Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mūsdienās, kad ģimenes dzīve aizvien vairāk norobežojusies šūniņās, kurās ietilpst viens vai divi vecāki un viens vai vairāki bērni, reti kurai ģimenei ir pieejams plašāks atbalsta loks jeb tā sauktais savs ciems, uz kuru grūtā brīdī paļauties. Viens no vecākiem, lielākoties tēvs, drīz vien pēc bērna piedzimšanas atgriežas darbā, vecvecāki nereti joprojām paši turpina aktīvas darba gaitas, bet jaunā māmiņa, kam pārsvarā jāuzņemas lielākā daļa bērna ikdienas aprūpes, jau drīz pēc dzemdībām ar savām raizēm un nereti arī fizioloģiskām problēmām paliek viena un izolēta.
Ja sievietei ir piedzimis pirmais bērniņš, viņa bieži vien nemaz nezina, kādi valsts apmaksāti vai maksas pakalpojumi un atbalsts šajā laikā ir pieejami,» skaidro Anete Baškevica, norādot, ka iegūt visaptverošu informāciju par atbalstu pēcdzemdību periodā nav tik vienkārši.
Dzemdību nodaļā
Lielākoties dzemdības Latvijā notiek kādā no dzemdību nodaļām slimnīcā. Dzemdības, ja iepriekš netiek slēgts līgums ar konkrētu vecmāti vai ārstu, ir bezmaksas pakalpojums, un standarta uzturēšanās laiks slimnīcā pēc dzemdībām ir trīs dienas. Ja smagu dzemdību dēļ nepieciešama papildu aprūpe, iespējams slimnīcā palikt ilgāk.
Esot slimnīcā, mammai un jaundzimušajam bez maksas pienākas jebkāda nepieciešamā aprūpe – to sniedz speciālisti, kas nodrošinājuši dzemdību palīdzību, kā arī neonatologs, bērnu māsas utt.
Slimnīcā veic jaundzimušā veselības pārbaudi, ģenētisko skrīningu (tam jānotiek 72 stundas pēc dzemdībām), bērnam tiek izmērīts skābekļa daudzums asinīs (duālās pulsoksimetrijas tests), veikta dzirdes pārbaude, bērns saņem vakcīnu pret tuberkulozi, kā arī visiem jaundzimušajiem jāsaņem K vitamīns (vai nu orāli, vai injekcijas veidā; ja to saņem orāli, pēc nedēļas K vitamīna ievadīšana ir jāatkārto pie ģimenes ārsta). Šie pasākumi dzemdību iestādē tiek nodrošināti, lai ģimenei ar jaundzimušo būtu iespēja izvairīties no medicīnisko iestāžu apmeklēšanas neilgi pēc dzemdībām.
Ģimenes ārsts
Latvijā primārās veselības aprūpes sniedzējs ir ģimenes ārsts, pie kura uzskaitē atsevišķi jāstājas gan vecākiem, gan bērnam (jaundzimušo pie ģimenes ārsta reģistrē uzreiz pēc piedzimšanas). Ģimenes ārsta pienākumos ietilpst došanās mājas vizītē pie jaundzimušā trīs dienas pēc izrakstīšanas no dzemdību nodaļas, un pirmajā mēnesī bērns ģimenes ārstam vai māsai jāapskata vidēji trīs reizes. Vecākiem ir tiesības prasīt apmeklējumu savās mājās, taču, savstarpēji vienojoties, apskati var veikt arī ģimenes ārsta praksē. «Jāatzīst gan, ka liela daļa ģimenes ārstu mājas vizītēs nedodas un aicina bērna vecākus ar mazuli ierasties ģimenes ārsta praksē, tāpēc ir svarīgi zināt, ka vecāku tiesības ir nedoties uz praksi, bet prasīt, lai ģimenes ārsts jaundzimušā profilaktisko apskati veic mājās,» uzsver Anete Baškevica.
Tāpat ģimenes ārsts, ja nepieciešams, jaunajai māmiņai var izsniegt nosūtījumu pie klīniskā psihologa, un tad 10 psihologa apmeklējumi (viena gada laikā) viņai pienākas bez maksas.
«Ģimenes ārstiem ir izstrādāti algoritmi, lai konstatētu ar stresu saistītus traucējumus un novērtētu tālākās nepieciešamās darbības. Tas nozīmē, ka arī tad, ja jaunā māmiņa pēcdzemdību posmā neatpazīst vai nesūdzas par pēcdzemdību trauksmi vai depresiju, ģimenes ārstam būtu jāpieņem lēmums tālākai rīcībai.»
Ir vērts zināt arī to, ka ginekologa apmeklējumam ģimenes ārsta nosūtījums nav vajadzīgs. Ginekologs ir tiešās pieejamības speciālists, un, ja ārsts sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, vizītē pie ginekologa iespējams doties bez maksas. 42 dienas jeb sešas nedēļas pēc dzemdībām jaunajai māmiņai jādodas pie ginekologa uz pēcdzemdību vizīti, un arī tā ir bezmaksas.
PEP mammas
Pirmās emocionālās palīdzības jeb PEP mammas ir profesionālas atbalsta personas ģimenēm ar mazuli no dzimšanas līdz triju gadu vecumam un var būt pirmā palīdzība situācijās, kad ģimenei nepieciešama praktiska informācija vai emocionāls atbalsts, lai veidotu miera un prieka pilnas attiecības ar savu bērnu. «PEP mammu biedrības dalībnieces vairākkārt ir veidojušas dažādus projektus, lai sievietēm būtu pieejamas bezmaksas konsultācijas, piemēram, projektu sadarbībā ar Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju, kas piedāvāja jaundzimušo vecākiem saņemt bezmaksas informatīvo un emocionālo atbalstu bērna pirmajos trijos dzīves mēnešos,» stāsta Anete Baškevica, skaidrojot, lai gan PEP mammu izglītība nav līdzvērtīga augstākā līmeņa psihologa izglītībai, apmācības programmā ģimenes psiholoģijas centrā Līna viņas apgūst psiholoģijas pamatus un sievietes un bērna psiholoģiskās vajadzības. «PEP mammas jaunajām ģimenēm piedāvā vienkārša līmeņa psiholoģisko atbalstu: uzmundrina, iedrošina, pastāsta par bērna vajadzībām, konsultē emocionālo stāvokļu atpazīšanā un pārstrādē un atbalsta vecākus dažādās problēmsituācijās. PEP mammas nevar aizstāt psihologu vai psihiatru, un nopietnu traucējumu gadījumā ir jāvēršas pie atbilstoša speciālista vai ģimenes ārsta.» PEP mammas konsultē individuāli, dodas mājas vizītēs vai konsultē citā vecākiem ērtā vietā vai veidā. Tas ir maksas pakalpojums (vairāk informācijas pep.lv).
Zīdīšanas konsultanti
Jau 2011. gadā ir dibināta Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācija, un šīs biedrības mājaslapā zidit.lv ir pieejams Latvijā praktizējošo sertificēto zīdīšanas konsultantu saraksts, pie kuriem iespējams vērsties un saņemt konsultācijas – mājas vizītes situācijās, kad pēcdzemdību periodā vai vēlāk sievietei ir radušās problēmas ar zīdīšanu. Latvijā darbojas arī vairāki starptautiski akredidēti zīdīšanas konsultanti, kas ieguvuši IBCLC sertifikātu. Zīdīšanas konsultanti prasmes var apgūt profesionālās pilnveides programmā Zīdīšanas fizioloģija, psiholoģija, vadīšana un veicināšana Rīgas Stradiņa universitātē.
Anete Baškevica uzsver, ka pirmais atbalsts zīdīšanas uzsākšanā jaunajai māmiņai būtu jāsaņem jau dzemdību nodaļā uzreiz pēc bērna piedzimšanas, norādot, ka nereti atbilstošs atbalsts un praktiski padomi slimnīcā tomēr netiek sniegti.
«Taču ar zīdīšanas konsultantu var sazināties arī vēlāk – lai sievietes, kuras to vēlas, turpinātu vai atsāktu barošanu ar krūti. Sadarbība ar zīdīšanas konsultantu notiek vidēji divas nedēļas – visbiežāk tas ir pietiekami, lai atrastu problēmu, sāktu to risināt un pārliecinātos, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts, piemēram, bērns sāk pieņemties svarā vai mammai zīdīšana vairs nav sāpīga. Pirmā tikšanās notiek klātienē, jo ir jāapskata mazulis, jāredz, kā notiek zīdīšanas process, jāiepazīst mamma un jāatrod ērtākā zīdīšanas poza abiem. Par to, kā veicas ar zīdīšanu, pēc tam ar konsultantu var izrunāt telefoniski vai videokonsultācijās. Ja zīdīšanas konsultants konstatēs, ka situācija ir ārpus viņa kompetences robežām, viņš nosūtīs mammu pie ārsta – to nosaka Ētikas kodekss.»
Dūlas
Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas ir atzinusi un akreditējusi dūlu izglītību (akreditāciju šī gada jūlijā veica Izglītības kvalitātes valsts dienests). Pašlaik Latvijā ir aptuveni 30 sertificētu dūlu. Pirms 15 gadiem dūlu kustību aizsāka Stārķa ligzdas dibinātāja ārste Dina Ceple. «Dūla sniedz nemedicīnisku emocionālu, informatīvu un praktisku atbalstu topošajai māmiņai grūtniecības laikā, dzemdībās un arī pēcdzemdību periodā.
Bieži par dūlām kļūst nākamās vecmātes vai sievietes ar psihologa izglītību, bet par dūlu var kļūt arī sieviete bez speciālas izglītības, kurai ir zināšanas par grūtniecības fizioloģiju, dabīgām dzemdībām un jaundzimušo aprūpi.
Dūlas ļoti bieži palīdz solomammām vai sievietēm, kam nav vīra un ģimenes emocionālā atbalsta. Dūlas pakalpojumus izvēlas arī tās, kam plānots ķeizargrieziens. Bieži dūlas piedāvā sagatavošanās kursus dzemdībām, kā arī piedalās dzemdībās un ir lielisks atbalsts sievietēm pēcdzemdību periodā. Apmācības programmas laikā dūlas apgūst gan psiholoģiju, gan fizioloģiju un spēj sievietēm pēcdzemdību laikā nodrošināt psiholoģisku un praktisku atbalstu, risinot nemedicīniskus jautājumus par pēcdzemdību fizioloģiju un bērna aprūpi, arī par hendlingu un barošanu ar krūti.»
2022. gadā dūlu atbalstu Latvijā izmantoja vairāk nekā 7% ģimeņu. Dūlas konsultācija notiek individuāli, un tas ir maksas pakalpojums (vairāk informācijas dulas.lv).
Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns
Līdz šim dzemdību palīdzība slimnīcās organizēta tā, ka dzemdību nodaļā sieviete sastopas ar vienu vai vairākām vecmātēm (ja vien nav noslēgts līgums ar konkrētu vecmāti), bet pēcdzemdību nodaļā – jau ar citu personālu. Anete Baškevica skaidro, ka ideālos apstākļos vajadzētu nodrošināt, ka tieši pēcdzemdību personāls dodas mājas vizītēs pie sievietes un jaundzimušā, pilnībā pārzinot viņu situāciju un līdzšinējās vajadzības. «Šobrīd tapšanas stadijā ir Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2024, kurā tiek rosināta ideja par vecmāšu mājas vizītēm. Tas līdz šim lieliski darbojās mājdzemdībās. Viens no pēcdzemdību labbūtības faktoriem, izvēloties mājdzemdības, ir tieši aprūpes nepārtrauktība – tas pats speciālists ir kopā ar sievieti gan pirmsdzemdību posmā, gan dzemdībās, gan pēcdzemdību laikā (jāpiebilst gan, ka mājdzemdības Latvijā ir maksas pakalpojums).
Tieši šis ir viens no faktoriem, kuru vajadzētu ieviest vismaz pēcdzemdību aprūpē arī tad, ja sieviete ir dzemdējusi slimnīcā.
Līdz šim vecmātēm, piemēram, nav bijusi iespēja izrakstīt medikamentu receptes, bet jau šobrīd pēc Latvijas Vecmāšu asociācijas iniciatīvas tiek veikta Ārstniecības likuma maiņa. Plānots, ka vecmātes varētu gan doties mājas vizītēs, gan izrakstīt receptes un darbnespējas lapas.» Cerams, ka Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2024 uzlabos pēcdzemdību periodā pieejamo atbalstu sievietēm.l
Kā pietrūkst?
• Šobrīd informāciju gan par bezmaksas, gan maksas pakalpojumiem, kas jaunajām ģimenēm, īpaši māmiņām, būtu nozīmīgi pēcdzemdību posmā, lielākoties jācenšas uzmeklēt pašiem. Anete Baškevica uzskata, ka ideālā gadījumā ģimenes ārstam, kurš praksē uzņem jaundzimušo, vajadzētu būt informētam gan par visām iespējamajām problēmsituācijām, ar kurām sieviete pēcdzemdību posmā var saskarties, gan – kur un kā jaunajai māmiņai gūt atbalstu. Ģimenes ārstiem būtu jāpārzina arī dūlu vai zīdīšanas konsultantu kompetence un sniegtie pakalpojumi un iespēju robežās praksē jānodarbina vecmātes, kas nodrošinātu sievietes un bērna aprūpi un pēcdzemdību posmā apmeklētu jauno ģimeni mājas vizītēs.
• Jaunās ģimenes interesēs būtu jāuzlabo sadarbība arī starp citiem speciālistiem. «Šobrīd situācija veselības aprūpē diemžēl ir tāda, ka, piemēram, dūlām nepārtraukti ir jācīnās par iespēju pavadīt sievieti dzemdībās slimnīcā un pat jāmaksā par šo iespēju no savas kabatas. Saskaņā ar likumu dzemdējošo sievieti slimnīcā bez maksas drīkst pavadīt viena atbalsta persona, tādējādi vismaz gadījumos, kad sievieti nepavada partneris, bet gan dūla, maksas pieprasīšana principā ir pretlikumīga, bet notiek aizbildināšanās ar partnera iespējamo ierašanos pie sievietes vēlākā dzemdību posmā,» norāda Anete Baškevica.
• «Tikai apzinoties, ka visiem pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpē iesaistītajiem vajadzētu darboties ar vienu mērķi – pēc iespējas efektīvāk palīdzēt jaunajai ģimenei pielāgoties jaunajiem apstākļiem –, var notikt nepieciešamās izmaiņas, kur veselības aprūpes personas darbojas tandēmā un interesējas arī par citu speciālistu darbu, jaunām pieejām un kopīga atbalsta sniegšanu,» ir pārliecināta Anete Baškevica.
