu un platīnblondiem matiem. Ļaunāko no viņiem visiem. Kādā vēlā vakarā Jūela un Esteres ceļi nejauši krustojas, un viņu dzīve mainās. Slepenībā varmāka un upuris var stāstīt viens otram to, ko nav stāstījuši nevienam citam. Visu to, kas citiem nav saskatāms. Šī grāmata ir spēcīgs stāsts par draudzību un izstumtību, par noslēpumiem un uzdrošināšanos būt pašam.
Vardarbība skolās un ģimenēs ir smaga Latvijas sociālās dzīves realitāte, to apliecina EDSO pētījumu rezultāti.
Par to gadu no gada tiek runāts aizvien atklātāk un šī nacionālā līmeņa problēma nonāk dažādu sociālo kampaņu uzmanības lokā. Katarīnas fon Brēdovas grāmata ļoti precīzi atklāj gan vardarbības mehānismus, gan paradoksālo faktu, ka pāridarītājs citā kontekstā bieži vien izrādās upuris (un otrādi), un ar literāra darba spēku spēj veicināt gan izpratni, gan cilvēciskus situāciju risinājumus.
Zviedru rakstniece Katarīna fon Brēdova (1967) studējusi mākslu un strādājusi par fotoreportieri. Kopš 1991. gada, kad rakstniece sākusi publicēties, viņa sarakstījusi vairāk nekā 20 grāmatas bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, stāstos īpaši prasmīgi skarot svarīgās pusaudžu gadu tēmas – attiecības skolā, mobingu, draudzību un mīlestību. Viņa saņēmusi dažādus literārus apbalvojumus, piemēram, Emīla balvu un Zviedrijas radio Romānu balvu, Buxtehuder Bulle (Bukstehūdes Bulli) Vācijā (par labāko tulkoto grāmatu jauniešiem), kā arī Astridas Lindgrēnes balvu (2013).
Mudīte Treimane (1948) ir pieredzējusi skandināvu, galvenokārt zviedru, literatūras tulkotāja. Ar viņas palīdzību latviešu bērnus sasnieguši daudzi Astridas Lindgrēnes, Tūves Jānsones, Marijas Grīpes, Barbū Lindgrēnes, Čerstines Juhansones, Svena Nūrdkvista, Henrikas Andersones un citu autoru darbi. Mudīte Treimane uzrakstījusi arī grāmatu „Astridas Lindgrēnes darbi un nedarbi”. Tulkotāja saņēmusi Sveriges Författarfond balvu par zviedru literatūras popularizēšanu un divkārt – Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu (2008, 2014).
Grāmatas dizainu latviešu izdevumam veidojis Artis Briedis.