Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
W pozā sēž bērni, kuriem kāda iemesla dēļ ir nestabils iegurnis. Patiesībā, šis ir vienīgais veids, kā, sēžot uz grīdas, mazais jūtas droši un stabili, jo uz sāniem salocītās kājas viņam dod lielu atbalsta laukumu, viņš sēž it kā drošības riņķī, viņš nevar apgāzties ne uz priekšu, ne sāniem, ne atmuguriski. Ja mazais tā sēž regulāri, ir vērts aiziet uz konsultāciju pie fizioterapeita, lai pārbaudītu iegurņa stabilitāti un izlemtu, kā palīdzēt to stiprināt.
W poza ir kaitīga, jo augšstilbi tiek ļoti sarotēti uz iekšu, gūžas locītavas galviņas – saspiestas.
Savukārt ceļu saites ir asimetriski pārslogotas, jo iekšējās tiek spēcīgi iestieptas. Arī potītes saites šādā pozā ir pārstieptas, un potītes kļūst nestabilas. Tas ietekmē bērna stabilitāti staigājot, stāju kopumā. Bērni pēc tam skrien neveiklāk, līdzsvars un koordinācija viņiem nav tik labi attīstīti, jo, sēžot W pozā, par to nav jārūpējas. Salīdzinājumam: sēžot turku pozā, ir jāpameklē līdzsvars. Ilgi sēžot W pozā, tiek nospiesti centrālie asinsvadi, ir traucēta normāla asinscirkulācija, kas var būt par iemeslu, kāpēc bērns sūdzas par sāpēm kājās, īpaši naktī.
Klasiskā W pozā, kādā sēdēt nevajag!
Arī šī poza nav laba!
Labas pozas sēdēšanai
Mudini sēdēt bērnu uz celīšiem, lai dupsis ir uz pēdiņām, vai tā dēvētajā turku pozā. Šīs pozas ir pietiekami stabilas un nemaz nav kaitīgas attīstībai.
Kam vēl pievērst uzmanību?
Pie galda – lai taisni leņķi
Bērns strauji aug, un mazais galdiņš un krēsliņš kādā brīdī kļūst viņam par mazu. Šajā fotogrāfijā redzam, ka Pēterītim šī darbavieta augstuma ziņā ir piemērota – viņa kājiņas gan ceļos, gan gūžas locītavā sēžot veido 90 grādu leņķi, līdz ar to viņam ir viegli nosēdēt ar taisnu muguru. Bet Stellai šis krēsliņš un galdiņš jau ir par mazu. Kājas nākas bīdīt zem beņķīša, lai ceļi neduras galdā, un arī mugura jāsaliec.
Ja bērns sēž ar apaļu muguru
Sēžot krēslā, bērnam var ieteikt, lai viņš atspiežas pret atzveltnīti, lai to visu laiku sajūt. Vienkārši aizrādīt: «Sēdi taisni!» nav jēgas, jo mazais nemaz nemana, ka atkal atgriežas vecajā pozā. Labāk viņam piedāvāt pozas, kas ir pretējas šai, lai stiprinātu muguriņu. Piemēram, lasīt grāmatu, guļot uz vēdera ar atliektu muguru.
Arī zīmēt tā var. Šāda poza ir vēlama arī bērniem, ja vecāki viņiem ļauj skatīties planšeti vai spēlēt spēlītes telefonā. Bet vispār vecākiem vajadzētu ļoti apdomāt un kontrolēt, cik ilgi ļaut bērnam lūkoties šajos ekrānos. Tagad pie fizioterapeitiem nāk pieaugušie ar pamatīgām muguras problēmām kakla daļā. Viņi šīs ierīces lieto apmēram desmit gadu – jo cik tad vispār sen tās eksistē? –, un jau ir problēmas. Mūsdienās bērni tās lieto jau no mazotnes, ilgi atrodoties nepareizās pozās, tāpēc fizioterapeiti uztraucas, kas būs ar šo bērnu mugurām pēc desmit gadiem.
Laba poza gadu, divus gadus veciem mazuļiem
Lūk, kā jāsēž viengadniekam, divgadniekam! Kājiņas ir priekšā, mazliet saliektas, muguriņa – pietiekami taisna. Šādi sēžot, dupsis viņam paliks uz vietas un viņš ērti varēs kustināt plecu joslu, lai novietotu spēlītes gan sev priekšā starp kājām, gan vienā vai otrā sānā. Ja viena kāja ir priekšā, bet otra salocīta – arī šādai pozai nav ne vainas.
Fizioterapeite Vija atgādina: nesēdini bēbīti!
Sēdēšana nav kustība, ko vajag mācīt vai veicināt. Vislabākais – lai mazulis kārtīgi sarāpojas, tā nostiprinot muguriņu, un tad pats apsēžas. Neko nokavēt nevar – labāk lai mazulis apsēžas vēlāk, kad viņa mugura tam ir gatava, nevis tiek iestutēts spilvenos. Šāda iestutēšana it nemaz neveicina veselīgu muguras attīstību. Ja mazulim viena ķermeņa puse ir vājāka, viņš noteikti gāzīsies uz sāniem, tā traucējot simetrisku mugurkaula attīstību. Un kā ar šūpuļkrēsliņiem? Tos var lietot ar noteikumu, ka tie ir noregulēti tiešām lēzenākajā pozīcijā un mazulis tajos neatrodas ilgāk par 20 minūtēm, nevis, piemēram, regulāri tur spēlējas ar grabulīšiem vai guļ diendusu. Paldies modeļiem Stellai, Pēterim un Tomam!
