Paēst, aizsargāties un vairoties – tie ir pamatinstinkti, kas iedzimst no paaudzes paaudzē. Vajadzība rūpēties par savu pēcnācēju ir mātes instinkts. «Manuprāt, tas ir iekšējs kods, kas ielikts no radīšanas brīža, lai cilvēce vispār pastāvētu. Kods, lai sievietēm būtu jādzemdē bērni un jāpārtop no sievietes par mammu,» uzskata Dzemdību nama vecmāte un psiholoģe Laila Laganovska. «Mātes instinkts piemīt gandrīz visām sievietēm, tikai tas, kā tas tiks izpausts, atšķiras, jo atkarīgs no katras sievietes vērtībām. Savukārt vērtības nosaka sociālā vide, audzināšana, apkārtējie apstākļi un paraugs, kādu sieviete kā bērns redzējusi un pārņēmusi,» ir pārliecināts psihoterapeits Pēteris Draguns.
Instinkts var būt gan iedzimts, gan ieaudzināts
Pēc Lailas Laganovskas domām, visās sievietēs ir šis instinkts, tikai to, vai tas pilnībā atraisās vai ne, parāda pati dzīve. To, ka instinkts lielākajai daļai sieviešu ir ielikts jau šūpulī, pierāda mazu meiteņu lielā interese par lellēm, to auklēšanu un aprūpi. Par bēbīša ienākšanu ģimenē meitenes parasti izrāda vairāk prieka nekā puiši, un viņām raksturīga lielāka iniciatīva un vēlme rūpēties par mazākajiem brāļiem un māsām.
Visbiežāk mātes instinkts parādās grūtniecības laikā vai līdz ar bērna ienākšanu pasaulē.
Citi lasa
«Jaunām meitenēm, kuras dzemdē ap 18 gadu vecumu, mātes instinkts parādās pēc bērna piedzimšanas. Savukārt topošajām mammām vecumā no 28 līdz 32 gadiem, gaidot pirmo bērnu, šis instinkts jau ir piedzimis, jo viņas īpaši sāk gādāt un rūpēties ne tikai par sevi, bet arī apkārtējiem. Viņas ir nobriedušas bērnam un vienmēr gatavas kādam palīdzēt. Man ir sajūta, ka tā ir nepieciešamība dalīties ar pāri plūstošo mīlestību, kas raisās, gatavojoties jaunam, skaistam sākumam – savam bērnam,» novērojusi Laila Laganovska.
Mātes hormoni
«Ir arī mammas, kuras gaidību laikā ir atļāvušās pateikt: «Man nepatīk, kā izskatos, nevaru pieņemt grūtniecību, mani uztrauc, ka tā sabojās manu augumu, bet bērniņš ir pieteicies, es iznēsāšu viņu.» Taču tad, kad bērns piedzimst, pēkšņi pamostas mātes instinkts, un sievietes ir laimīgas un labas mātes. Šajā gadījumā mātes instinkts piedzimst līdz ar bērnu,» teic Laila Laganovska. Līdzīgu novērojumu veicis Pēteris Draguns: «Ir gadījumi, kad grūtniece nevēlas pieņemt un audzināt savu bērnu, bet, kad mazais piedzimst, izrādās, instinkts ir spēcīgāks par iepriekšējiem lēmumiem.»
Grūtniecības un pēcdzemdību laikā ķermenī norit hormonālas svārstības, kas ietekmē dažādus procesus smadzenēs.
Piemēram, līdz ar bērna piedzimšanu pastiprināti izdalās stresa hormons, kas dod smadzenēm impulsus aizstāvēt bērnu, barot viņu un labāk sajust. Stresa hormons paātrina reakciju (kurš gan zibenīgāk noķer krītošu bērnu, ja ne māte?), liek kļūt vērīgākai, rīcībspējīgākai, instinktīvi vai intuitīvi sajust un nolasīt bērna vēlmes.
Gribu bērnu!
Liela daļa sieviešu vēlas bērnu, tikai te rodas jautājums – vai vēlme pēc bērna tiešām ir uzskatāma par mātes instinkta izpausmi? Laila Laganovska atbild ar salīdzinājumu: «Iedomājieties, ka mūsu dzīves modelis ir kā skapis, kurā ideālajā gadījumā jāaizpilda visi plauktiņi. Bērns var būt veids, lai aizpildītu vienu plauktiņu. To gaida sabiedrība, ģimene – jāturpina dzimta, tauta. Seko apjukums, kad izrādās, ka bērns ir traucēklis karjerai, attiecībām vai personīgajai izaugsmei.» Tas parāda, ka skapja saturs nav sievietes patiesa iekšēja vajadzība. «Ne vienmēr uzplaukst mātišķums, kad piedzimst bērns.
Sieviete ir ļoti gaidījusi un gribējusi bērniņu, bet, kad bērniņš piedzimis, jūtas vīlusies, jo, izrādās, bērnam ir jāvelta daudz enerģijas.
Tas neatbilst viņas iecerēm par bērna iekļaušanos ierastajā dzīves ritmā. Lai gan sākumā šķiet, ka viņas mātes instinkts ir tik spēcīgs, izrādās, tā nemaz nav, un seko konflikts gan ar sevi, gan tuviniekiem,» atklāj Laila Laganovska. Pēteris Draguns uzsver, ka vēlmi pēc bērna ietekmē arī paša bērnība, turklāt krasi pretējos veidos. «Piemēram, ir vecāki, kuri saka, ka viņiem bijusi grūta bērnība, tāpēc bērnus negrib, jo nevēlas viņiem tādu pašu bērnību. Taču ir arī pretēji – tieši tāpēc, ka pašiem bijis grūti, viņi vēlas saviem bērniem parādīt, kāda ir laba bērnība.»
Vai esmu slikta mamma?
Mātes instinktam var traucēt pamosties un attīstīties smaga pēcdzemdību depresija, hormonālie traucējumi, fiziskas un garīgas veselības problēmas, hronisks pārgurums un miega bads. Tas viss var būt par šķērsli, lai izveidotu emocionālo saikni ar bērnu, iekšēju vajadzību un pienākuma izjūtu par viņu rūpēties. «Mātes instinktu nokauj arī nopietnās atkarības, piemēram, narkotikas un alkohols. Manā praksē ir bijusi narkomāne, kas atdeva savu bērnu, jo viņai bija citas prioritātes, respektīvi, narkotikas,» stāsta Pēteris Draguns. «Vēlmi rūpēties sagrauj arī nepiepildītie sapņi par bērnu, piemēram, ja mazulis piedzimst ar invaliditāti. Ja māte atsakās no jaundzimušā, tas ir ļoti vājš mātes instinkts, un te jārunā par viņas prioritātēm, vērtībām dzīvē.»
Mēs katra pazīstam vismaz vienu supermammu, kuras bērns vienmēr ir aprūpēts, tīru muti un drēbēm un kura paspēj visu, taču nekas nav tā, kā izskatās.
Reizēm pie psihoterapeitiem vēršas mātes, kuras ir sapratušas, ka nemīl savus bērnus. Mātes instinkts ir attīstīts, jo viņas rūpējas par bērniem, tomēr emocionālā saikne neeksistē. Laila Laganovska uzskata, ka to atzīt ir liela drosme. «Tas jau ir solis uz priekšu, mēģinājumsno sirds vēlotusi, termātišķumu,nts no m pieņemt sevi un rast atbildes, kāpēc tā ir noticis. Māte uzņemas rūpes, bet emocionāli ir sastingusi, vēsa pret bērnu. Visbiežāk tam pamatā ir traumatiski pārdzīvojumi bērnībā vai paaudžu paaudzēs mantotas samezglojušās, sarežģītas attiecības, kur mātes instinktam nāk līdzi lielas sāpes. Mātes instinkts netiek iznīcināts, bet iedragāts gan. Bērns nesaņem gaidīto atbalstu un drošību, kas viņam vajadzīga.»
Var būt arī hiperinstinkts
Tāpat kā kaimiņam zāle vienmēr šķiet zaļāka, arī mammām šķiet, ka citas mammas ir labākas par pašām. Mēs katra pazīstam vismaz vienu supermammu, kuras bērns vienmēr ir aprūpēts, tīru muti un drēbēm un kura paspēj visu, taču atcerēsimies, ka nekas nav tā, kā izskatās. Ja bērns ir sievietes pasaules centrs ilgus gadus, visticamāk, viņai ir problemātiskas attiecības ar vīru un veidojas neveselīgas attiecības ar bērnu. Vai pārāk liela pieķeršanās un hiperaprūpe nozīmē augstu mātes instinkta līmeni? «Nē. Ja sieviete ziedojas bērnam, te pamatā ir attiecību problēmas ģimenē. Iespējams, ka sieviete nejūtas novērtēta, mīlēta no partnera puses.
Smeldzīgās gaidas pēc emocionālās tuvības viņa dāsni sniedz savam pēcnācējam, pakāpeniski zaudējot saikni ar mīļoto cilvēku.
Kad bērns ir tikko piedzimis, tas ir dabiski, jo viņam vajag zīdīšanu 8–10 reizes diennaktī. Vīrietim parādās neizpratne – tad tas bija tas, ko mēs gaidījām deviņus mēnešus? Ja tētis ir gados jauns, viņš vairs nesaprot, kur tagad ir viņa vieta ģimenē. Tāpēc ir svarīgi zināt, ka pirmos mēnešus būs grūti, abi būs neizgulējušies un notiks atsvešināšanās,» stāsta Laila Laganovska, piebilstot, ka līdz ar bērna ienākšanu pasaulē sievietei un vīrietim ir jāzaudē liela daļa egoisma un tikai tā notiek attīstība. «Šķietams mātes instinkts var izpausties arī attiecībā pret vīrieti, kuru uztver kā bērnu, nepārtraukti aprūpē un kontrolē.»
Mīti un fakti par mātes instinktu
- Interesanti, ka dzīvnieku pasaulē mātes instinkts izdziest, kad pēcnācēji ir izauguši, un daudzu sugu mātītes pat vairs nepazīst savus bērnus. Toties cilvēku mātēm raksturīgi satraukties un pārdzīvot par saviem bērniem pat tad, kad bērniem jau mati sirmi (reizēm tas robežojas ar vēlmi kontrolēt bērnu un nespēju viņam uzticēties).
- Lielai daļai vecmāmiņu mātes instinkts ir neapslāpējams – viņas vēlas mazbērnus barot (un pārbarot!), aprūpēt un apčubināt, bet citas izjūt tikai pienākumu viņus pieskatīt.
- Kliedējot mītus par mātes instinktu – pirmkārt, to nenosaka tas, cik daudz laika un uzmanības māte velta bērnam. Mammai, kas katru nedēļu nepērk bēbītim jaunu apģērbu, nevadā uz desmitiem bēbīšskolu, neiespringst par netīru muti un reizēm velta vakaru arī sev, nebūt nav mazāk attīstīts mātes instinkts kā paraugmammai.
- Otrs mīts – nedabiskas dzemdības kā mātes instinkta grāvējas. Vecmāte un psiholoģe Laila Laganovska pārliecina: ja bērniņš dzimis sarežģītās dzemdībās vai ar ķeizargriezienu, tas nenozīmē, ka ir traucēts mātes instinkts un neveidojas saikne ar bērnu. «Zinu mammas, kuras medicīnisku iemeslu dēļ nav dzemdējušas dabiski, toties ir pašas labākās, izcilākās māmiņas! Domājot par mātišķumu, pēctecību, nāk prātā kāda mūka sacītais: tā mamma, kas dod sava bērna dzīvei svētību, no sirds vēl labu, piešķir viņa dzīvei veiksmi un izdošanos.»