Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Vispār jau to nevajadzētu darīt. Bērna vecumam atbilstoši jāmāca, ka mamma iespēju robežās viņam palīdz, bet, kur vien iespējams, viņš visu dara pats. Labāk lai mazais kāpj pats savām kājām un mamma viņu pietur, nevis ceļ klēpī! Ja nepieciešams, piemēram, mazo no grīdas pacelt augšā, tas jādara ergonomiski – jāpietupstas pie bērna, viņš jāpaņem un jāceļas kopā, lai lielākā slodze būtu kājām. Nevajadzētu liekties un celt bērnu, sasprindzinot vēderu.
Arī smagie iepirkumu maisiņi jāved ar ratiņiem, nevis jānes rokās. Teorētiski, bet tas gan vairāk attiecas uz grūtniecības beigu periodu, strauja sasprindzināšanās un smaguma celšana var izraisīt augļūdeņu noplūšanu, placentas atslāņošanos. Ko vēl nedrīkst?
Protams, jāatsakās no visiem kaitīgajiem ieradumiem – cigaretēm un alkohola, pārmērīgas un grūtniecības laikam nepiemērotas fiziskās aktivitātes.
Sievietei jāatpūšas; ja viņa nebūs izgulējusies, organisms būs stresā, kas kādā brīdī var veicināt gan paaugstinātu asinsspiedienu, gan dzemdes tonusu u. c. Taču atkal – katra sieviete ir citāda, un, ja topošā māmiņa ir pieradusi pie aktīva dzīvesveida, nav sevi jāspiež būt mierīgai.
Aktīva sieviete slikti jutīsies tikai tāpēc, ka neskrien, tāpēc pašai jābūt pietiekami saprātīgai, arī apkārtējiem jāsaprot robeža, ko viņa var un ko labāk ne. Šajā situācijā sieviete ir dzīves noteicēja, un viņai sevī jāatrod spēks pateikt: esmu grūtniece un to nedarīšu! Daudzām pēc pirmā trimestra noguruma otrajā trimestrī rodas uzrāviens un vēlme darboties, un viņas to drīkst darīt. Jācenšas dzīvot harmonijā un komfortā ar sevi, mēģinot saprast, ka dzīve ar šo grūtniecību nebeidzas un tagad nav jāpaspēj viss».
