Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Noteicošā ir veselība
Bērna veselība un attīstība grūtniecības laikā lielākoties atkarīga no tavas veselības un spējas bērniņu iznēsāt. No šāda viedokļa raugoties, intervālam starp bērniem nav tik būtiskas nozīmes, jo tu vari būt vesela trīs mēnešus pēc dzemdībām un vari būt slima arī divus gadus pēc tām. Tāpēc tava veselība, plānojot nākamo mazuli, ir galvenā!
Ar katru nākamo bērniņu organisma rezerves, tai skaitā dzelzs, kalcija un citu dzīvībai svarīgu mikroelementu un vitamīnu līmenis, samazinās, tāpēc plānojot otro, trešo vai ceturto, arvien vairāk jādomā, lai starp grūtniecībām organisms paspētu atkopties un uzkrāt iekšējās rezerves.
Lai gan joprojām nav noteikts perfektākais intervāls starp grūtniecībām un zinātnieku viedokļi atšķiras, uzskata, ka optimālais laiks nākamajam bērniņam ir starp sešiem un 24 mēnešiem pēc iepriekšējām dzemdībām.
Ginekoloģe Daiga Baranovska par pietiekamu starplaiku uzskata vismaz sešus mēnešus pēc zīdīšanas beigšanas, jo gan grūtniecības, gan zīdīšanas laikā organisms daudz no sevis atdod, turklāt daļa mammu zīdot ievēro diētu, līdz ar to neuzņem pilnvērtīgu uzturu, kas var ietekmēt nākamo grūtniecību.
Atceries! Uzskata, ka mazuļa zīdīšana pasargā no grūtniecības iestāšanās, taču dzīve piespēlē dažādus izaicinājumus, un palikt stāvoklī vari, arī zīdot bērnu! Lai grūtniecība šajā laikā neiestātos, jāievēro vairāki nosacījumi. Piemēram, starplaiki starp mazuļa barošanu nedrīkst būt retāki par trīs stundām. Ja tev nav mēnešreižu, tavs mazulis naktī noguļ septiņas astoņas stundas, lai gan tu viņu ēdini tikai ar krūti, paļauties tikai uz zīdīšanu nevari (par citiem nosacījumiem lasi: auglība.lv).
Tāpat grūtniecība var iestāties arī tad, ja tev pēc iepriekšējām dzemdībām menstruācijas nav atsākušās. Izrādās, ovulācija var notikt pirms pirmās mēnešreizes, un, ja šajā brīdī notikusi apaugļošanās, menstruācija, kas varētu sekot pēc pāris nedēļām, nenotiek. Tāpēc palikt stāvoklī vari arī tad, ja mēnešreizes vēl nav bijušas!
Organisma restarts
Grūtniecības laikā izmaiņas notiek visā organismā – kuņģa un zarnu traktā, urīnvados, vairogdziedzera funkcijā, vielmaiņā, hormonālajā sistēmā u. c. Pēc dzemdībām visām orgānu sistēmām nepieciešams laiks, lai atgrieztos savā iepriekšējā stāvoklī, turklāt jāuzkrāj arī jaunas iekšējās rezerves, kas grūtniecības laikā iztērētas.
Vairākums speciālistu piekrīt uzskatam, ka organisma atjaunošanai nepieciešams tikpat ilgs laiks kā grūtniecībai – tātad deviņi mēneši.
Grūtniecības laikā sieviete visvairāk zaudē mikroelementu un vitamīnu rezerves. Pamatā tā ir dzelzs, kas ir būtiska hemoglobīna sastāvdaļa, savukārt hemoglobīns atrodas eritrocītos, kas apgādā visu organismu ar skābekli. Tāpat tu zaudē normālu kalcija un D vitamīna daudzumu, kas nepieciešams pilnvērtīgai kaulu struktūrai. Nepieciešams arī laiks, lai sakārtotos un cikliskā režīmā atgrieztos hormonālā sistēma. Apmēram sešas līdz astoņas nedēļas pēc dzemdībām dzimumorgāni anatomiski atgriežas iepriekšējā līmenī, bet asinsrites izmaiņas, kas grūtniecības laikā ir ļoti intensīvas, normalizējas lēnāk un vēl labu laiku pēc grūtniecības beigšanās. Ja tev ir varikozas vēnas, hemoroīdi, tos vari ārstēt ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc dzemdībām.
Atceries! Ja vēl nevēlies nākamo bērniņu, ar partneri rūpējies par atbilstošu kontracepciju. Kādu to izvēlēsies, atkarīgs no tavas veselības un nākotnes plāniem. Ja esi noskaņota iespējami drīz plānot nākamo grūtniecību, izvēlies dabiskas izsargāšanās metodes, prezervatīvu, spermicīdus. Ja bērniņu neplāno vismaz tuvākā gada laikā, vari domāt par hormonālo kontracepciju, spirāli, plāksteriem.
3 delikātas situācijas
- Ja grūtniecība iestājas mazuļa zīdīšanas laikā, agrāk uzskatīja, ka zīdīšana pēc iespējas drīzāk jāpārtrauc, jo hormoni, kas veicina piena veidošanos, strādā pret grūtniecības turpināšanos un var izraisīt spontāno abortu. Mūsdienu pētījumi to tik pārliecinoši nepagalvo, tāpēc jāskatās individuāli: ja grūtniecība progresē normāli un nav pārtraukšanās draudu, piemēram, asiņošanas, iemesla pārtraukt zīdīšanu īsti nav. To var izdarīt pakāpeniski vairāku mēnešu laikā. Ja veselības sarežģījumi parādās, tad izvērtē, kas svarīgāk – turpināt zīdīšanu (ja mazulis ir ļoti mazs) vai līdz veiksmīgam iznākumam novest nākamo grūtniecību. Statistika liecina, ka apmēram 70% gadījumu hormonālo izmaiņu rezultātā piena kļūst mazāk, un bērns pakāpeniski no zīdīšanas atsakās. Daiga Baranovska uzskata – ja esi palikusi stāvoklī zīdīšanas laikā, to nepārtrauc strauji, bet pakāpeniski līdz 12. grūtniecības nedēļai vai vēlāk, taču ap grūtniecības vidu zīdīšanai vajadzētu beigties. Līdz ar to svarīgi ieklausīties sevī un bērnā, bet arī nepārspīlēt.
- Ja iepriekš bijis ķeizargrieziens, par intervālu starp bērniem jādomā nopietnāk. Ķeizargrieziena laikā dzemdes sienā veic griezienu, rodas brūce, kas pēc tam dzīst, veidojoties rētaudiem. Lai mierīgi varētu vadīt nākamo grūtniecību, rētaudiem jābūt pietiekami kvalitatīviem, lai izslēgtu plīsuma risku. Padomju laikos plānot nākamo bērniņu ieteica ne ātrāk kā divus gadus pēc ķeizara. Ir pētījumi, kas apliecina – ja pirmajā reizē ķeizargrieziens bijis akūtu, neatliekamu, specifisku iemeslu dēļ, kādu nākamajā grūtniecībā, ticamākais, varētu nebūt, optimālais laiks, kad var plānot dabiskas dzemdības, ir aptuveni pēc 18–24 mēnešiem. Medicīniski apmēram seši mēneši ir aktīvais rētaudu veidošanās periods, un vēl sešus mēnešus ilgst dzīšanas nobeiguma fāze. Līdz ar to mūsdienās atzīst, ka nākamo bērniņu ieteicams plānot vismaz gadu pēc ķeizargrieziena. Daiga Baranovska uzskata – ja rēta ir laba, tā ir laba, bet ja nepilnvērtīga, tā paliek nepilnvērtīga. Līdz ar to gadu pēc ķeizargrieziena rēta ir tāda, kāda tā ir, un, ja nav citu faktoru, kas ietekmē rētas kvalitāti, vairs nav būtiskas atšķirības, vai grūtniecība iestājas pēc gada vai diviem. Sliktākais scenārijs – ja grūtniecība iestājas pirmo sešu mēnešu laikā pēc ķeizara, kamēr rēta vēl dzīst. Tad pastāv daudz, daudz lielāks rētas plīšanas risks. Ja rēta plīst, tā ir ļoti augsta riska situācija, jo riskanti gan grūtniecību pārtraukt, gan turpināt – problēmas ir abos gadījumos.
- Ja bijis spontānais aborts, daļa sieviešu ātri cenšas atkal ieņemt bērniņu. Taču pēc neveiksmīga grūtniecības svarīgi izvērtēt, vai ir kādas veselības problēmas, ko var novērst, vai spontānais aborts bijis vienkārši nelaimes gadījums, kam ar sievietes vai partnera veselību nav nekāda sakara. Ja bijuši atkārtoti spontānie aborti (pasaulē standarts ir trīs neveiksmīgas grūtniecības), pirms nākamās grūtniecības plānošanas svarīgi veikt izmeklējumu minimumu un atrisināt veselības problēmas, ja tādas atklājas. Daiga Baranovska domā, ka pauzei starp spontāno abortu un nākamā bērniņa plānošanu vajadzētu būt sešiem mēnešiem, lai sakārtotos tavs organisms un vielmaiņa. Taču, ja tev ir 35+, iespējams, pietiks ar trim mēnešiem, kuru laikā sakārtot veselību. Ja bijis spontānais aborts, sievietes parasti baidās arī par nākamās grūtniecības veiksmīgu norisi. Statistika liecina, ka 10% sieviešu, kam bijis spontānais aborts, tas var atkārtoties arī nākamajā grūtniecībā. Līdz ar to lielākā daļa spontāno abortu ir atsevišķi neveiksmīgi gadījumi, kas, ticamākais, nākamajā reizē neatkārtosies.
Varbūt atlikt?
No veselības viedokļa raugoties, nav ieteicams, ka nākamā grūtniecība iestājas divus trīs mēnešus pēc iepriekšējām dzemdībām, jo tas var radīt dažādus sarežģījumus gan tev, gan mazulim. Garāks intervāls starp katru nākamo bērnu sarežģījumus nerada, taču Daiga Baranovska uzskata, ka grūtniecības atlikšana ir atšķirīga sievietēm dažādos vecumos. Ja tev ir starp 20 un 30 gadiem, vari mierīgi gaidīt un nākamo mazuli plānot vēlāk.
Ja tev ir pāri 30 gadiem un vairāk, nākamo grūtniecību nevar atlikt uz bezgala ilgu laiku, jo ar katru gadu pakāpeniski mazinās iespēja iestāties grūtniecībai.
Protams, stāvoklī var palikt arī 40 un 45 gados, bet tad tas var būt grūtāk. Turklāt, gadiem ejot, pastāv iespēja parādīties kādām iepriekš nebijušām veselības problēmām, piemēram, vairogdziedzera, nieru, ginekoloģiskām u. c., kas var ietekmēt grūtniecības norisi.
Ir pētījumi, kas norāda – ja intervāls starp grūtniecībām ir vairāk nekā pieci gadi, pastāv lielāks priekšlaicīgu dzemdību risks. Ginekoloģe Daiga Baranovska tam īsti nepiekrīt, skaidrojot, ka priekšlaicīgu dzemdību biežākais iemesls ir dzimumorgānu un citas infekcijas, nieru un urīnceļu slimības, smēķēšana un citi faktori. Ja iepriekšējās dzemdības sākušās priekšlaikus, tāds risks pastāv arī nākamajās dzemdībās. Tāpēc, plānojot nākamo bērniņu, jāizvērtē, kāpēc tā noticis, un jācenšas novērst iespējamos riskus, lai tas neatkārtotos.
Pirms plāno mazuli
Starplaiks starp grūtniecībām paredzēts, ne tikai lai nodotos bērna aprūpei un audzināšanai, bet arī lai tiktu skaidrībā par savu veselību. Tāpēc pirms nākamā mazuļa plānošanas būtu vēlams apmeklēt ģimenes ārstu un veikt vispārēju veselības pārbaudi un asins analīzes.
- Izmeklējumi. Atkarībā no tava veselības stāvokļa, varbūt nepieciešams veikt kardiogrammu, vēdera dobuma sonogrāfiju, rentgenu mugurai vai kādu citu izmeklējumu. Ieteicams apmeklēt arī ginekologu, veikt onkocitoloģiskos izmeklējumus, sonogrāfiju. Daiga Baranovska ir pārliecināta, ka starp grūtniecībām vajadzētu atrisināt jebkuras problēmas, kas saasinājušās pirmās grūtniecības laikā, lai tās neatkārtotos otrajā vai trešajā reizē. Lai gan vienmēr ir izņēmumi, parasti problēmas, kas bijušas pirmajā grūtniecībā, atkārtojas arī nākamajā. Ja iepriekšējās grūtniecības laikā tev bijusi, piemēram, urīnceļu infekcija, kāda nekad citreiz nav bijusi, vai asinsspiediena izmaiņas, šīs problēmas būtu jācenšas atrisināt pirms nākamās grūtniecības iestāšanās. Arī tad, ja, gaidot iepriekšējo bērniņu, tev attīstījies grūtniecības diabēts, pirms nākamās grūtniecības nepieciešama ārsta kontrole, jo cukura vielmaiņas izmaiņas var atkārtoties.
- Ēd pilnvērtīgi! Neatkarīgi no gadiem un veselības stāvokļa, lieto pilnvērtīgu un veselīgu uzturu – zaļos salātus, biezpienu, liesu gaļu, pilngraudu maizi. Domājot par dzelzs rezervēm, ieteicams vairāk ēst sarkano gaļu – liellopa, cūkas un medījuma gaļu, arī prosu, griķus, pākšaugus, bietes, burkānus, papriku, granātābolus, spinātus. Kalciju uzņem ar piena produktiem, olām, B grupas vitamīnus ar graudaugiem, riekstiem, jūras produktiem.
- Svarīgā folijskābe. Plānojot jebkuru grūtniecību, trīs mēnešus pirms tās mediķi rekomendē sākt papildus lietot folijskābi. Tas ir B grupas vitamīns, kas būtisks augšanas procesos un kura trūkums organismā ievērojami palielina dažādu iedzimtu patoloģiju risku. Folijskābi var lietot vienu pašu, kopā ar jodu vai kompleksajos vitamīnos. Folijskābi var arī apēst, taču tad tev katru dienu jāapēd desmit porcijas zaļo salātu vai septiņi kilogrami banānu.
- Sargi sevi! Parasti grūtniecības laikā ietrāpās rudens, ziema vai pavasaris, tāpēc jāpadomā arī par dabisku imunitātes stiprināšanu, kas grūtniecēm jau tā ir pazemināta. Lai pasargātu sevi un sava mazuļa veselību, vismaz trīs mēnešus pirms grūtniecības iestāšanās ieteicams atmest smēķēšanu (ja tu smēķē). Tāpat ieteicams atteikties no alkohola. Iespējams, glāze vīna pie pusdienām nekaitēs, taču padomā, vai tā tiešām ir nepieciešama?
Ja dzimst viens pēc otra
Ja intervāls starp bērniem ir mazāks par sešiem mēnešiem, teorētiski pastāv augstāks priekšlaicīgu dzemdību risks, lielāka iespēja mazulim zīdaiņa vecumā iet bojā vai piedzimt ar dažādiem iedzimtiem defektiem, piedzimt ar mazu svaru u. c. Daiga Baranovska tam īsti gan nepiekrīt un skaidro, ka mazs grūtniecību starplaiks drīzāk var palielināt iespēju, ka tev trūkst dzelzs, līdz ar to veidojas anēmija (mazasinība). Ja tev ir zems hemoglobīna līmenis, tā ir hroniska hipoksija jeb skābekļa trūkums gan tavā, gan mazuļa organismā, un tad gan tas var draudēt ar mazu piedzimšanas svaru, asinsrites traucējumiem, preeklampsiju.
Populārākie raksti
