Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kādēļ ir bīstami norīt bateriju?
Pēc tam, kad ir norīta baterija, 45–90 minūšu laikā norītās baterijas šuvīte atnāk vaļā. Caur šo savienojuma vietu izdalās ļoti koncentrēts sārms, kurš saēd orgānu sienu. Baterijas visbiežāk mēdz iesprūst barības vadā, un tad tā sieniņā veidojas neatgriezeniskas izmaiņas – audi atmirst un veidojas savienojumi uz asinsvadiem, tādējādi ļaujot indīgajam sārmam izplatīties. Šis ir ļoti bīstams stāvoklis, kas apdraud bērna dzīvību. Ķīmisks apdegums var izraisīt barības vada rētošanos, kas pēc tam prasa atkārtotas stacionēšanas un dažādu procedūru veikšanu.
Pēc kādām pazīmēm var pateikt, ka bērns norijis bateriju?
Pirmkārt, vecākiem ir ļoti jāseko līdzi tam, kurās rotaļlietās ir baterijas un vai tās tur iekšā ir ievietotas droši. Ja vecāki redz bērnu, kas rokās tur mantiņu, kurā vajadzēja būt baterijai, bet tās tur nav, jāsāk rīkoties. Jāmeklē, kur baterija varēja pazust.
Ja bērns norijis bateriju, pirmajā brīdī nekādas izteiktas pazīmes var arī nebūt. Tikai pēc brīža bērns var sākt siekaloties, var rasties grūtības norīt ūdeni vai ēdienu. Bērns var izjust sāpes un sākt vemt. Tas nozīmē, ka baterija ir iesprūdusi barības vadā.
Nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, kas bērnu nogādās slimnīcā un bateriju ar endoskopijas palīdzību izņems. Pastāv uzskats, ka vecāki bērnu uz slimnīcu ar savu transportlīdzekli aizvedīs ātrāk nekā neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tā domāt ir aplami. Pirmkārt, ātrā palīdzība, ieslēdzot bākugunis, uz priekšu noteikti tiks ātrāk. Otrkārt, tikai speciālists var novērtēt, cik bīstama ir situācija, un bērna transportēšana bez speciālista klātbūtnes var kļūt ļoti riskanta. Svešķermenis pa barības vadu var migrēt un tikt elpošanas ceļos, radot smakšanu. Vecākiem ir jāpiezvana ātrajai palīdzībai un, gaidot to, jāparūpējas, lai bērns atrastos komforta stāvoklī, piemēram, mammai vai tētim klēpī.
Kā notiek atlabšana?
Diemžēl var būt arī tā, ka bērniņš zaudē dzīvību. Visu nosaka tas, cik nopietns bijis baterijas radītais ķīmiskais apdegums. Ja speciālistiem izdevies bateriju veiksmīgi izņemt, atlabšana var prasīt ne tikai mēnešus, bet pat gadus. Barības vadā veidojas rētas, un ik pa laikam ir jāveic barības vada izmeklējumi, kas nereti tiek veikti vispārējā anestēzijā. Atsevišķās situācijās nepieciešamas barības vadu aizvietošanas operācijas ar citiem gremošanas trakta segmentiem.
Bateriju norīšana Latvijā ir ļoti aktuāla problēma. Gada laikā ir vairāki desmiti pacientu, kas nogādāti slimnīcās pēc norītām baterijām.
Neatkarīgi no tā, kāda veida baterija ir norīta, vai tā bijusi pilna vai šķietami tukša, – visas ir vienlīdz bīstamas. Vislielākā riska grupa ir bērni no viena līdz triju gadu vecumam. Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs savus bērnus pieskatām un ar ko ļaujam spēlēties.
Kā savus mazos pasargāt?
Vecākiem, pirms dod bērnam spēlēties ar kādu rotaļlietu, ir jāpārliecinās, vai tā ir droša. Pašlaik rotaļlietu piedāvājums ir ļoti plašs – ir kvalitatīvi izgatavotas un drošas mantas, bet ir arī tādas, kam ir ļoti zems drošības līmenis. Jāpaskatās, vai baterijas no šīm rotaļlietām nevar izkrist vai izslīdēt.
Rotaļlietas nav vienīgais, kas var radīt bīstamas situācijas. Uzmanība jāpievērš arī modinātājiem, pulksteņiem, televizora pultīm un citām ikdienā lietojamām ierīcēm, kurās ir baterijas. Ar šīm lietām bērni spēlēties nedrīkst.
Bērns ir ļoti jāvēro. Ir bijuši gadījumi, kad vecāki domā, ka bērnam ir kāds vīruss vai nāk zobiņi, un pat neiedomājas, ka mazais varētu būt norijis bateriju. Diemžēl šādos gadījumos bērni uz slimnīcu tiek atvesti ļoti novēloti, kad ir attīstījušās barības vada komplikācijas. Videi, kurā aug bērns, ir jābūt drošai un bērna vecumam atbilstošai. Vecākiem – vērīgiem un atbildīgiem. Zināšanai! Pievērs uzmanību arī magnētiem bērna rotaļlietās – tie var būt mazajam bīstami!
