Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē: Aleksandra Juraša, pediatre, neonatoloģe Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Jaundzimušā svars
Bērniņam piedzimstot, mediķi veic dažādas pārbaudes, lai pārliecinātos, vai ar mazo viss ir kārtībā. Pirmajās dzīves minūtēs jaundzimušo novērtē pēc Apgares skalas (izvērtē elpošanu, pulsu, muskulatūras tonusu, ādas krāsu, refleksus). Mazulītis tiek arī nosvērts un nomērīts. Bērna dzimšanas svars ir arī būtisks rādītājs viņa veselības stāvoklim – svars ir atkarīgs no tā, kurā nedēļā mazulis piedzimis (iznēsāts jeb laikā dzimis bērniņš pasaulē ir nācis no 37. līdz 42. grūtniecības nedēļai).
Neonatoloģe uzsver, ka jaundzimušā svars ir atkarīgs no daudziem faktoriem: māmiņas uztura, veselības stāvokļa, vecāku gēniem. Normāls bērna dzimšanas svars ir 3200–3800 grami (daži mazuļi piedzimstot sver vairāk nekā 4000 gramu vai mazāk nekā 2500 gramu), meitenēm svars var būt nedaudz mazāks kā puišiem. Speciālisti rūpīgi piefiksē bērna piedzimšanas svaru, jo tā izmaiņām ir ļoti liela nozīme. «Pirmajās trijās dienās pēc piedzimšanas ir pieļaujams fizioloģisks bērna svara zudums līdz pat 10 procentiem no dzimšanas svara. Tas notiek tāpēc, ka šajā laikā bērniņš pielāgojas jaunajai dzīves videi, ēd ļoti maz, bet ar urīnu, izkārnījumiem, izelpoto gaisu un caur ādu zaudē daudz ūdens.
Kamēr bērniņš atgūst zaudētos gramus, viņš var būt ļoti miegains un lēns, tāpēc jāēdina pēc pirmā pieprasījuma vai, ja mazais daudz guļ, jāmodina uz kārtējo ēdienreizi.
Bieži vien, sākot ar 4.–5. dienu, svars sāk pieaugt, un 10.–14. dienā bērniņš atgūst sākotnējo dzimšanas svaru.»
Lai kontrolētu svara izmaiņas, mazuli regulāri sver – reizēm mazais jāsver katru dienu, reizēm pirms zīdīšanas un pēc, taču lielai daļai jaundzimušo tik stingra svara kontrole nav vajadzīga. «Ja tomēr ir vajadzība bērniņa svaru kontrolēt biežāk un iegūt precīzu ķermeņa svaru, mazais būtu jāsver pliks uz zīdaiņiem piemērotiem svariem (nevajadzētu mazuli svērt uz pieaugušo svariem kopā ar mammu vai tēti vai uz virtuves svariem!) un pēc iespējas vienā un tajā pašā dienas laikā. Ja šie noteikumi netiek ņemti vērā, var iegūt pilnīgi nepareizus datus par bērna svara pieaugumu,» uzsver Aleksandra Juraša.
Mazuļa svara pieaugumam pirmajos trijos dzīves mēnešos vajadzētu būt 150–200 gramiem nedēļā jeb 600–800 gramiem mēnesī.
«Pirmajā dzīves mēnesī dažiem jaundzimušajiem pieļaujams arī mazāks svara pieaugums – 400 grami, ja savu dzimšanas svaru viņi ir atguvuši ap 14. dzīves dienu. Ja svara pieaugums ir pārāk mazs, vajadzētu izvērtēt zīdīšanas efektivitāti. No ceturtā mēneša svara pieauguma temps samazinās, jo bērniņš daudz kustas un tērē vairāk enerģijas. 5–6 mēnešu vecumā bērna dzimšanas svaram vajadzētu dubultoties, bet gada vecumā – trīskāršoties,» skaidro neonatoloģe.
Kontrole pie ģimenes ārsta
Kad mamma ar mazuli dodas uz mājām, turpmāk bērniņa veselība tiek uzraudzīta ģimenes ārsta ikmēneša vizītēs. Arī tajās, īpaši pirmā gada laikā, rūpīgi seko līdzi mazuļa svara dinamikai, vēdera izejai un barošanas paradumiem. «Lai gan noteicošais var šķist zīdaiņa omulīgums un labsajūta, vecākiem un ārstam jāpievērš uzmanība vairākiem aspektiem, kas laikus var signalizēt par iespējamiem veselības sarežģījumiem mazulim,» uzsver ārste.
Katrs bērns ir atšķirīgs
«Piedzimstot pirmajam bērnam, vecāki parasti ir vissatrauktākie – pievērš uzmanību vissmalkākajām niansēm, viss ir jauns un nezināms, tāpēc tik daudz satraukumu. Piedzimstot otrajam bērnam, groži tiek palaisti mazliet vaļīgāk, bet, kad ģimenē ienāk trešais bērns, vecākiem šķiet, ka viss jau ir zināms. Kas jauns var būt? Bet var! Ja pirmie divi bērniņi daudz gulējuši, tajā pašā laikā uzņēmuši pietiekami daudz uztura un viņu svars ir pieaudzis, kā vajadzīgs, tas nenozīmē, ka ar trešo bērniņu būs tāpat,» teic ārste, aicinot katra bērniņa attīstībai pievērst īpašu uzmanību.
Ēšana jaundzimušajam prasa lielu piepūli, tāpēc pirmajās nedēļās zīdainim nereti trūkst spēka apēst nepieciešamo daudzumu piena.
«Ja mazulis ir ļoti miegains, viņu tomēr vajadzētu modināt un zīdīt ik pēc trim stundām, kamēr viņš pats sāk mosties uz zīdīšanas reizēm. Tas ir būtiski, lai bērns apēstu pietiekami daudz, kā arī rosinātu un aktivizētu piena veidošanās un izdalīšanās procesu. Turklāt bieža zīdīšana arī mazina dzeltes rašanos bērniņam vai tās norises smagumu,» uzsver Aleksandra Juraša.
Jāmeklē atbalsts
Ja mazulis pieņemas svarā minimāli un ir problēmas vai sarežģījumi saistībā ar bērniņa svara pieaugumu, vecākiem pēc iespējas ātrāk jāmeklē palīdzība. «Neviens ārsts nenostājas tikai krūts barošanas pusē un nav pret mākslīgā piena maisījuma došanu mazuļiem. Galu galā mērķis ir viens – vesels, ar dzīvi apmierināts bērns. Iespējams, situāciju pavisam ātri var uzlabot, konsultējoties ar krūts barošanas speciālistu, pamainot barošanas pozas, pielabojot zīdīšanas tehniku. Iespējams, mammai jādod iespēja izgulēties, piemēram, kāds tuvinieks var iziet pastaigāties ar mazo. Kad māmiņa būs atguvusi spēkus, varēs turpināt krūts barošanu. Jā, reizēm ir vajadzīgs bērnu pabarot arī ar mākslīgā piena maisījumu, un to var izdarīt arī tētis vai cita tuva persona. Var konsultēties ne tikai ar zīdīšanas speciālistu, bet arī PEP mammu – noteikti nevajadzētu kautrēties meklēt jaunajiem vecākiem pieejamo atbalstu.» Citādi var rasties mazuļa veselībai bīstamas sekas, ar kurām varēs tikt galā tikai mediķi. «Ja mazulis zaudējis pārāk daudz svara, jāsaprot, ka nevaram viņam uzreiz dot nepieciešamo piena daudzumu. Tad var nākties likt bērniņam sistēmas vai ar mammas atslaukto pieniņu barot caur zondi. Daži mazuļi ir jābaro arī no speciāli pielāgotām pudelītēm, pakāpeniski atsākot zīdīšanu, bet ar kontrolsvēršanu, lai redzētu, cik daudz mazais izēd,» skaidro speciāliste, atgādinot, ka no šādiem sarežģījumiem iespējams izvairīties, rūpīgi sekojot līdzi bērniņa pašsajūtai, attīstībai un svara pieaugumam.l
Ņem vērā!
Ir gadījumi, kad jau pirms zīdīšanas sākuma iespējams prognozēt, kuriem mazuļiem būs vajadzīga īpaša uzmanība, lai izvairītos no liela svara zuduma.
Vairāk uzmanības jāpievērš:
- bērniem, kuri dzimuši pirms laika, un zīdaiņiem ar mazu dzimšanas svaru (mazāku par 2500 gramiem);
- mazuļiem, kuriem 24 stundu laikā pēc piedzimšanas nav uzsākta zīdīšana;
- zīdaiņiem ar ļoti vāju muskulatūras tonusu;
- bērniem ar dažādiem defektiem, kas var traucēt zīšanas procesu (piemēram, īsa mēles saitīte, šķelta augšlūpa vai aukslējas);
- ja mammai bijušas ļoti sarežģītas dzemdības.
Krūts barošana ir sekmīga, ja:
- mazulis tiek zīdīts astoņas un vairāk reižu diennaktī;
- bērns tiek barots ar krūti 5–40 minūtes katrā barošanas reizē;
- mazulim ir normāla ādas krāsa;
- bērns pārsvarā ir mierīgs, relaksēts un jūtas apmierināts pēc lielākās daļas barošanu;
- bērnam diennakts laikā ir vismaz piecas slapjas autiņbiksītes, ko vajag nomainīt, un adekvāta vēdera izeja divas trīs reizes dienā;
- zīdīšana ir komfortabla un ērta;
- kad bērniņam ir trīs četras dienas, barošanas laikā jādzird, kā viņš norij pieniņu.
Noteikti sazinieties ar ārstu, ja:
- bērns ir miegains un 24 stundu laikā bijušas mazāk nekā sešas barošanas reizes;
- bērna barošanas reizes ir īsākas par piecām minūtēm vai garākas par 40 minūtēm;
- mazulis pēc lielākās daļas barošanas reižu joprojām šķiet izsalcis, nekad nepabeidz ēšanu pats vai ātri iemieg pie krūts;
- bērna āda kļūst dzeltena;
- barošanas laikā bērns bieži piezīžas pie krūts un tad no tās atraujas;
- mazulim nav vajadzīgā skaita slapju autiņbiksīšu un vēdera izejas;
- mammai ir spēcīgas sāpes krūtīs vai krūšgalos, kas nepāriet pēc bērna pirmajām zīšanas kustībām, krūšgali ir saplaisājuši;
- ja pēc pirmajām trim četrām mazuļa dzīves dienām mamma nedzird biežu rīšanu, kamēr mazulis zīž krūti;
- ja domājat, ka jaundzimušajam nepieciešams māneklītis;
- ja domājat, ka mazulim vajadzīgs mākslīgā piena maisījums.
