Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
1
-
1
-
0
-
1
-
0
-
… un šeit top pirmais ieraksts! Kas te būs? Par ko te būs? Un kāpēc?
Varbūt, ka rakstīšu tikai sev, lai izliktu domas, izkratītu sirdi, izvingrinātu pirkstiņus un atvilktu elpu, bet varbūt arī tāpēc, lai tev būtu ko palasīt!
Esmu mamma trīs bērniem. Visi mani bērni ir rotāti ar krāniņiem, tātad esmu puiku mamma.
Puikas ir forši. Viņi ir skaļi, viņiem patīk lēkāt, bļaut, kauties un mēģināt mani novest līdz trako mājai. Pagaidām diezgan neveiksmīgi, jo Dieviņš mani ir apveltījis ar pacietību! Un garāžu, kurā mēdzu piedraudēt viņus iespundēt. Un labu sirdi, jo neviens vēl nav nakšņojis garāžā.
Tātad ar mani vienu māju dala spītīgs astoņgadnieks – foršs vecums! Tu vari stundām runāt ar tādu pus-bērnu pus-tīneidžeri un saprast, ka patiesībā runāji pati ar sevi. “Iesim tagat uz veikalu, lūdzu nekaujieties!“ “Labi mammu!“ Un kas notiek veikalā?! Nu kas? Mans astoņgadnieks, protams, nav dzirdējis neko un abi ar brāli lēkā kā aptrakuši mērkaķēni! Viss normāli!
Tad ir brālis, tūlīt piecus gadus vecs. Bet, protams, viņš nav nekāds mazais bērns, jo jātiek taču līdzi brālim!
Es jau šodien neapskaužu savu vedekliņu, jo mans mazais puisītis ir īsts saldumiņš!
Katrā ziņā bērni ir mantojuši raksturu no abiem vecākiem, samaļot visu tāādā putrā, ka reizēm tikai atliek sēdēt un domāt – nu nopietni? Reizēm tu sēdi un skaties, un redzi viņos sevi un redzi savu vīru… Skaties un saproti, nav vērts! Izdzer glāzi vīna un izliecies, ka neko neredzi!
Nē, nē .. es neesmu tā mamma, kurai vienmēr viss tīrs un glīts! Trīs lego kluči manā mājā nav bardaks! Mums bardaks izskatās tā, it kā cauri mājai būtu gājis Umberto un Dorians kopā!
Ja tev mājās ir trīs dēli, un mājās viss ir ideālā kārtība, man šķiet, ka kaut kas nav īsti kārtībā!
Sakārtot puišu guļamistabu nozīmē atvadīties no civilizācijas uz visu dienu. Nu vismaz uz pāris stundām noteikti. Visgrūtāk parasti ir iztīrīt pagulti, jo tur tiek salikts viss, ko puiši paši ir kārtojuši. Pazudusi skolas forma? Paskaties pagultē! Cepumu trauks tukšs? Kā ar pagulti? Grāmatas, garozas, sulas glāzes un netīras zeķes? Pagultē!!! Ja kaut kas ir pazudis un nav pagultē, tad viss! Tā lieta vairs neeksistē!
Un tad vēl vīra kungs. Nesen lasīju rakstu, ka mūsu foršie vīri nedēļā mums sagādā septiņas stundas vairāk mājas darbu… vai varbūt dienā?! Lai nu kā, viņi nemeloja…
Mammas darbs tik tiešām nekad nebeidzas, un nav vērts sacensties, kurai no mums ir grūtāk, kurai smagāk, kura centīgāka! Es te pat necentīšos sevi izkrāsot rozā un kakāt varavīksnes.
Ir dienas, kad jāpriecājas, ka vēl spēj funkcionēt, starp «Mammu, mammu, mammu!» "Mammu paskaties!" «Re, kā es māku?! (bērns nostājas uz vienas kājas un izstiepj roku.)» "Mammu, palasi pasaciņu". "Mammu ielej pienu". «Mammu iedod saldējumu». «Mammu atver saldējumu». «Mammu kur lai lieku papīrīti?» "Mammu es negribu vairāk saldējumu!" … pazīstami? Un tad mamma iespundējas tualetē, un gaidi, gaidi un sagaidi – mammu es gribu čurāt!!! Un kāds iesper pa durvīm, nu tā itkā mēnesi nebūtu čurājis! Bet viss taču ir ok!
Bērni ir forši, un mēs esam foršas, arī ar nemazgātiem matiem un dažādām zeķēm kājās! Ak jā, un divi nav tas pats kas trīs… bet kā tur saka? Pēc trīs vairs nav starpība – trīs vai septiņi!
Izlasi arī:
