Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jaunais – labi aizmirsts vecais?
Pirms dažiem gadu desmitiem vecāki biežāk deva bērniem vārdus, iedvesmojoties no grāmatām, tagad novērojama tendence likt filmu varoņu, aktieru, mūziķu un citu slavenu cilvēku vārdus – vārdu modi atklāj Latviešu valodas aģentūras lingviste Dite Liepa. Tomēr vārdu mode ne tikai mainās līdz ar laikmeta parādībām, bet arī cikliski atkārtojas. Ir vārdi, kas bija populāri pagājušā gadsimta sākumā, laikā, kad dzima mūsu vecmāmiņas un vectētiņi, un pašlaik piedzīvo nākamo modes vilni.
Savukārt vārdi, kādos mūsu vecāki savulaik nosauca mūs, tagad ir sastopami daudz retāk. Tāpat par zināmu modes lietu uzskatāma arī latvisko tradīciju atgriešanās. Mūsu senči bērniem deva ar dabu saistītus vārdus – koku, puķu, dzīvu būtņu un pat dabas parādību nosaukumus –, un arī mūsdienās vecāki bieži nosauc savus bērnus ar dabu saistītos vārdos: Rasa, Madara, Roze, Mare (jūra – no līvu valodas) – zina stāstīt latvisko tradīciju zinātāja Iveta Medene. Viņa pati vada kūmu godus jeb cilvēka pirmos godus, kad bērns tiek uzņemts dzimtā, un atklāj, ka arī šajos godos vecāki kā neoficiālo vārdu bērnam mēdz dot kādu ar dabu saistītu vārdu, piemēram, Ozols, Pīlādzis, Vanags.
Tiklīdz bērnam iedod vārdu, viņš no ikviena kļūst par konkrētu cilvēku.
Senos laikos bērnam izvēlējās vārdu, vērojot, kā viņš nāk pasaulē, kādas uzvedības īpatnības izrāda sava mūža pirmajās dienās. Tad aptuveni astoņpadsmitajā dienā pēc piedzimšanas sanāca kopā tāda kā ģimenes padome, kurā katrs pieaugušais izteica, ar ko īpašu jaundzimušais piesaistījis viņa uzmanību. Vārdu bērnam varēja izvēlēties, arī ņemot vērā kādu šajā dienā ieraudzītu zīmi, zīmīgu notikumu, piemēram, ceļa malā redzētu irbi vai rīta rasu pļavā. Tā meitenes varēja tikt pie vārda Irbe vai Rasa.
Nozīmi piešķir vecāki
Tas, ka vārds vai kāds burts vārdā ietekmēs bērna dzīvi, ir mīts, uzskata mūsdienu psiholoģijas pārstāvji. Pētījumi rāda, ka ne vārds, ne arī kāds atsevišķs burts paši par sevi neko neizsaka – nozīmi burtiem un vārdiem piešķir cilvēki. Psihologi uzsver, ka bērna personību veido nevis viņa vārds vai, piemēram, horoskopa zīme, bet gan iedzimtība, temperaments, vide, audzināšana, mijiedarbība ar vecākiem, citiem pieaugušajiem un vienaudžiem.
Piemēram, viens, kam ļoti bieži tic un pievērš uzmanību mūsdienu vecāki, – vai zēna vārdā ir R burts.
Tas it kā norāda, vai zēns izaugs gana vīrišķīgs. Izrādās, šāds pieņēmums pie mums aizgūts no citu tautu tradīcijām samērā nesen un mūsu senči tam nemaz nav pievērsuši uzmanību. «Gluži otrādi – latviešu valoda vienmēr bijusi maiga, dziedoša. Ja ieklausāmies mūsu senajos, stiprajos valdnieku un leģendāro tēlu vārdos – Vidvuds, Namejs, Koknesis, Lāčplēsis –, tajos nebūt nav R burta,» norāda Iveta Medene. Tomēr, ja vecāki izvēlas meklēt nozīmi un noteiktas īpašības kādā vārdā vai burtā, visticamāk, tieši tās viņi arī atradīs, uzskata psiholoģe Madara Grandāne.
«Vārdu aprakstos, pēc kuriem vecāki nereti vadās, izvēloties vārdu savai atvasei, parasti tiek minētas tik vispārīgas īpašības, ka tās varētu piemist gandrīz ikvienam. Un tas, ka bērns ir, piemēram, enerģisks, drīzāk varētu būt temperamenta iezīme, nevis izvēlētā vārda ietekme, tomēr, ja vecāki tic, ka tieši vārds ir tas, kas viņa bērnu padara enerģisku, viņiem, visticamāk, izdosies atrast tam apstiprinājumus situācijās, kad bērns būs enerģisks. Līdzīgi kā ar horoskopiem – cilvēks, kurš tiem tic, dienas gaitā pamana tieši tos notikumus, ko no rīta izlasījis horoskopā, nepamanot citus faktorus, kas šos notikumus varētu būt ietekmējuši.»
Pētījumi rāda, ka ne vārds, ne arī atsevišķs burts paši par sevi neko neizsaka.
Dažkārt vecāki paši bērna vārdam neapzināti piešķir kādu nozīmi. Piemēram, ja bērnam ir divi vārdi, nereti tie kļūst par veidu, kā vecāki izrāda savu attieksmi pret bērnu. Dažkārt pat neapzināti vienu vārdu viņi sāk lietot situācijās, kad bērns uzvedies labi, bet otru vārdu vai abus vārdus kopā – situācijās, kad bērns uzvedies nelāgi vai kad paši vēlas būt stingrāki. Ar laiku viens no vārdiem bērnam varētu asociēties ar situācijām, kurās viņš tiek nosodīts. Tādējādi vecāki paši piešķir negatīvu nokrāsu sava bērna vārdam, skaidro psiholoģe.
Pirmais iespaids par cilvēku
Vārds ir būtiska bērna identitātes daļa – tiklīdz bērnam tiek iedots vārds, viņš no ikviena kļūst par konkrētu cilvēku, skaidro psiholoģijas zinātnieki.
Psiholoģe Madara Grandāne uzsver: ja vecāki vēlas, lai viņa bērns izceltos no pūļa, un tāpēc dod viņam unikālu vārdu, viņiem vajadzētu rēķināties arī ar to, ka īpašs vārds var būt tik īpatnējs, ka vienaudži regulāri izsmej bērnu.
Tas var atstāt psiholoģisku ietekmi ilgtermiņā, jo bērns šajā vārdā bieži tiek uzrunāts.
Kādā pētījumā, aptaujājot trīssimt Lielbritānijas skolotāju, puse atzinuši, ka viņiem jau ir radies priekšstats par bērniem, tikai aplūkojot vārdu reģistru, un to skaidro ar stereotipiem, kas izveidojušies pagātnes pieredzes ietekmē. Psiholoģijas zinātnieks Džeimss Brunings divdesmit gadus ilgos pētījumos secinājis, ka vārdam ir ietekme uz cilvēka dzīvi tad, kad apkārtējie, izdzirdot viņa vārdu, uzreiz pieņem, kādam šim cilvēkam vajadzētu būt. Turklāt dažreiz tiek pieņemti nozīmīgi lēmumi, tikai balstoties uz cilvēka vārdu vien.
Piemēram, ja pastāv stereotips, ka austrumnieki ir labi matemātiķi, tad darba devēji, meklējot programmētāju, no iesūtītajiem CV vairāk izvēlēsies cilvēkus, kam ir ķīniešu vārdi. Līdz ar to, lai arī nevajadzētu pārvērtēt vārda ietekmi uz cilvēka dzīvi, tomēr jāatceras, ka vienlaikus vārds lielā mērā veido pirmo iespaidu par cilvēku.
Un ko par bērna vārdu saka likums?
Patlaban vecāki Latvijā var likt bērnam jebkādu vārdu. Vienīgie ierobežojumi vārda došanā – atbilstība latviešu valodas pareizrakstības likumiem vai lai bērnu nenosauktu vārdā, kas varētu viņu pazemot. Tomēr situācija nav tik viennozīmīga, ja bērns piedzimis dažādu tautību vecāku ģimenē, bet vecāki vēlas bērnam likt vārdu, kas vienlaikus būtu labskanīgs un nepārprotams divās vai vairākās valodās.
Latvijā izdotajā dzimšanas apliecībā jebkurš bērna vārds tiks pārveidots atbilstoši latviešu gramatikas likumiem.
Latviešu valodas aģentūras lingviste Dite Liepa skaidro, ka bērna vārda skaidrojums citā valodā dzimšanas apliecībā netiek minēts tāpēc, ka fiziski neesot iespējams izsekot katras pasaules valodas personvārdiem: «Pasaulē ir tūkstošiem vārdu, taču nav tāda vārdu kataloga, kurā mēs varētu paskatīties katra vārda rakstību oriģinālvalodā. Protams, pazīstamākajiem personvārdiem, piemēram, angļu valodā, tas ir iespējams, tomēr, lai nebūtu izņēmumu, Latvijas likumi patlaban paredz bērna vārdu dzimšanas apliecībā ierakstīt tikai atbilstoši latviešu valodas gramatikas likumiem.
Zināji?
Dodot bērnam vārdu un piešķirot uzvārdu, to ieraksta dzimšanas apliecībā. Ierakstus dzimšanas apliecībā mainīt nevar, tāpēc rūpīgi apsveriet, lemjot par labu vārdam un uzvārdam.
